Paglābt pacientu no konveijera. Saruna ar Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku 5
Par bērnu un jauniešu veselības stāvokli, arī par cienījama vecuma ģimenes ārstiem un citiem aktuāliem ar mūsu veselību saistītiem jautājumiem uz sarunu aicināju Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, Balvu novada ģimenes ārsti Līgu Kozlovsku.
– Valdības vadītāja Laimdota Straujuma Latvijas Televīzijā izteicās, ka pirms nākamajiem Skolēnu dziesmu un deju svētkiem ģimenes ārstiem ir jāpievērš lielāka uzmanība skolēnu veselības stāvoklim. Vai ir iespējams konstatēt, ka šo bērnu, lūk, nevajadzētu laist uz svētkiem, jo viņš ir fiziski un garīgi vārgs, bet šis gan lai piedalās, jo viņš ir stiprs kā rutks?
L. Kozlovska: – Tas, vai mēs varam novērtēt skolēnu izturības spēju, ir ļoti nosacīts jautājums. Vispirms ir jānovērtē katra bērna veselības stāvoklis kopumā. Tiek uzskatīts, ka apmēram piecdesmit procenti bērnu skaitās pirmajā veselības grupā, kurā pēc starptautiskajiem rādītājiem iekļauj tos bērnus, kuri ir pilnīgi veseli. Bet šie rādītāji tomēr ir relatīvi. Latvijā joprojām nav ieviesta e-veselība, tāpēc veselīgos bērnus nav iespējams uzskaitīt īpaši precīzi – statistika balstās tikai uz to informāciju, ko sniedzis ģimenes ārsts.
Katra bērna veselības stāvokli ietekmē sociālie, sadzīves, ekonomiskie un arī ģimenes apstākļi. Nereti ir tā, ka viens vai otrs vai visi apstākļi kopā iespaido gan bērna veselību, gan psihisko, gan fizisko izturību. Jāteic, ka izturība nav bieži saistīta ar visu orgānu fizisko stāvokli. Var būt tā, ka visi orgāni ir veseli, bet nav fiziskās izturības, jo pusaudzis nav regulāri apmeklējis fizkultūras stundas, nav trenējies. Bet, kad šo pacientu pārbauda fiziski no galvas līdz kājām, pārliecinās, kā strādā sirds, kā viņš reaģē uz dažādiem kairinātājiem, vai labi redz un dzird, atliek vien konstatēt, ka visas sistēmas strādā labi, un ārsts raksta slēdzienu: praktiski vesels. Taču šāds slēdziens negarantē, ka bērns spēj izturēt pamatīgu fizisku vai garīgu slodzi. To nosaka pavisam kas cits – kā bērns reāli dzīvo savu ikdienas jeb skolas dzīvi. Vai viņš sēž divas trīs stundas pie datora, lielākā daļa to dara, vai regulāri nodarbojas ar fizkultūru, vai sols ir atbilstošs viņa augumam, vai telpas tiek vēdinātas, lai smadzenes neciestu no skābekļa bada utt.
Ģimenes ārstiem pirms nākamajiem dziesmu un deju svētkiem būs jāizsniedz izziņa, vai skolēns var piedalīties svētkos. Mēs visiem bērniem iedosim izziņas, kur vienam būs rakstīts, ka viņš ir vesels, otram, iespējams, būs norāde par veģetatīvo distoniju, kas nozīmē, ka bērnam ir nestabila nervu sistēma – ātri reaģē uz troksni, straujām kustībām, skābekļa badu un varbūt arī uz to, ka blakus kāds noģībst. Taču ģimenes ārsts, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, nekad nevarēs pateikt, vai bērna garīgās un fiziskās izturības līmenis ir tik augsts, ka viņš droši var piedalīties lielos sarīkojumos. To nu gan vajadzētu saprast – ja būs fiziskais rūdījums, būs arī stabila garīgā uztvere. Lai to panāktu, nākamajos piecos gados līdz nākamajiem lielajiem svētkiem ir jāiegulda ilgs darbs.
