“Pagājušais gads veicinājis tirdzniecības kanālu transformāciju!” Šolks atklāj, kā kovidsērga ietekmējusi piena nozari 4
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas piena produktu nozare ir izteikti atkarīga no ārējiem tirgiem, jo saražojam par 60% vairāk, nekā nepieciešams vietējam patēriņam. Kovidsērga situāciju tikai saasinājusi, tādēļ galvenais priekšnosacījums ražošanas sekmīgai darbībai arī šogad būs sekmīgs eksports.
Ārējā tirdzniecībā svarīgākais ir diversificēt tirgus – šo aksiomu jau 2014. gadā pierādīja Krievijas noteiktais importa embargo, kas ļoti sāpīgi skāra tieši piena produktu eksportu. Tas Latvijas pienrūpniekiem ir izdevies, un zaudētais eksports uz kaimiņvalsti atgūts, izvēršot eksportu uz citiem esošajiem un arī jauniem tirgiem.
Statistika liecina, ka pērn lielākie nozares eksporta galamērķi nav mainījušies, taču daudzviet piedzīvots kritums – uz Lietuvu, Vāciju un Igauniju samazinājums kopumā par 5%. Vienlaikus izdevies sākt eksportu uz 10 jauniem galamērķiem, piemēram, Tunisiju, Turkmenistānu, Beļģiju, Čīli u. c., lai gan šo valstu īpatsvars kopējā piena produktu eksporta struktūrā ir neliels, kopā tikai 0,6%.
Pandēmija iegriež
“Pagājušais gads sākās daudzsološi – jauni tirgi, eksporta rekordvērtība – 163 miljoni eiro, stabils patēriņš vietējā tirgū, pieņemama piena iepirkuma cena. Diemžēl pandēmija martā ieviesa korekcijas – straujš kritums visos tirgos, attiecīgi piena iepirkuma cenas samazinājums,” situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
Iznākumā dažu piena pārstrādes uzņēmumu ražošanas apjomi samazinājās par 40%. Līdztekus palielinājās piena produktu ražošanai nepieciešamo materiālu krājumi, kas radīja grūtības uzņēmumu naudas plūsmas nodrošināšanā, bet atsevišķos gadījumos arī zaudējumus. Situāciju daļēji glāba ZM izveidotās Krīzes grupas lēmumi par atbalstu nozarei, neļaujot nonākt līdz saimniecību un uzņēmumu apturēšanai vai pat likvidācijai.
“Pandēmijas sākumā bija svarīgi maksimāli ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem, rēķinoties, ka piena produkti ir pirmās nepieciešamības prece. Raugoties no šībrīža skatpunkta, droši varam teikt, ka tas pilnībā izdevās. Analizējot 2020. gada provizoriskos piena pārstrādē sasniegtos rezultātus, konstatējām, ka visās produktu grupās vērojams apjoma pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu. Tātad, neskatoties uz īpašo situāciju pasaulē, nozare kopumā turpina strādāt veiksmīgi,” uzskata J. Šolks.
Latvijas piena produktu eksportā pērn nenoliedzami var novērot Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi – kopējā eksporta vērtība (200,4 miljoni eiro) gada desmit mēnešos bijusi par 3,5% mazāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas dati. Īpaši izteikts samazinājums bijis tieši gada otrajā un trešajā ceturksnī – attiecīgi par 11% un 14%, kamēr pirmajā ceturksnī, pirms pandēmijas, eksports bija par 12% pieaudzis, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Nedaudz pozitīvākas tendences vērojamas atsevišķu produktu eksporta apjomā, piemēram, sviests eksportēts par 218% vairāk, pilnpiena pulvera eksports pieaudzis par 146% un fasēta piena un krējuma eksports par 119%. Vienlaikus par 75% mazāk apjoma izteiksmē eksportēts vājpiena pulveris un par 5% mazāk cietie un puscietie sieri.
Neapšaubāmi, Covid-19 pandēmijas ietekmē ir pieaugusi konkurence starptautiskajā tirdzniecībā, ņemot vērā, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi visās valstīs nozīmīgi mazināja pieprasījumu no tūrisma un ēdināšanas jomām, un mājsaimniecību patēriņa pieaugums šo pieprasījuma zudumu nespēja pilnībā kompensēt.
Akcentē e-komerciju
“Pagājušais gads veicinājis tirdzniecības kanālu transformāciju. Mūsu gadījumā tas rezultējās ar “Pienaveikals.lv” atvēršanu pērn aprīlī, kam sekoja e-veikalu izveide grupas uzņēmumos Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, kā arī esošo e-komercijas platformu pilnveidošana Dānijā un Norvēģijā. Lai arī galvenais biznesa virziens joprojām būs pārtikas rūpniecība, tomēr e-komercijas nišā redzam lielu potenciālu.
Tas ir ne tikai labs pārdošanas un patērētāju vēlmju izpētes rīks, bet arī veids, kā nodrošināt darbu personālam, kas iepriekš strādāja ar pandēmijas dēļ slēgto HoReCa virzienu,” norāda nozares līdera – “Food Union” – vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja. Viņa arī stāsta, ka pērn uzņēmums turpināja eksportēt uz vairāk nekā 20 valstīm.
“Masveidīgi izpletām eksportu arī uz Austrumāziju, kā rezultātā Honkongā, Singapūrā un Taivānā ievērojami palielinājies pieprasījums pēc Baltijā ražota saldējuma un Latvijas biezpiena sieriņiem. Šogad saldējuma eksportu uz šiem eksotiskajiem tirgiem plānojam palielināt par 50%.”
Savukārt cits nozares līderis – AS “Tukuma piens” – atzīst, ka savu e-veikalu pagaidām neplāno, tomēr uzņēmums produktus piedāvā teju visos e-veikalos Latvijā. “Mūsu specializācija ir ražot un pārdot produktus vairumā, lai gan pagājušajā rudenī sākām savus produktus piedāvāt arī “Wolt” platformā. Kas attiecas uz eksportu, mūsu mērķtiecīgā eksportu tirgus apguve ir nesusi pārdošanas pieaugumu galvenajos tirgos. Apgrozījums pat nedaudz ir palielinājies, nekā plānojām iepriekšējā gadā,” norāda uzņēmuma mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.
Vācieši diktēs izmaiņas
Bet jautāts par galveno šā gada izaicinājumu, A. Artihovičs nosauc Vācijas giganta “LIDL” zīmola ienākšanu piena produktu tirgū. “Konkurence vienmēr ir bijusi, un tā noteikti saglabāsies, bet ar “LIDL” veikalu atvēršanu situācija saasināsies. Tā kā “LIDL” zīmola produkti tiek ražoti visā Eiropā, liela daļa no šiem produktiem ienāks arī Latvijas tirgū, palielinot jau esošo konkurenci ražotāju vidū.”
Tāpat iespējams, ka ražotājiem nāksies palielināt produktu cenas, ko savukārt diktē prognozējamais piena iepirkuma cenas kāpums. Šajā ziņā Latvija vienmēr bijusi atkarīga no pasaules industriālo piena produktu cenām, tādēļ, ja industriālā sviesta, piena pulvera, siera cenas pasaules tirgos pieaugs, kāps arī piena iepirkuma cenas Latvijā un galu galā – arī piena produktu cenas veikalaplauktos.
Arī “Food Union” gatavojas vācu koncerna ienākšanai, vienlaikus kā lielāko gada iziacinājumu definējot izmaksu pieaugumu un pirktspējas kritumu.
“Prognozējam, ka šogad turpināsies tirdzniecības kanālu transformācija. E-komercijas piedāvājums kļūs vēl plašāks un pieprasītāks. Arī “off-line” tirdzniecībā sagaidāmas pārmaiņas, ko stimulēs jaunā mazumtirdzniecības spēlētāja “LIDL” ienākšana Latvijā. Diemžēl 2020. gads nozīmē arī to, ka biznesam jāstrādā laikā, kad, no vienas puses, aug daudzas izmaksas (darbaspēkam, degvielai, izejvielām), bet, no otras puses – cilvēku pirktspēja stagnē.
Taču situācija var uzlaboties, mainoties Latvijas valdības attieksmei par labu PVN likmes samazināšanai līdz 5% piena un citiem pārtikas produktiem. Ceram, ka šogad likumdevējs sapratīs, ka šīs pārmaiņas sniegtu nozīmīgu atbalstu ģimenēm, īpaši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinātu svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu, mazinātu nevienlīdzību, vienlaikus arī uzlabotu Latvijas lauksaimnieku un vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos,” rezumē I. Holodnaja.
