Arī Portugāli pandēmija piespieda mainīt ES prezidentūras dienas kārtību 1
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Portugāles prezidentūras pats steidzamākais uzdevums izrādījās sanitārās krīzes pārvarēšana. Kā nesen izteicās Portugāles valsts galva Marselu Rebelu di Souza, pandēmijas saasinājuma laikā “mēs strādājām bez atelpas, it īpaši janvārī, februārī, martā un pat aprīlī”.
Vakcīnu ražošana
Ja atceramies, gada sākumā farmaceitiskie uzņēmumi – “BioNTech” ar partneri “Pfizer”, bet tāpat “Moderna” un “AstraZeneca” – pavēstīja par kavējumiem vakcīnu piegādēs, turklāt vakcinācijas organizēšana daudzās dalībvalstīs redzami kliboja. Taču pamazām stāvoklis piegāžu jomā uzlabojās, lielā mērā pateicoties Eiropas Komisijas februārī izveidotajai darba grupai, kuru vada iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons sadarbībā ar veselības un pārtikas drošuma komisāri Stellu Kirjakidu.
Tika meklētas iespējas palielināt vakcīnu izlaidi Eiropas Savienībā (tajā skaitā to uzsākt Latvijā, tāpēc Bretons martā ieradās Rīgā), un galu galā izdevās šo procesu sakārtot. Aprīlī, saskaņā ar eirokomisāra sniegto informāciju, tajā bija iesaistītas vairāk nekā piecdesmit ražotnes. Piegāžu grafika stabilizēšana ļāva izdarīt diezgan optimistiskus aprēķinus, ka līdz jūlija vidum būs pieejams tāds vakcīnu devu daudzums, kāds nepieciešams 70% ES pieaugušo iedzīvotāju vakcinēšanai un tātad pūļa imunitātes sasniegšanai (iepriekš to bija paredzēts panākt septembrī).
Digitālais Covid-19 sertifikāts
Komisija martā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu ieviest vienotu satvaru digitālajam Covid-19 sertifikātam, kas atvieglotu brīvu pārvietošanos. Priekšlikuma iedzīvināšana noritēja nepieredzēti strauji. Padome aprīļa vidū pilnvaroja prezidentvalsti Portugāli sarunām ar Eiropas Parlamentu, nākamajā mēnesī tika panākta politiska vienošanās un jūnijā atvērās ES “vārteja” – tehniska struktūra, kas izveidota, lai pārbaudītu QR kodu. Regula kļuva oficiāli saistoša 1. jūlijā ar sešu nedēļu pakāpeniskas ieviešanas periodu dalībvalstīm, kurām vajadzīgs papildu laiks.
Nevienlīdzības mazināšana
Pandēmijas krīze ir padziļinājusi sabiedrībā problēmas un aktualizējusi solidaritātes nozīmīgumu. Par to tika runāts 7. un 8. maijā rīkotajā Portu sociālajā samitā, kura aplūkotās trīs pamattēmas bija darbs un nodarbinātība, prasmes un inovācijas, kā arī labklājības valsts un sociālā aizsardzība.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis samitā pieminēja gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī pastāvošo ienākumu nevienlīdzību (piesaucot šajā sakarā Latviju, kur šī nevienlīdzība ir krasi izteikta). Taču sociālā sfēra atrodas dalībvalstu kompetencē un tām ir ne vien stipri atšķirīga rocība, bet arī dažādas tradīcijas. Tāpēc sociālajā ziņā attīstītās ziemeļvalstis iebilst pret vienotu Eiropas minimālās algas kritēriju noteikšanu, jo tur ierasts, ka atalgojuma lietas kārto arodbiedrības sarunās ar darba devējiem.
Tomēr Eiropas Sociālais pīlārs kalpo par orientieri līdzīgi kā šogad martā komisijas izstrādātais rīcības plāns un tajā nosauktie līdz 2030. gadam sasniedzamie mērķi – lai nodarbinātība būtu vismaz 78%, lai 60% pieaugušo katru gadu apmeklētu mācību kurus un lai sociālās atstumtības vai nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits samazinātos vismaz par 15 miljoniem.
Nākotne un nauda
Sociālais taisnīgums plašākā nozīmē ir arī viena no centrālajām tēmām konferencē par Eiropas nākotni, kura tika svinīgi ievadīta Eiropas dienā, savukārt 17. jūnijā Lisabonā noritēja pilsoņu forums, kas bija sava veida prologs 19. jūnijā Strasbūrā rīkotajai atklāšanas plenārsēdei.
“Krīze mēdz nest līdzi milzu atbildību, bet vienlaikus lielas iespējas, tāpēc ir īstais brīdis paraudzīties uz mūsu stiprajām pusēm un arī uz tām, kas tik stipras nav,” plenārsēdē sacīja ES Padomi pārstāvošā konferences valdes līdzpriekšsēdētāja, Portugāles ES lietu valsts sekretāre Ana Paula Zakariaša. Viņasprāt, ir svarīgi, lai tieši pilsoņi iesaistītos stāvokļa izvērtējumā un risinājumu meklējumos. Šajā sakarā cerības tiek saistītas ar visiem interesentiem pieejamo daudzvalodu digitālo platformu. Tomēr konkrētākas apspriežamās idejas varētu izkristalizēties septembrī un oktobrī paredzētajās Eiropas līmeņa paneļdiskusijās un turpmāko plenārsēžu debatēs.
Šogad vajadzētu parādīties pirmajiem rezultātiem, kādi tiek gaidīti no ES ekonomiskās atveseļošanas ārkārtas pasākumu kopuma “Next Generation EU”. Bet pagaidām Briselē turpinās dalībvalstu iesniegto projektu vētīšana. Jāpiemin, ka komisija pirms Jāņiem apstiprināja attiecīgo Latvijas plānu, kas paver ceļu 1,8 miljardu eiro dotāciju saņemšanai no “Next Generation EU” ietvaros izveidotā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī 236 miljonu eiro priekšfinansējumam, ko Rīga iegūs, ja ES Padome piekritīs EK vērtējumam.
Ārpolitiskās batālijas
Šajā pusgadā tika atsāktas sarunas ar Indiju par brīvās tirdzniecības, investīciju aizsardzības līgumiem un mākslīgo intelektu, panākta vienošanās ar Japānu par “zaļo aliansi”, iesaldēts visaptverošais investīciju nolīgums ar Ķīnu.
Pirmā ES un ASV samita kopš 2014. gada būtību atspoguļo kopīgā paziņojuma virsraksts – “Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību”. Brisele un Vašingtona paguvušas pārtraukt ievedmuitu karu (tērauda un alumīnija sakarā vienošanās gan panākama līdz gada beigām) un ilgo strīdu par “Airbus” un “Boeing” subsidēšanu, bet lēmums izveidot ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi var kļūt par stratēģiski nozīmīgu.
24. jūnija Eiropadomes sanāksmē Vācijas kanclere Merkele un Francijas prezidents Makrons vēlējās reanimēt iesaldēto ES un Krievijas visaugstākā līmeņa tikšanās formātu, taču ieteikums neguva atsaucību. ES rīcībā joprojām trūkst sviru, lai ietekmētu konfliktsituācijas – arī tās, kuras saistītas ar Turciju, bet jo sevišķi karstajos punktos Lībijā vai Sāhelas reģionā, par kuriem tika diskutēts Eiropadomē.
Samērā vienota nostāja pastāv attiecībā uz Baltkrieviju, kam ES noteica kārtējos ierobežojošos pasākumus. Lukašenko tāpēc piedraudējis, ka Baltkrievija vairs neaizturēs nelegālos migrantus, kuri grib iekļūt Eiropas Savienībā. Tādējādi Baltijas valstis var izrādīties migrācijas plūsmām pakļautajos maršrutos, un Lietuva zināmu spiedienu jau izjūt.
Par talantu iesūkšanu
Migrācija, starp citu, bija viens no 24. un 25. maija Eiropadomes darba kārtības jautājumiem, ko pusgada laikā centās risināt arī Portugāle. Eiropas patvēruma sistēmas reforma gan paliek uz papīra, respektīvi, komisijas iesniegto tiesību aktu priekšlikumu līmenī. Turpretī likumīgās migrācijas sakārtošanas jomā ES Padomes prezidējošā valsts un parlaments ap maija vidu panāca provizorisku vienošanos par direktīvas projektu – Zilās kartes direktīvu, kas regulētu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešajām valstīm. Kā sacīja Portugāles iekšlietu ministrs Eduardu Kabrita, “jānodrošina, lai mūsu rīcībā būtu rīki, kas palīdz konkurēt globālajā talantu meklēšanā”. Bet pagaidām talanti tepat no kaimiņzemēm austrumos meklē Eiropu. Un, iespējams, viņu kļūs arvien vairāk.
