Agris Liepiņš: Pajautājiet Piebalga kungam! 24
Mūsu ēras trešajā gadu simtenī kādreiz vareno Romu piemeklēja dziļa ekonomiskā un politiskā krīze. Romas impērija bija kļuvusi pārāk liela un pārāk pārtikusi. Lai pārvaldītu daudzās provinces, vajadzēja milzīgu birokrātisko aparātu, lai nosargātu robežas – lielu un dārgu armiju. Sajutuši viegli gūstamu labumu un redzēdami, ka robežas ir viegli caurstaigājamas, bet pašu Romu plosa pretrunas, impērijā no visām pusēm gāzās iekšā barbaru ciltis – Āzijas nomadi, huņņi un goti, skoti un sakši. Roma, kādreiz varenā un lepnā Roma, sabruka un tika izlaupīta zem barbaru invāzijas viļņiem.
Man liekas, kaut ko līdzīgu, vienīgi mūsdienīgā izpildījumā varam vērot arī šodien. Eiropas Savienībā visas valstis nav vienlīdz bagātas, bet kopumā tā ir pārtikusi valstu apvienība ar augstu dzīves līmeni. Pēc Vācijas pabalstiem, Francijas labumiem, Austrijas labklājības vai Zviedrijas sociālajām garantijām tīko ļoti daudzi. ES nule kā pārcietusi ekonomisko krīzi, šobrīd to nomoka Grieķijas populisti. ES pārvaldīšanai tiek uzturēts milzīgs birokrātisks aparāts Briselē, un lielā daļā Dienvideiropas valstu ir diezgan vāji apsargātas robežas. To apjēguši Āfrikas kontinenta iedzīvotāji, kuri nu jau masveidā dodas uz Eiropu. Nedz Grieķijas varas iestādēm, nedz Itālijas robežsargiem nav tik daudz tehnisku līdzekļu un cilvēku, lai šo lavīnveida procesu kontrolētu.
Eiropas Savienība ilgu laiku piekopa Āfrikas piebarošanas politiku. Melnajā kontinentā pēdējos gados ir ieguldīti vērā ņemami līdzekļi. It kā lai celtu dzīves līmeni, uzlabotu medicīnisko aprūpi un tamlīdzīgi. Tuvāk un detalizētāk par palīdzības programmām Āfrikas kontinentam varētu pastāstīt Andris Piebalgs. Būdams ES attīstības komisārs, Piebalga kungs, spriežot pēc publikācijām, vairāk laika pavadīja Āfrikā nekā Eiropā. Mums vajadzētu izmantot unikālo iespēju par to pavaicāt, jo Piebalga kungs nesen atgriezies dzimtenē un vienubrīd pat tika minēts kā iespējamais Valsts prezidenta amata kandidāts no “Vienotības”, bet nākotnē tiek uzskatīts par iespējamo partijas līderi. Diemžēl izskatās, ka Piebalga kunga uzraudzītās palīdzības programmas šobrīd nes pilnīgi pretējus augļus – afrikāņi ir apjautuši, ka Eiropā ir nauda!
Eiropas politiķi stāsta, ka laivās esot kara bēgļi. Ko gan citu klāstīt, pretējā gadījumā būtu jāatzīst – daudzi, ai, cik daudzi no viņiem ir ekonomiskie migranti, un viņu ierašanās ir tiešas ES agrākajos gados piekoptās politikas sekas. Nav noliedzams, ka šobrīd vairākās migrantu zemēs notiek karadarbība vai varu tajās sagrābuši nedemokrātiski režīmi, bet vai patiesi viņi visi bēg no kara? Ja ģimene glābj savu kailo dzīvību, tad, ierodoties patvēruma zemē, tā nesāk ar paziņojumu: šajā zemē pabalsti ir pārāk niecīgi, gribu nokļūt Lielbritānijā vai Norvēģijā! Rāpšos pāri žogam uz Maķedonijas robežas, iešu pa dzelzceļa stigu cauri Serbijas robežai, gribu nokļūt Ungārijā, jo tā ir Šengenas zonas valsts! Aizvien vairāk tiek runāts par labi organizētām cilvēku kontrabandas bandām, kuras par attiecīgu samaksu nogādā Eiropā labākas dzīves tīkotājus. Laivu aiz laivas, pūli pēc pūļa, apgādātus ar instrukcijām par pabalstu lielumu dažādās ES dalībvalstīs. Kā kādreiz barbaru cilšu invāzija Romas impērijā.
Eiropas politiķi ilgi negribēja redzēt Putina režīma patieso seju, līdz nāca Krimas aneksija un skarbā atgriešanās realitātē. Arī bēgļu krīze pēc kāda laika piespiedīs Eiropas politiķus izvērtēt migrācijas patiesos cēloņus. Diez vai izdosies savas aplamās politikas sekas solidāri sadalīt pa galviņām. Trešajā gadu simtenī Roma neizturēja barbaru cilšu invāziju un sabruka. Vai šodienas Eiropas Savienība izturēs bezgalīgu Āfrikas kontinenta bēgļu pieplūdumu?
