Pagatavo plastilīnu pats! 0
Pagatavot veidojamo masu mājās ir ne vien izdevīgi, bet arī interesanti un jautri, darot to kopā ar bērniem. Mazie ķipari ir sajūsmā!
Mājās pagatavot veidojamo masu ir ļoti viegli, tas neaizņem daudz laika un neprasa arī lielus līdzekļus. Var itin viegli tikt pie vairākiem kilogramiem šāda plastilīna un kopā ar bērniem izveidot patiešām interesantas lietiņas, piemēram, veselu lāču ģimeni, mazu lauku ciematiņu, lielu gleznu. Parasti darinām mazus dzīvnieciņus, jo īstais plastilīns ir salīdzinoši dārgs.
Šī masa, ko piedāvājam uzvārīt, ir patīkama pēc taustes, nelīp pie rokām, taču vienlaikus ļoti labi salīp atsevišķās detaļas.
Masa ideāli turas pie papīra (tagad modē ir plastilīna gleznas, arī bērnudārzos programmā ir daudz lietu, ko gatavo uz papīra). Piedāvājam recepti, kā mājas pagatavot veidojamo masu, kuras sastāvā nav kaitīgu vielu, tāpēc nav jāraizējas, ja mazais to pagaršos. Tā nesmērē drēbes un viegli nomazgājama no virsmām. Izejvielu daudzums dots viena kilograma masas pagatavošanai.
Nepieciešamās izejvielas:
• 500 g ūdens,
• 289 g kviešu miltu,
• 340 g smalkā galda sāls,
• 1 ēdamkarote citronskābes,
• 1 ēdamkarote augu eļļas,
• dažādas pārtikas krāsas.
Pagatavošanas process.
1. Katlā ielej ūdeni, pievieno augu eļļu un liek uz plīts vārīties. Tiklīdz parādās pirmie bubulīši, noslēdz uguni.
2. Bļodā samaisa smalko sāli, miltus un citronskābi.
3. Karsto ūdeni pievieno miltu maisījumam un samaisa.
4. Sākumā veidojas kunkuļi, bet, maisot cītīgāk, tie izjūk.
5. Kad masa nedaudz padzisusi, to turpina mīcīt ar rokām – tik ilgi, līdz iznāk maiga, elastīga, kura nelīp pie rokām.
6. Masu sadala tik daļās, cik būs krāsu. Ir daudz interesantāk strādāt, ja plastilīnam ir dažādi toņi, tāpēc ieteicams no katras krāsas gatavot vismaz divu toņu plastilīnu, vienai daļai pievienojot uz pusi vairāk krāsas un tā iegūstot intensīvāku toni.
7. Sadalīto masu ieliek mazākā bļodā un sākumā iepilina 5 – 7 pilienus pārtikas krāsas (var iegādāties lielveikalos un garšvielu veikalos). Intensīvos toņus (koši zilu, zaļu, sarkanu) ieteicams sākumā jaukt ar karoti, citādi iekrāsosies rokas. Pēc vienmērīgas sajaukšanās ar masu krāsa vairs nesmērē ne rokas, ne galdu.
8. Ja mājās nav pārtikas krāsas, var izlīdzēties ar garšvielām, piemēram, dzelteno toni iegūst no kurkumas, brūni sarkanu – no paprikas pulvera, gaišu zaļu – no malta fenheļa sēklām, jāļauj tik vaļa izdomai. Vienīgi nav ietiecams lietot dabīgās sulas, piemēram, biešu, burkānu, jo tās bojājas. Tas ir aktuāli, ja plānojat veidojamo masu uzglabāt.
9. Interesantāku plastilīnu iegūst, ja mīcīšanas beigās pievieno tam gliterus (smalkus spīdumus).
10. Kad iegūti vajadzīgie toņi, plastilīnu saliek mazos trauciņos. Veidojamā masa labi glabājas, vienīgi jāseko, lai bērni pēc darbiņa pabeigšanas trauciņiem uzliktu vāciņus, citādi plastilīns izžūs un nebūs ērti ar to strādāt.
SVARĪGI
Kad pašu gatavots plastilīns vairākas dienas pastāv istabas temperatūrā, tas nedaudz it kā apsarmo, jo sastāvā ir ļoti daudz sāls. Darbiņi, kas no tā izveidoti, savu šarmu gan tāpēc nezaudē.
Krāsas, kas parasti bērniem iziet vairāk – dzelteno, rozā, zaļo, var pagatavot vairāk, bet brūno, melno un balto – vien mazus gabaliņus, jo parasti no plastilīna komplekta tumšās krāsas paliek pāri.
