Pagraba jaunā dzīve 0
“Man pieder neapdzīvojamā telpa – dzīvojamās mājas pagrabs Rīgā. Daļēji tas ir pirmajā stāvā, daļēji – pagraba līmenī, bez logiem un atsevišķas izejas. Vēlos šo telpu izremontēt, izveidot atsevišķu ieeju un turpmāk izmantot biznesa vajadzībām. Vai tas ir atļauts?
Kur varu saņemt nepieciešamās atļaujas izejas izveidošanai, kādi dokumenti jāiesniedz, vai vajadzīgs būvprojekts? Vai atļauts būvdarbus veikt pašam vai arī nepieciešama sertificēta būvkompānija? Vai telpas iekšienē drīkst izveidot durvju ailas, padziļināt grīdu?” Anete Rīgā
Jā, to visu var darīt. Būs vajadzīgs gan būvprojekts, gan arhitekta un sertificētas būvkompānijas pakalpojumi. Šādus jautājumus risina pašvaldības būvvaldē. Arī arhitekti zina, kā un kādā secībā jāizstrādā un jāsaskaņo dokumentācija.
Plānošanas uzdevums
Rīgas pilsētas būvvaldē (Amatu ielā 4, tālr. 67105800) paskaidroja, ka vispirms arhitekts izstrādā ieceres skici un iesniedz to būvvaldē, lai saņemtu plānošanas uzdevumu. Plānošanas uzdevumā būs rakstīts, ar kādām organizācijām projekts jāsaskaņo (tās ir komunikāciju īpašnieki – “Latvenergo”, “Rīgas Ūdens”, “Lattelecom”, “Latvijas Gāze”, “Rīgas Siltums” u.tml., kā arī ugunsdzēsēji un citas organizācijas) un citi nosacījumi, kas jāievēro, izstrādājot projektu.
Arhitekts raugās, lai jaunā ieeja būtu saskanīga ar mājas fasādi un to nebojātu. Ja pagrabs atrodas daudzdzīvokļu mājā, šāda pārbūve būs rakstveidā jāsaskaņo ar visiem dzīvokļu īpašniekiem. Lieta tāda, ka ārsienas (tāpat arī mājas jumts, kāpnes, ieejas mezgls, gaiteņi un citas koplietošanas telpas) ir kopīpašums un pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās.
Ar kopīpašumu drīkst rīkoties tikai ar visu pārējo kopīpašnieku piekrišanu! Šo prasību var saprast. Iespējams, ka kaimiņiem nepatiks, ka līdz šim klusajā pagrabā sāksies rosība, tur kāds staigās, kaut ko nesīs, vedīs, krāmēs. Vēl viena nepatīkama lieta – ļoti iespējams, ka pēc pārbūves palielināsies mājas kadastrālā vērtība un būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Arī pret to pārējiem mājas īpašniekiem varētu būt iebildumi.
Pirms padziļināt pagrabu, jāpārbauda gruntsūdens līmenis. Rīgā daudzviet tas ir augsts un pēc lielāka lietus pagrabos parādās mitrums.
Pārbūvējot iekštelpas, nesošās sienas aiztikt nedrīkst, taču pārējās sienās var veidot durvju ailas. Ja ir tāda iespēja, var izcirst arī logu ailas un ielikt logus.
Telpā būs jāievelk elektrība un jānodrošina ventilācija. Ja vajadzīga apkure, ūdensvads, kanalizācija un sakaru kabeļi, arī tie jāparedz projektā.
Kādam nolūkam?
Jā gribēsiet telpu iznomāt, ieteicams jau pirms pārbūves parunāties ar potenciālajiem nomniekiem, lai precizētu, kādi uzlabojumi vajadzīgi. Piemēram, lai ierīkotu kafejnīcu vai ceptuvi, būs nepieciešama spēcīga ventilācija. Šāda uzņēmuma elektriskajām plītīm un krāsnīm vajadzēs jaudīgu elektrības pieslēgumu, ne visās dzīvojamās mājās tāds ir. Arī kafejnīcas virtuvei jāatbilst sanitāro normu prasībām (flīzētas vai viegli mazgājamas sienas, utt.). Ja pagrabā gribēsiet ierīkot biroja telpas, arī tām ir savas sanitārās prasības – jābūt pietiekamam apgaismojumam, ventilācijai, tualetei, utt.
Pēc plānošanas uzdevuma saņemšanas arhitekts izstrādā projektu. Būvvalde to apstiprina, uzliekot sarkano zīmogu. Pēc tam būvvaldē jāpieprasa atļauja būvdarbu veikšanai. Kad tā saņemta, var sākt pārbūvi.
Šajā gadījumā būvdarbus drīkstēs veikt sertificēta būvfirma. Pats īpašnieks savā mājoklī drīkst veikt tikai vienkāršākus darbus – kosmētisko remontu, nelielu renovāciju (piemēram, paplašināt vai pārvietot durvju ailas, neizjaucot nesošās sienas). Pašu spēkiem var būvēt arī nelielu privātmāju.
Pēc būvdarbu pabeigšanas objekts jānodod ekspluatācijā un jāparaksta pieņemšanas – nodošanas akts.
Šis pasākums ir pietiekami dārgs, jo būs jāmaksā ne tikai par arhitekta pakalpojumiem, materiāliem un celtnieku darbu, bet arī dažādas pašvaldības nodevas, kuras Rīgā ir samērā augstas. Tās var aplūkot Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv, sadaļā Pakalpojumi.
Piemēram, lai saņemtu aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, fiziskām personām jāmaksā 46 latu nodeva, juridiskām – 66 lati.
Jāmaksā arī būvnodeva. Tās summa atkarīga no būvapjoma un veicamajiem darbiem. To var aprēķināt, mājaslapas kreisajā pusē atverot sadaļu e-pakalpojumi un sameklējot būvnodevas kalkulatoru.
Eleganti risinājumi
Rīgā var redzēt daudzus labus paraugus pagrabtelpu pārbūvei un racionālai izmantošanai. Piemēram, Rīgas Lietuviešu vidusskolā Prūšu ielā 42a, kas izveidota bijušajās bērnudārza ēkās, pārbūves gaitā padziļināti pagrabi. Iegūtās papildu telpas ļāva izveidot ērtas garderobes. Te katram skolēnam ir savs slēdzams skapītis, nevis klasei kopīga garderobes telpa, kā citās skolās.
Ļoti oriģinālu pagrabtelpu pārbūvi var aplūkot biroju ēkā Stabu ielā 34. Pēc ainavu arhitektes Gundegas Lināres priekšlikuma, norokot augsni, pagrabtelpas ieguva logus, bet ēka – vēl vienu papildu stāvu. Izraktajā lielajā bedrē izveidoja plašu, no ielas neredzamu atpūtas terasi ar dēļu segumu. Tagad brīvā brīdī darbinieki var iziet svaigā gaisā. Pa logiem paveras skaists skats, jo slīpā nogāze ir nostiprināta un apstādīta ar klājeniskiem augiem, kurus papildina vasaras puķu košie laukumi. Lai terase, kura atrodas zem ielas līmeņa, pēc lietus nepārvērstos par ezeru, izveidota ūdens novadīšanas sistēma.
