Pagaidām vēl ir dzirkstele sirdī 0
“Ir dienas, kad ir forši būt skolotājam” – tā sauc vienu no fotogrāfiju albumiem, ko portālā “draugiem.lv” ievietojis Rīgas Kultūru vidusskolas matemātikas skolotājs Arturs Teihmanis. Albumā redzams, ko Skolotāju dienā jaunais matemātikas skolotājs saņēmis no saviem audzēkņiem, – ziedus, kārumus, pat plakātu ar uzrakstu “Skolotājs Arturs rullē”.
Sociālos portālus Arturs izmanto ne tikai fotogrāfiju publicēšanai un privātai komunikācijai, viņš izveidojis arī lapu “skolotājs Arturs”, kurā ievietoti gan mācību plāni un konsultāciju laiki, gan arī dažādi atjautības uzdevumi, padomi, kā skolā tikt pie labākām atzīmēm, kā sekmīgāk uzrakstīt ieskaites un kontroldarbus. No lapā izvietotajiem video var spriest, ka jaunais skolotājs matemātiku māca radoši. Piemēram, mācoties par leņķiem, bērni tos gan izrotā ar smaidiņiem un mākonīšiem, gan uzada, gan zīmē košas mājas, kuras taču arī sastāv no dažādu platumu leņķiem. Lapā ievietotas pat saites uz mākslas filmām, kas saistītas ar matemātiku.
Izmantojot šo lapu, Arturs sazinās ar skolēniem. Piemēram, mājasdarbus viņam var nosūtīt, izmantojot “draugiem.lv”.
Artura lapa tika pieteikta konkursam “Izglītības blogs 2012”, kurā noskaidro, kuri pedagogi ir labākie emuāru rakstītāji. Arturs kļuva par vienu no četriem konkursa uzvarētājiem. Puisis stāsta, ka mūsdienu tehnoloģijas skolotāja darbā viņš izmanto jau trešo gadu – tieši tik ilgi, cik strādā par skolotāju. Ar tehnoloģiju palīdzību var dažādot mācību metodes.
Vadot stundas, jaunais pedagogs bieži izmanto iepriekš izveidotas “Powerpoint” prezentācijas, kas satur visu mācību stundas gaitu. Stundās izmanto arī daudzas un viegli pieejamas matemātikas programmas, piemēram, “Microsoft mathematics”, “Geogebra” un citas.
Viņš demonstrē skolēniem dažādus mācību materiālus un pat veido mācību video. Tehnoloģijas palīdz arī veiksmīgāk organizēt skolēnu darbu stundā.
Tāpēc Arturs kopumā atbalsta arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa ideju par skolēnu apgādāšanu ar planšetdatoriem, jo tas spēj veikt dažādas funkcijas un dažādot mācību procesu, piemēram, to veiksmīgi varētu izmantot arī mācību ekskursijās. Taču tie būtu jāizmanto jēgpilni. Tātad arī skolotājam jābūt sagatavotam darbam ar tiem un jāpanāk, lai stundā skolēns to izmanto darbam, nevis izklaidei.
Jauns vīrietis mūsdienu skolā – tas Latvijā ir retums. Kā Arturs nonācis līdz pedagoga amatam? “Pats mācījos Jūrmalas Pumpuru vidusskolā, un man vienmēr ir patikusi skolas atmosfēra. To īsti neprotu izskaidrot ar vārdiem, bet “tur kaut kam ir jābūt” būtu diezgan trāpīgi! Pēc tam iestājos Liepājas Universitātē (LiepU), ko absolvēju, kļūstot par matemātikas bakalauru. Pateicoties profesora Edvīna Ģinguļa mudinājumam, nolēmu sākt strādāt skolā par matemātikas skolotāju, paralēli mācoties LiepU maģistrantūrā matemātikas un informātikas didaktiku.
Pirmos divus darba gadus aizvadīju Dobeles Valsts ģimnāzijā, kur mācīju matemātiku un dabaszinības. Iepatikās. Ir ļoti liela gandarījuma sajūta, kad skolēnu acīs ir prieks par paveikto. Skolotāja profesijai ir jābūt aicinājumam. Pagaidām šo aicinājumu vēl jūtu: ir dzirkstele sirdī, bet diemžēl sabiedrība un valsts kopumā ar savu attieksmi mēģina to apslāpēt.”
Arturs teic, ka sabiedrībai nevajadzētu prasīt, lai skolotāji bērnus ne tikai skolotu, bet arī audzinātu. Par bērniem un to veidošanu par personību atbildīgi tikai un vienīgi vecāki. Skolotāja uzdevums ir ieraudzīt bērna potenciālu, palīdzēt tam attīstīties, sasniegt labākus rezultātus, palīdzēt veidoties par izcilību, kā arī izprast katra unikalitāti. Ja sabiedrība to saprastu, skolotāja darbs nebūtu tik smags, kāds tas ir pašreiz.
Fakti Konkursā “Izglītības blogs 2012” šogad laureātu godā tika arī Makašānu Amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne. Viņas emuārs ir veiksmīgs piemērs, kā skolas vadītājam veidot komunikāciju ar audzēkņiem un kolēģiem, paust viedokli un attieksmi par dažādiem skolas dzīves un ikdienas notikumiem. Tāpat apbalvoja Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāju Baibu Svenču, kura rakstījusi emuāru par to, kā skolotājiem integrēt savā darbā dažādus informācijas tehnoloģiju rīkus, kā arī Auces vidusskolas skolotāju Frīdi Sarceviču, kura veidotais emuārs ir bagātīga resursu krātuve ar vienmēr aktuālu informāciju par un ap informācijas tehnoloģijām. Emuāru konkurss tika izsludināts, lai izceltu pedagogu pienesumu un pozitīvo pieredzi tehnoloģiju izmantošanā. To rīkoja “Microsoft Latvija”, portāli “Skolotājs.lv” un “Nākotnesskola.lv” sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Kopumā tika saņemti 22 emuāri. |
