Zemnieki par sausumu: Negribas žēloties, bet viss aizgājis pavisam greizi 0
Pērn graudu raža bija laba, bet plūdu dēļ to nebija iespējams novākt, bet šogad uz lauka, visticamāk, varēs tikt, bet viss būs izdedzis. Lopkopji sūdzas par izkaltušo zāli ganībās, kuru dēļ lopi laužas ārā no elektriskajiem ganiem. Dārzeņkope Edītes Strazdiņa Ķeguma novadā Rembatē rāda savus laukus, kas lietu nav redzējuši kopš aprīļa. Aina jūnija beigām netipiska: vārgulīgi kāposti, neizdīguši burkāni un neziedoši kartupeļi.
Braucot gar laukiem, šķiet, ka tajos šogad nav nekas iestādīts. Patiesībā tur pirms trim nedēļām iesēti burkāni, kas sausuma dēļ nespēj izdīgt. “Ja mitrums būtu pietiekamā līmenī, burkāni izdīgtu divu nedēļu laikā un tagad šeit būtu skaista zaļa pļaviņa,” skaidro kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja E. Strazdiņa. Vasaras kvieši necero, aug ļoti lēni, vārpas, kas sāk veidoties, būs ļoti sīkas. “Tas liecina, ka no šā gada plānotās un gaidītās ražas varēs iegūt vien 50%.”
Vaicāta, vai vēl kaut ko var darīt lietas labā, saimniece atbild: “Situācija ir ļoti bēdīga. Atliek tikai gaidīt lietu un cerēt, ka tas spēs atdzīvināt laukus.” Pavisam slikti izskatās arī kāpostu lauks. Vien vietām izauguši vārgulīgi kāposti, un tiem pašiem puse lapu nokaltušas. “Tiem vajadzēja būt daudz blīvāk saaugušiem kopā, arī kāpostgalvām redzamām. Stādot izdarījām visu pareizi, bet redzat paši, izdzīvojis vien katrs trešais ceturtais stāds.” Arī kartupeļiem jau vajadzēja ziedēt, bet tie stāv uz vietas, neaug. “Mēs izmantojam dziļās stādīšanas metodi, taču tas nav palīdzējis, jo šogad arī dziļi zemē kartupeļiem trūkst ūdens.” Pērn lietus un dubļu dēļ liela daļa tehnikas tika salauzta, bet ziemā to saremontēja. “Neskatoties uz šīm problēmām, visu sastādījām laikus.”
Citviet Eiropā dārzeņkopji izmanto laistīšanas iekārtas, taču “Mūsmāju dārzeņu” vadītāja uzsver, ka tas ir ļoti dārgs prieks un šādi sausuma gadi tomēr nav regulāra parādība Latvijā. “Lauksaimnieki ir atkarīgi no laika apstākļiem. Vienu gadu mums vajag iekārtu, kas no lauka sūknē nost ūdeni, otru – kas to mitrina. Godīgi sakot, mēs dzīvojam no rokas mutē un laistīšanas iekārtas šobrīd nevaram atļauties.”
Jārēķinās ar cenu kāpumu dārzeņiem
Šodien Zemkopības ministrija informēs Krīzes vadības padomi par vairāku Latvijas pašvaldību, Zemnieku saeimas un citu lauksaimniecības organizāciju lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju valstī. “Tas noteikti ir jādara!” viedokli pauž E. Strazdiņa. “Daudzi zemnieki ir noslēguši piegādes līgumus, bet ražu noteiktajos termiņos nespēs novākt. Pamatojoties uz ārkārtas situāciju, iespējams, varēs tos pārcelt un vienoties arī ar bankām, lūdzot tām atlikt maksājumus uz vēlāku laiku.” Tajā pašā laikā kompensācija par pagājušā gada lietus nodarīto skādi vēl nav saņemta. Kādēļ tā? Saimniece norausta plecus un noteic: “Patiešām nezinu, kādēļ šis process tā nobremzēts. Šī nauda mums būtu ļoti noderējusi stādīšanas laikā.”
“Mūsmāju dārzeņi” sadarbojas ar lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, tādēļ jājautā, vai sausuma dēļ dārzeņu cena nekāps? “Cenu kāpums būs, taču ne kosmisks. Visticamāk, veikalu plauktos dominēs importa preces, piemēram, no Polijas, ne vietējā produkcija.” Savukārt par produktu kvalitāti esot pāragri spriest, jāgaida, vai būs lietus. Pēdējo divu gadu dēļ lauksaimnieki sāk nolaist rokas: “Neizslēdzu arī bankrota iespēju,” rezumējot saka kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja.
Valstij lūgt palīdzību neērti
“Patiesību sakot, esmu šokā. Pagājušajā gadā noslīkām, šogad – izdegam,” noraizējies ir arī saimniecības “Sprūževa M” pārvaldnieks Pāvels Melnis, kuram Rēzeknes novadā jāpabaro aptuveni divi tūkstoši liellopu. “Pašlaik situācija patiesi ir kritiska. Ir grūti, un baidos, ka nespēsim pabarot lopus. Šobrīd esam novākuši vien 70% no pirmā pļāvuma. Sausuma dēļ arī kukurūza neņem pretī papildmēslošanai nepieciešamos minērālmēslus.” Saimnieks teic, ka katru dienu strādnieki ir uz lauka un cenšas sapļaut to, kas ir pļaujams. “Negribas žēloties, bet viss aizgājis pavisam greizi. Valstij palīdzību lūgt arī neērti, bet jādomā optimistiski. Tuvojas Jāņi un sola lietu. Ja tagad riktīgi nogāzīs, vēl pastāv cerība. Man ir pietiekami daudz resursu un atbilstoša tehnika, lai saglābtu to, kas būs glābjams.”
Dzīvības uz Latvijas laukiem nav
“Viskritiskāko situāciju piedzīvo tie zemnieki, kuri pārsvarā sasējuši vasarājus,” konstatē Zaļenieku pagasta SIA “Mežacīruļi” vadītājs Juris Cīrulis. Taču pagājušā gada plūdu dēļ veidojas absurds. Zemniekiem nekas cits neatlika, kā sasēt vasarājus, bet sausums uz tiem negatīvi iedarbojas vairāk, jo ziemājiem sakņu sistēma ir spēcīgāka. J. Cīrulis spriež, ka situācija Latvijas laukos ir ļoti dažāda. Ir labība, kas vēl nav aizgājusi bojā un lietus spētu to atdzīvināt, bet ir saimniecības, kur sausums radījis neatgriezeniskus bojājumus. “Situāciju ietekmē arī gadalaiks, kad labība sēta. Ja lauks apstrādāts rudenī, lielāka iespēja, ka sēkla izdīgs un izdzīvos. Bet, ja pavasarī, visticamāk, sausums radīs lielu postu, jo pats aparšanas process zemi sausina. Iznāk tā, ka sēkla ielikta sausā zemē un tai trūkst mitruma. Un atkal jau absurds – kā lauku apstrādāt rudenī, ja viss pludo un tehnika grimst dubļos?”
“Mežacīruļos” tiek apsaimniekoti 700 hektāri zemes, kūtī ir 300 slaucamās govis, bet siltumnīcās audzē salātus un garšaugus. Jautāts, kā rīkosies pats un kā citiem zemniekiem rīkoties šajā situācijā, J. Cīrulis atteic: “Neko nevaram darīt. Jālūdz Dievs, lai uzlīst lietus. Augļkopji un dārzeņkopji varētu domāt par laistāmajām iekārtām. Acīmredzot šādas laikapstākļu svārstības Latvijā kļūst par tendenci, un mehanizētās iekārtas varētu palīdzēt krīzes gadījumos. To, vai tiks izsludināta ārkārtas situācija vai ne, lems politiķi. Taču pirms tam aicinu valstsvīrus apciemot mūsu lauksaimniekus, aprunāties un savām acīm pārliecināties, ka situācija daudzviet patiesi ir kritiska. Lopbarība šobrīd tiek pļauta pa putekļiem. Dzīvības uz Latvijas laukiem nav. Skats uz zālājiem tāds kā uz kūlu pavasarī.”
Zaudējumi būs visām graudaugu kultūrām
Zemnieku saimniecības “Lejasciņi” saimnieks Kristaps Sula prognozē, ka ražas samazinājums būs visām graudaugu kultūrām. “Pagājušā gada lietus iekož papēdī. Domāju, ka kādi 40% no iesētajiem vasarājiem aizies bojā. Tomēr vēl ir mazliet par agru izdarīt šādus secinājumus, bet priecājos, ka esam sasējuši gana daudz ziemāju. Ja jūlijs būs mitrs, tad tilpummasa graudiem būs lielāka. Problēma tā, ka graudaugi ir ļoti reti un īsi. Cerams, ka kulšanas laikā būs pateicīgs laiks, jo jau tāpat labību novākt būs grūti.” Pērnā gada “Sējēja” balvas ieguvējs domā, ka viss vēl var pagriezties gan uz labo, gan slikto pusi. “Tiem, kuri apsēja laukus agrā pavasarī, situācija ir labāka. Mums tas izdevās, taču zaudējumi būs tāpat.”
