Pahars: Starkova atgriešanās izlasē bija mana iniciatīva 0
Latvijas futbola valstsvienības bijušā galvenā trenera Aleksandra Starkova atgriešanās izlases treneru kolektīvā bijusi pašreizēja vadītāja Mariana Pahara iniciatīva, otrdien notikušajā preses konferencē uzsvēra pats speciālists.
Kā zināms, Pahars 2013.gada jūlijā, kļūstot par izlases galveno treneri, amatā nomainīja tieši Starkovu, kurš iepriekš pie valstsvienības stūres atradās divus periodus. Pēdējos gados Starkovs bija Latvijas Futbola federācija (LFF) nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs, tomēr februāra sākumā atgriezās valstsvienībā kā Pahara palīgs.
“Esam ļoti priecīgi, ka Starkovs piekrita mums pievienoties. Tas bija mans piedāvājums, es gribēju viņu aicināt. Domājam, ka šogad mums būs arī jauns fiziskās sagatavotības treneris. Ar Alehandro Lopesu, kurš aizgāja, nevarējām vienoties, un viņš arī gribēja turpināt karjeru citur,” izmaiņas treneru kolektīvā komentēja Pahars.
Nākamo spēli Latvijas futbolisti aizvadīs 25.martā, kad pārbaudes spēlē Trnavā sacentīsies ar Slovākijas izlasi, bet pēc tam 29.martā vēl vienā pārbaudes cīņā tiksies ar Gibraltāru.
“Šobrīd negribu veidot daudzus eksperimentus. Manā galvā ir ideja un stratēģija, kuras šajās spēlēs centīsimies parādīt. Mums pietrūkst rakstura, tas arī reālajā dzīvē ir ļoti svarīgs. Protams, ne visās spēlēs, bet bieži tā pietrūka,” teica Pahars.
Tikmēr LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis atklāja, ka izlasei bijis variants Spānijā aizvadīt pārbaudes spēli pret Jaunzēlandes valstsvienību.
“Aizvadīsim treniņnometni Spānijā, bet pēc tam ar čārterreisu lidosim uz Slovākiju. Visas izmaksas sedz slovāki tāpēc, ka viņi piedāvāja pēdējā brīdī. Nevarējām no šādas iespējas atteikties. Vispirms bija sarunāta spēle ar Gibraltāru, bet meklējām, ar ko spēlēt 25.martā. Bija variants spēlēt ar Jaunzēlandi turpat Spānijā, taču viņi pamainīja plānus un nebrauks uz Spāniju. Tomēr Slovākijas variants mums bija ļoti labvēlīgs, tāpēc piekritām,” atklāja Mežeckis.
Pirmo reizi izsaukumu uz Latvijas valstsvienību saņēmis patlaban 24 gadus vecais aizsargs Mārcis Ošs, kurš aizpagājušajā nedēļā debitēja Polijas augstākās līgas komandā Zabžes “Gornik”, pirmo reizi spēlējot klubā ārpus Latvijas. Tiesa, jau pirmajā mačā Ošs tika noraidīts no laukuma.
“Grūti teikt, kāpēc Ošs kandidātos ir tikai tagad. Es ilgu laiku sekoju viņa gaitām. Ar izlasi viņš ir piedalījies pāris treniņos, tomēr izsaukumu saņēma tikai tagad. Redzēju viņu iepriekšējo spēli Polijas čempionātā, kur viņš nospēlēja labi. Parādīja labu sniegumu, viņš ir fiziski spēcīgs aizsargs. Saņēma noraidījumu, taču cīnījās līdz galam. Esmu priecīgs par to, gribu dot viņam iespēju un arī nepiespiestā atmosfērā parunāt ar viņu. Mums visās līnijās vajag konkurenci,” uzsvēra Pahars.
Kā zināms, kaut Latvijas izlases pussargs Aleksandrs Cauņa guvis kārtējo savainojumu, viņš iekļauts kandidātu sarakstā. Tomēr spēlētāja dalība pārbaudes spēlēs vēl nav skaidra.
“Cerams, būs vēl viena pārbaudes spēle pirms 6.septembrī gaidāmās pirmās Pasaules kausa kvalifikācijas spēles ar Andoru. Galvenais mērķis būs labi sagatavoties Pasaules kausa atlases ciklam. Ceram, ka Cauņa būs treniņnometnē un būs gatavs spēlēt. Šobrīd situācija ap viņu vēl ir neskaidra, jo nezinu visas detaļas. Varētu būt, ka sastāvu papildināsim ar vēl kādu kandidātu. Ja Cauņa nevarēs palīdzēt, uz izlasi sauksim vēl divus futbolistus,” stāstīja Pahars.
Tāpat izsaukumu uz valstsvienību saņēmuši uzbrucēji Deniss Rakels, kurš starpsezonā pievienojās Anglijas pēc spēka otrās līgas komandai “Reding”, un Artūrs Karašausks, kurš no Latvijas vicečempiones “Skonto” pārgāja uz vienu no Polijas čempionāta līderēm Glivices “Piast”.
“Gan Karašausks, gan Rakels ir pārcēlušies uz krietni konkurētspējīgām līgām. Tas izlasei ir vajadzīgs. Karašauskam tic “Piast” kluba treneris, taču brīžiem viņam traucējusi attieksme. Arī saistībā ar Rakelu, vēlos, lai viņš kļūtu vel labāks spēlētājs, nekā es biju,” uzsvēra kādreizējā Latvijas izlases uzbrukuma zvaigzne Pahars.
Bez Karašauska un Rakela izsaukumu saņēmuši arī uzbrucēji Valrērijs Šabala un Artjoms Rudņevs, kurš ļoti veiksmīgi atgriezies Vācijas bundeslīgas komandas Hamburgas SV rindās.
“Mums ir prieks, ka Rudņevs atsācis spēlēt. Viņš mums būs liels papildinājums un spēks. Gribētos domāt, ka arī savu pirkstu tam esam pielikuši, jo pērn pirms spēles ar Ziemeļīriju izsaucām viņu grūtā brīdī. Viņš ir viens no retajiem Latvijas futbolistiem, kurš spēlē visaugstākajā līmenī. Cerams, sāks sist vārtus arī izlasē,” atzīmēja Pahars.
Tāpat izlasei palīdzēs izlases kapteinis Kaspars Gorkšs, kurš pirms dažām nedēļām nesaudzīgi izteicās par LFF prezidenta vēlēšanu kandidātiem un federācijas atbalstīto Krišjāņa Barona ielas stadiona rekonstrukcijas projektu.
“Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Katrs var runāt, ko grib. Esmu priecīgs, ka Gorkšu interesē Latvijas futbola nākotne un ka viņš pārdzīvo. Tomēr futbolistiem ir vairāk jādomā par futbolu – kā trenēties, spēlēt un palikt labākiem. Mums nepieciešami rezultāti, bet par pārējo lai lemj valde un politiķi. Gorkšs šobrīd grib spēlēt, un viņš ir izsalcis pēc futbola. Viņš ir viens no svarīgākajiem spēlētājiem izlasē, un, cerams, viņam ir vēlēšanās strādāt un kopā ar izlasi kaut ko sasniegt,” komentēja Pahars.
Kandidātu sarakstā iekļauts arī aizsargs Vitālijs Jagodinskis, kurš pārstāv UEFA Čempionu līgas komandu Kijevas “Dinamo”, taču arī pēc ziemas pārtraukuma viņš ir izīrēts citam Ukrainas klubam Užhorodas “Hoverla”.
“Jagodinska gadījumā labāk ir, ja viņš tiek izīrēts un spēlē, piemēram, Hoverlas komandā. Tas viņam nāks tikai par labu. Kijevā ar viņu rēķinās, jo pagarināja līgumu, bet šobrīd spēlēt dublieros viņam nav jēgas,” uzsvēra Latvijas čempiones “Liepājas” kluba prezidents Māris Verpakovskis, kurš pirms gada kļuva par izlases menedžeri.
“Arī “Liepājas” mērķis ir audzināt spēlētājus izlasei. Tas ir tikai laika jautājums, ka no mūsu komandas būs spēlētāji izlasē. Potenciālie kandidāti ir, bet viņiem vēl sevi jāpierāda. Pērn mums lielu ieguldījumu deva pieredzējušie spēlētāji, kuri izlasē, visticamāk, nespēlēs. Dāvis Ikaunieks ir viens no tiem futbolistiem, ko drīz varēsim redzēt izlasē. Viņam gan vēl nedaudz pietrūkst stabilitātes. Tomēr tas ir tikai laika jautājums,” turpināja Verpakovskis.
Tāpat otrdien LFF noslēdza sadarbību ar “Mercure” viesnīcu, kas būs federācijas palīgs spēļu organizēšanā.
“Jau pērn izmantojām šīs viesnīcas pakalpojumus. Būsim gatavi šeit pieņemt ciemiņus no ārzemēm. Izmantosim viesnīcas komandu un tiesnešu izmitināšanai. Šobrīd nav runa par sponsorēšanu, bet gan par atlaidēm, kas mums tiks piemērotas,” stāstīja Mežeckis.
“Ceru, ka pa šo laiku, kamēr sadarbojamies ar federāciju, mūsu viesnīcās dzimtu un apmestos pasaules līmeņa zvaigznes. Sadarbība ar LFF mums palīdzēs īstenot arī savus mērķus,” par sadarbību teica viesnīcas “Mercure” pārstāvis “Wisher Enterprises” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Abasovs.
25.martā paredzēto spēli pret Slovākiju tiešraidē varēs vērot Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā, bet maču pret Gibraltāru pārraidīs vietējā televīzija, un tā būs skatāma arī internetā.
Jūnija sākumā Baltijas kausa izcīņā Latvija tiksies ar Lietuvu un Igauniju, savukārt rudenī Mariana Pahara trenētā valstsvienība sāks 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru. Latvijas izlase kvalifikācijā spēlēs vienā grupā ar Portugāli, Šveici, Ungāriju, Farēru salām un Andoru.
Savu iepriekšējo maču Latvijas izlase aizvadīja novembrī, kad izbraukumā neizteiksmīgā mačā ar 0:1 piekāpās Eiropas čempionāta dalībniecei Ziemeļīrijai.
Latvijas izlase 2016.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā savā grupā palika pēdējā, sestajā, vietā, desmit mačos četras reizes cīnoties neizšķirti un piedzīvojot sešus zaudējumus. Valstsvienība spēlēja vienā grupā ar Čehiju, Islandi, Turciju, Nīderlandi un Kazahstānu.
Latvijas futbola izlases kandidātu saraksts pirms spēlēm ar Gibraltāru un Slovākiju:
vārtsargi – Andris Vaņins (“Sion”, Šveice), Pāvels Šteinbors (Ammohostas “Nea Salamis”, Kipra), Kaspars Ikstens (“Jelgava”);
aizsargi – Kaspars Gorkšs (Prāgas “Dukla”, Čehija), Vitālijs Jagodinskis (Užhorodas “Hoverla”, Ukraina), Mārcis Ošs (Zabžes “Gornik”, Polija), Vladislavs Gabovs (Kelces “Korona”, Polija), Gints Freimanis (“Jelgava”), Vitālijs Maksimenko (“Mattersburg”, Austrija), Antons Kurakins (“Hamilton Academica”, Skotija), Kaspars Dubra (Borisovas BATE, Baltkrievija);
pussargi – Artis Lazdiņš (“Jelgava”), Aleksandrs Cauņa (Maskavas CSKA, Krievija), Artūrs Zjuzins (Orenburgas “Gazovik”, Krievija), Jānis Ikaunieks (“Metz”, Francija), Igors Tarasovs (Belastokas “Jagiellonia”, Polija), Oļegs Laizāns (“Riga”), Aleksejs Višņakovs (“Rīgas Futbola skola”);
uzbrucēji – Deniss Rakels (“Reading”, Anglija), Artjoms Rudņevs (“Hamburger SV”, Vācija), Valērijs Šabala (Jablonecas “Pribram”, Polija), Artūrs Karašausks (Glivices “Piast”).