Paikspīkas augšupceļa līkloči 0
Tēva un dēla Dambju ceļā izvadīts, Jāņa Horelika pilotēts, mazais “Tesla” EoPP2 dižajā Paikspīkas kalnā Amerikā šogad uzbrauca. Bet ovāciju nav. Un pagaidām nebūs. Drīzāk otrādi.
Interneta komentārus palasot, tā vien prātā nāk vecais sakāmais par karavānu un suņiem. Nu rej gan ne pa jokam… Un var jau zēnus saprast. Ja tu, cilvēks, esi no solītajiem starta pulksten pieciem (pēc mūsu laika) līdz pusnaktij draņķīgās tiešraides pļāpās klausījies un Jāņa braucienu beidzot sagaidījis, redzi, kā viņa vārds ieguļas tabulas 96. rindiņā (pavisam 114 finišējušie), gandarījuma maz. Turklāt tie sekunžu un vidējo ātrumu skaitļi nu pavisam tādi žēlīgi. Gandrīz 13 minūtes pret labāko deviņām. Tikai 55 jūdzes stundā pret uzvarētāju 80. Ko šis – vizināties tik tālu braucis?!
Nerejiet, puikas! Atcerieties vēlreiz, ko pirms starta teica Dambis. “Mēs nebraucam uzvarēt. Mēs braucam gatavot nākotni. Krāt informāciju. Pētīt.” Ko viņi tur īsti pētīja, mēs, protams, tā arī neuzzināsim. Maksimālie ātrumi tie noteikti nebija – tas redzams no auto trūcīgā aerodinamiskā bruņojuma. Pārējais stāsts būtu pārāk sarežģīts, piedodiet, diletantu ausīm un prātiem. Turklāt jāsaprot, kā elektriskās piedziņas jomā informācijas vērtība ir milzīga. Tātad globālās spiegošanas jaudas arī. Un izzinātā īpašnieku noslēpumainība neizbēgama. Mums atliek viņiem uzticēties un gaidīt nākamā gada rezultātu.
Kopumā sacīkstes arī bija visai rāmas, bez avārijām un sensācijām. Ja nu vienīgi elektriskās grupas favorīta “monstra” Tadžimas izstāšanās. Deviņu minūšu slieksni, kuru pērn pirmais Paikspīkas vēsturē pārkāpa S. Lēbs, šogad nepievārēja neviens. Arī iekšdedzes un elektrības divcīņā tronis paliek pirmajiem. Absolūtais uzvarētājs ir Romens Dimā un “Porsche”. Divi “Mitsubishi” elektromobiļi zaudēja viņam attiecīgi trīs un septiņas sekundes.
Komanda devusies mājupceļā. Tad, protams, būs tradicionālā preses konference, kad, iespējams, dažu nākotnes tehnoloģiju noslēpumos mazliet dabūsim ieskatīties.
