Umeo 2014: pagriezt starmešus uz ziemeļiem 0
Rīga nupat veiksmīgi aizvadījusi Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanu, bet Zviedrijas ziemeļu centrs Ūmeo – otra Eiropas pilsēta, kam šogad ticis kultūras galvaspilsētas gods, – tikmēr savas programmas atklāšanai vēl pošas. Tā plānota šīs nedēļas nogalē no 31. janvāra līdz 2. februārim. Notikuma priekšvakarā sarunājos ar “Ūmeo 2014” biroja māksliniecisko direktoru Fredriku Lindegrēnu.
– Jau izskanējis, ka gaidāmie Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumi sola vienas no vērienīgākajām svinībām Ūmeo vēsturē. Ko tad varam sagaidīt?
F. Lindegrēns: – Par šīs nedēļas nogales vadmotīvu esam izvēlējušies ziemas pilsētas tēlu, kas ir sniegota, balta un auksta, bet pilna gaismas un dzīvīguma. Pilsētvidē tiks izveidoti sniega ekrāni, uz kuriem projicēsim video, un būs arī vairākas skaņas instalācijas. Atklāšanas centrālais notikums – “Degošais sniegs” – risināsies uz upes ledus. Ideja par to nāk no slavenas Ūmeo reģiona rakstnieces Sāras Lindmanas grāmatas, kur viņa apraksta sniega kurināšanu kā pēdējo cerības salmiņu, kad nekā cita vairs nav.
“Ūmeo 2014” atklāšanas notikumos milzīga loma atvēlēta sāmu kultūras daudzveidībai. Taču programmā iekļautas arī jaunu muzeju atklāšanas, izstādes, ievērojamu ārvalstu mākslinieku viesošanās, Zviedrijas kroņprinceses vizīte un citi kultūras notikumi visā pilsētā. Ja viss noritēs veiksmīgi, Eiropas kultūras galvaspilsētas gada laikā jāmainās Ūmeo tēlam kopumā.
– Ar šo gadu tiek saistītas ļoti lielas cerības, un izskanējis, ka tam jākļūst par pagrieziena punktu visā pilsētas attīstībā. Tagad, kad gads sākas, vai redzat, ka tās tiks attaisnotas?
– Daļa cerību jau piepildītas. Daudzas idejas par pārmaiņām Ūmeo tēlā ir īstenotas. Pilsēta strauji aug, un tās fiziskais veidols pēdējā laikā ļoti stipri mainījies. Vēl, protams, jānāk pārmaiņām pašos cilvēkos, un tam jānotiek līdz ar izpratni, ka pilsēta ieguvusi jaunu virzību. Mūsu pamatdoma, veidojot šī gada programmu, bija par kopradīšanu. Tā ir būvēta, balstoties uz vietējām radošajām institūcijām un cilvēkiem, kuri veido un strādā saiknē ar Eiropas dimensiju. Tad nu mēs redzēsim, kā šī pieredze mainīs šejieniešu domāšanu. Zināmā mērā tā ir laimes spēle, bet esmu pārliecināts, ka ir ielikti labi, stipri pamati.
– Ko pats visvairāk sagaidāt no šī gada?
– Protams, sagaidu, ka Ūmeo iegūs daudz lielāku pazīstamību. Vienlaikus redzu, ka vietējie teātru kolektīvi, dejas trupas, opera, mākslinieki un citi ir ieguldījuši tik daudz darba, lai izdarītu absolūti labāko, ko spēj, paplašinot savu spēju robežas. Ja viņiem izdosies, Ūmeo kļūs par pavisam jauna veida kultūru tikšanās vietu. Tas iespējams gan tāpēc, ka kultūras cilvēki ir saņēmuši papildu resursus, gan arī tādēļ, ka viņi sev izvirzījuši ļoti augstus mērķus.
– No mūsu iepriekšējās sarunas atceros, ka, veidojot “Ūmeo 2014” programmu, viena no jūsu pamata iecerēm bija lielā mērā bal-stīt to vietējā andergraunda kustībā…
– Daļa programmas arī ir andergraunds, jo mēs strādājam ar šejienes kultūras dzīvi tādu, kāda tā ir. Taču jāatzīst, ka mums nav izdevies aizsniegt prāvu tiesu andergraunda kustības. Tas šķiet jocīgi, jo esam snieguši iespēju izmantot finansējumu un ikvienam iesaistīties programmas veidošanā visa gada garumā. Tomēr joprojām daudzi andergraunda kustības pārstāvji jūt, ka šeit neiederētos.
– Tieši tā. Man arī ir nācies to dzirdēt.
– Pēdējo mēnesi ir bijušas diskusijas par to, ka daļa andergraunda nav pārstāvēta programmā. Ir noticis jauns plašs un intensīvs dialogs ar andergraunda pārstāvjiem, un vēl tagad – janvārī – strādājam ar jaunām idejām. Vēl pavisam nesen šurp nāca dažādu subkultūru pārstāvji un paziņoja, ka arī vēlas piedalīties.
– Un jūs esat tam atvērti?
– Jā. Mēs esam atvērti visu laiku, un arī resursi ir pieejami. Taču viena lieta ir būt atvērtiem, bet kaut kas pavisam cits – likt kādam justies uzrunātam vai vēlamam. Un daudzi nav jutušies šeit gribēti. Mēs esam saņēmuši kritiku medijos par to, ka daļa kultūras cilvēku ir jutušies atstumti. Kad viņus uzrunājām sadarbībai, viņi bija pārsteigti, jo gaidīja, ka dusmosimies par kritiku. Taču mūsu programma paliks atvērta, tiks mainīta un papildināta visa gada garumā. Tie, protams, vairs nav lieli projekti, jo tik īsā laikā tos vienkārši nebūtu iespējams īstenot. Taču finansi- ālā ziņā vēl ir lielas iespējas, jo esam izveidojuši finanšu rezerves.
– Man gadījies arī dzirdēt, ka šejienieši nemaz nav apmierināti ar to, kā pilsēta tiek pārmainīta. Aizvērts viens no andergraunda kustībai nozīmīgākajiem klubiem, nojaukts paaugstinājums, kas kalpojis par sabiedriski nozīmīgu tikšanās vietu, un arī bibliotēka, kas vienmēr bijusi ļoti populāra, tiks pārcelta uz topošo kultūras celtni. Vai arī šī neapmierinātība jūs ietekmē?
– Jā, mums ir ļoti grūti cilvēkiem izskaidrot šīs pārmaiņas. Pilsēta tieši pašlaik ļoti strauji pārvēršas, bet idejas par to radušās jau pirms daudziem gadiem. Ūmeo par to notikušas neskaitāmas diskusijas, bet praktiski pēdējos divdesmit gadus nekādas lielas pārmaiņas pilsēta nav piedzīvojusi. Kad tika nolemts, ka Ūmeo kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šķita, nu beidzot ir laiks darīt to, ko esam iecerējuši, un ļoti daudz šādu lietu notikušas ļoti ātri. Tāpēc daudzi ir apjukuši. Un vienīgais acīmredzamais vainīgais ir “Ūmeo 2014”. Arī jaunā kultūras celtne faktiski ir pilsētas ieguldījums tās attīstībā, kam no strukturālā viedokļa nav nekāda sakara ar pašu kultūras galvaspilsētas projektu. Taču no iedzīvotāju viedokļa šīs lietas ir ļoti cieši saistītas. Cilvēkiem “Ūmeo 2014” asociējas arī ar šo celtni, jaunā ceļa izbūvi, jauno viesnīcu, pat IKEA veikala atvēršanu. Esmu pat saņēmis mediju jautājumus par “Ūmeo 2014” sadarbību ar IKEA. Daudziem, kuri nav apmierināti ar šīm pārmaiņām, tas kļuvis par iemeslu būt neapmierinātiem ar pašu kultūras galvaspilsētas projektu. Arī tāpēc esam tik ļoti koncentrējušies uz to, lai iesaistītu cilvēkus programmas veidošanā un liktu viņiem justies piederīgiem šim notikumam. Šobrīd no desmit miljoniem eiro, ko pilsēta ieguldījusi projektā, astoņi ar pusi ir ieguldīti atpakaļ dažādās vietējās organizācijās.
– Atgriežoties pie programmas satura, vai finansiālā ziņā līdzvērtīgu atbalstu ir saņēmuši arī eksperimentāli projekti?
– Jā. Bet ko jūs saprotat ar vārdu “eksperimentāls”? Vai tas nozīmē avangardu? Varbūt tās ir jau sen pastāvošas mākslas izpausmes, kas tiek atkārtotas mazliet citādā veidā? Es teiktu, ka liels izaicinājums, kas varētu mainīt pilsētas kultūras ainu ilgtermiņā, ir ļoti lielā uzmanība un nozīme, kas šajā projektā piešķirta sāmu kultūrai. Esam ļoti daudz līdzekļu ieguldījuši ar sāmiem saistītos notikumos – mākslas izstādēs, dejas projektos, izrādēs un vēl citos. Tas ir kaut kas pavisam neierasts zviedru pilsētai. Tā ir arī liela atbildība, ko uzņēmusies Ūmeo un ko, es ceru, pārņems un turpinās arī citas pilsētas Zviedrijā. Ūmeo pašlaik iegulda vairāk līdzekļu sāmu kultūras stiprināšanā nekā visa pārējā Zviedrija kopā. Ja tas izrādīsies veiksmīgi, būsim atvēruši telpu sāmu kultūras pastāvēšanai vispārējā Zviedrijas kultūras ainā.
– Bet kāda tajā ir “Ūmeo 2014” loma?
– Lielākais Ūmeo izaicinājums ir pārnest akcentu no Stokholmas vai Gēteborgas un iznākt starmešu gaismā kā pilsētai, kas pārstāv Zviedrijas kultūru. Es negribu, lai pēc gada mums prasa – jūs esat iekarojuši eiropiešu sirdis, bet – vai zviedru? Par to mēs cīnāmies. Lielā mērā ir zīmīgi, kā lielie nacionālie mediji atspoguļo Ūmeo notiekošo. Man jāatzīst, ka joprojām viņi mūs ataino kā ziemeļu perifēriju, liekot mūs novecojušos rāmjos. Un mēs cīnāmies, lai parādītu – šī pilsēta var vairāk. Mēs vēršam uzmanību uz Zviedrijas ziemeļiem, izmantojot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa dotās iespējas. Arī tādā nozīmē šis ir nozīmīgs projekts ilgtermiņā, jo, ja tas būs veiksmīgs, varētu ļaut mums mainīt savu lomu nacionālā mērogā. Es domāju, ka Zviedrijas ziemeļu puses loma līdz šim nav bijusi atbilstoši novērtēta.
– Vai tas nozīmē, ka Zviedrijas kultūra līdz šim bijusi pārāk centralizēta?
– Jā, lielā mērā. Taču tagad, piemēram, kultūras ministrs, piešķirot valsts finansējumu, pieņēmis lēmumu visām nacionālajām kultūras iestādēm otro gadu pēc kārtas izvirzīt dalību “Ūmeo 2014” programmas stiprināšanā. Sākumā to, ka jāiet un jāsadarbojas ar mazo Ūmeo, viņi uztvēra visai nīgri. Taču tagad sadarbība izveidojusies ļoti laba.
– “Ūmeo 2014”, protams, ir devis lielu finansiālu dopinga devu šejienes kultūrai. Bet vai arī turpmāk pilsētas kultūra var rēķināties ar tikpat lielu finansējumu?
– Ūmeo jau pēdējos desmit gadus 3,5% budžeta ir atvēlējusi kultūrai. Šogad finansējums ir tikai mazliet lielāks, un tas saistīts ar lielās kultūras būves projektu. Ūmeo ir viena no trim pilsētām Zviedrijā, kur kultūra saņem visdāsnāko atbalstu. Tāpēc nemaz neesmu bažīgs par to, kas notiks ar Ūmeo kultūru pēc šī gada no finansiālā aspekta. Vienīgais, kas mani uztrauc, – lai kultūras iestādēm, kas šogad visos veidos stimulētas ārkārtīgi daudz strādāt, pietiktu spēka turpināt. Bet tā nav ekonomiska problēma.
“Ūmeo 2014” budžets (eiro, aptuveni)
Reģiona ieguldījumi: 1 098 396
ES finansējums projektiem, kas saistīti ar “Ūmeo 2014”: 5 138 723
Melinas Merkuri balva: 1 473 973
Privāti uzņēmēji: 3 519 394
Ūmeo pašvaldība: 11 145 504
Citas organizācijas: 742 656
Zviedrijas valsts: 8 503 690
Nacionālās institūcijas: 4 179 847
CItas pašvaldības (līdzfinansējot ES projektus): 1 065 342
Kopā: 36 867 526
Jaunās celtnes Ūmeo saistībā ar EKG:
Liela universāla kultūras celtne “Väven” (tulkojumā “tīkls” vai “stelles”. To atklās 2014. gada novembrī.
Liela viesnīca pilsētas centrā “Comfort Hotell Winn” ar jaunu iepirkšanās centru “Utopia”, ko atvērs 2013. gada nogalē.
“Stikla māja” pilsētas rātslaukumā, kas atklāta 2010. gadā. Tajā regulāri noris dažādas kultūras aktivitātes.
Jauns 12 000 kvadrātmetru plašs sporta un atpūtas komplekss Ūmeo centrā, ko plānots atvērt 2016. gada sākumā.
2013. gada nogalē pārbūvēta Ūmeo dzeldzceļa stacijas pazemes daļa un tunelis uz to.
