Pagrīdes kultūras zaļais asns 0
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu padarīt par pilsētas ilgtermiņa attīstības dzinuli, iesaistot visu sabiedrību, – šādi īsumā formulējama Zviedrijas pilsētas Ūmeo pieeja 2014. gada kultūras norišu programmas veidošanai, kad tā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta vienlaikus ar Rīgu.
“Katrs notikums, ideja vai projekts, izņemot programmas atklāšanas pasākumu, ir sabiedrības ierosināts un veidots. Vienlaikus tam jābūt arī ieguldījumam visas Eiropas kultūras dzīvē, un tas nozīmē, ka nedrīkstam strādāt tikai vietējā līmenī,” saka “Ūmeo 2014” radošais direktors Fredriks Lindegrēns.
“Es jau redzu, ka gan atsevišķu cilvēku, gan Ūmeo sabiedrības kolektīvā mentalitāte ir mainījusies. 2006. gadā šejienieši likās nokaunējušies un uzskatīja, ka ideja par Ūmeo kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ir izsmiekls. Tipisks ziemeļnieku skatījums uz sevi – mēs šeit, ziemeļos, nevienu neinteresējam, esam pārāk sīki. Taču, kopš cilvēki sāka iesaistīties šajā kustībā, viņi arvien vairāk un vairāk notic, ka varam izdarīt lielas lietas,” viņš stāsta.
“Ūmeo 2014” kultūras programmā lielāko daļu finansējuma saņēmuši projekti, kas radīti 2014. gadam, bet varētu turpināties arī vēlāk. Tāpēc programma jo-projām paliek atvērta, pastāvot iespējai saņemt finansējumu vai kaut sēklas naudu ieceru īstenošanai. Tāpat ikviens var kļūt par kāda pasākuma atbalstītāju – pašlaik jau 1,9 miljoni eiro programmas finansējuma veido privāti līdzekļi.
“Ūmeo 2014” programma balstīta laikmetīgajā un pagrīdes kultūrā. Salīdzinājumā ar Rīgu Ūmeo ir jauna, turklāt – universitātes pilsēta, kur iedzīvotāju vidējais vecums nesasniedz 40 gadus. Tā nav arī galvaspilsēta, te nav koncentrētas nozīmīgākās institūcijas, kas rūpējas par kultūras sakņu uzturēšanu un pētīšanu. Lielākā kultūras iestāde pašlaik ir Ūmeo opera, kas galvenokārt piedāvā laikmetīgus uzvedumus. Arī iedzīvotāji un pilsētas kultūras darbinieki, jautāti, kas ir šejienes kultūras lielākā vērtība, atzīst: “Ūmeo – tas ir andergraunds.”
Programmas kodols ir dažādu mākslas veidu – literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas – festivāli, jo tieši festivālu kustība veidojusi Ūmeo kā kultūras centra reputāciju. Kopš 1968. gada tajā noticis džeza mūzikas festivāls – attālajā ziemeļu pilsētiņā savulaik viesojušās pasaules līmeņa zvaigznes Mailzs Deiviss, Ella Ficdžeralde un Kants Beisijs.
F. Lindegrēns skaidro, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Ūmeo ir iespēja kā zaļam asnam izspraukties cauri tradicionālajos kultūras žanros pastāvošajai blīvajai konkurencei, pārsteidzot ar svaigu un vēl neredzētu kultūras izpratni. Visas sabiedrības iesaiste Ūmeo 2014. gada kultūras piedāvājuma veidošanā arī šķitis vienīgais veids, kā izcelt gaismā pagrīdes kultūras vērtības, tās neiznīcinot, jo programmas veidotāji nedrīkstēja riskēt saskarties ar pretreakciju no pilsētas mākslinieku aprindām: “Neceriet vienkārši nopirkt mūsu radīto un piekārt tam savu birku.”
Ūmeo vēl vairāk nekā Rīgā gatavošanās Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam nozīmē ieguldījumus infrastruktūrā. Kopumā pilsēta kultūras būvju, citu ēku un ceļu celtniecībā investēs ap 400 miljoniem eiro. Privātie uzņēmēji ir ļoti aktīvi gan jaunu biroju, gan dzīvojamo ēku un viesnīcu celtniecībā.
Taču ne visa Ūmeo sabiedrība ir apmierināta ar pārmaiņām un to radītajiem izdevumiem. Daudzi nobažījušies par to, kā pilsēta spēs atļauties jaunradītās infrastruktūras uzturēšanu pēc 2014. gada, citi – ka tiks izpostītas tradīcijas, piemēram, pulcēties pilsētas bibliotēkā, kas līdz šim dienā uzņēmusi vairāk nekā trīs tūkstošus apmeklētāju – vairāk nekā Stokholmas Karaliskā bibliotēka –, bet nu tiks pārcelta.
Arī F. Lindegrēns teic: “Ja 2014. gadā šurp atvedīsiet kādu, kas Ūmeo dzīvojis pirms diviem gadiem, viņš neticēs savām acīm.” Tomēr pilsētas vadība nav iecerējusi vairākas atsevišķas lielas kultūras celtnes – jauna teātra, muzeja, koncertzāles un bibliotēkas vietā top visu šo institūciju apvienojums vienā milzīgā būvē, kas ieguvusi gan funkcionāla mainīguma, gan kopdarbības simbola nozīmi.
“Ūmeo 2014” galvenie notikumi radošā direktora Fredrika Lindegrēna skatījumā: 1. “Stadiona mūzika” astoņu sāmu gadalaiku koncertu ietvaros. Stundu ilgs skaņdarbs, ko veido sportisti kopā ar mūziķiem un publiku. Mākslinieki tver ritmus, kas rodas, sportistiem trenējoties, un rada skaņdarbu atskaņošanas laikā. 2. “Sāmu–ķīniešu projekts” – laikmetīgās dejas projekts, ko Ņujorkas ķīniešu “TAO dejas teātris” veido kopā ar sāmu mūziķiem. Tā būs interesanta divu dažādu pasaules kultūru ar senu un atšķirīgu mantojumu sastapšanās mūsdienīgajā. 3. Festivāls “U x U” (“Tev no tevis”). Nopērkot biļeti uz festivālu, apmeklētājs vēl nezina, ko iegūs – tā nozīmē nevis ieeju festivālā, bet īpašuma daļu tajā un balsstiesības programmas izvēlē. Pat festivāla ilgums atkarīgs no cilvēku skaita, kuri iegādāsies biļetes. |
