Esi pats sev 3
Vēl maģijas adepti izmanto arī zīmētu izvēlētā upura portretu, jo valda uzskats, ka tajā saglabājusies objekta enerģija. Šī enerģija var būt gan pozitīva, gan negatīva. Tas pats ir faktiski ar jebkuru citu attēlu un tajā saglabāto enerģiju. Labi zināms, ka ir tādi attēli, kurus uzlūkojot cilvēks gluži fiziski sajūt, kā zaudē enerģiju. Speciālisti pauž, ka tādas mēdzot būt arī daudzas svētbildes, pēc kuru uzlūkošanas cilvēks it kā nomierinās, lai gan patiesībā viņš vienkārši zaudējis (atļāvis nosūknēt) enerģiju.
Attēlā saglabātās enerģijas jauda atkarīga vispirms no tā domu stāvokļa, kādā tas radīts. Ja tas radīts negatīvu emociju uzplūdā un nelāgos nolūkos, tad, pats par sevi saprotams, šim darbam piemitīs negatīva enerģētika. Ja radīšanas mirklī valdījušas gaišās domas, tad vēlāk ikviens tā aplūkotājs gūs pozitīvu enerģiju pats, nevis atdos to attēlam. Starp citu to atbalsta arī zinātne, paužot, ka par konkrēta darba enerģētikas būtību var palīdzēt rast skaidrību profesionāls bioenerģētiķis. Ja tādu iespēju nav, tad cits nekas neatliek – jāmēģina saprast, ko pauž paša sajūtas.
Maģijas zinātāji vērš uzmanību arī uz to, ka nav ieteicams līdzās aizgājušo personu fotogrāfijām novietot dzīvo attēlus vai vispār jebkādas viņiem piederošas lietas. Tas ne pie kā laba nenovedīs, jo esot pārbaudīts – mirušie izsūc dzīvo enerģiju. Proti, barojas ne jau satrūdējusī mirušā miesa, bet gan dvēsele. Arī kapakmeņos taču parasti ievieto tikai aizgājēja attēlu, nevis viņu kopā ar vēl dzīvajos palikušo dzīvesbiedru, vai ne?
Maģijas māksla ir visnotaļ smalka padarīšana. Ne gluži katram tā izdodas, ne katrs spēj saprast tās sekas vai pat iemeslus. Speciālistu, tostarp arī mūsdienu zinātnieku, ieteikums ir viennozīmīgs – vislabākā sevis aizsardzība ir ticēšana pašam sev un saviem iekšējiem spēkiem, un jebkāda ļaušanās reliģiskiem vai maģiskiem māņiem drīzāk ir sevis graušana jeb vismaz sava dzīvotspēka nopietna mazināšana.
