Pagaidām vairāk politisks ieguvums 0
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen apmeklēja Uzbekistānu, kur galvenais sarunu temats bija NATO nemilitāro kravu pārvadājumi uz un no Afganistānas. Tā dēvēto NATO “Ziemeļu apgādes tīklu” (Northern Distribution Network – NDN) Latvijā daudzi politiķi dēvē par veiksmes stāstu,
jo tas dodot gan iespējas nopelnīt Latvijas uzņēmumiem, gan arī diplomātiskajā līmenī apliecina Latvijas kā uzticama partnera vārdu. Pagaidām gan ienākumi nav tik lieli, lai būtiski ietekmētu valsts ekonomiku, taču cerības ar to tiek saistītas starptautiskā kontingenta izvešanas laikā un vēlāk, padarot maršrutu par komerciālu.
NDN dzelzceļa tīkls darbojas kopš 2009. gada, un viens no tā atzariem sākas Rīgas ostā. Pa to uz Afganistānu transportē nemilitārās kravas. Atzari atrodas arī Klaipēdas un Tallinas ostās. Tālāk tā ceļš vijas caur Krieviju, Kazahstānu, no kurienes viens virziens ved uz Uzbekistānu un iestiepjas Afganistānā. Otrs atzars ved no Kazahstānas uz Kirgizstānu, kur tālāk preces uz Afganistānu tiek vestas ar autotransportu. Satiksmes ministrijas transporta un sakaru drošības nodaļas vadītājs Māris Andžāns uzsver – kopš pārvadājumu sākšanas Latvijas ostās ir pārkrauti 30 000 konteineru, no kuriem katrs Latvijas ekonomikai dod vismaz 500 eiro. Tātad kopumā var rēķināties, ka labums bijis 15 miljonu latu apmērā. 500 eiro par katru konteineru veidojot ostu nodevas, kravu izkraušanas darbi, uzglabāšana, kā arī labumu gūst “Latvijas dzelzceļš”, kas kravas transportē līdz Krievijas robežai. Starp nemilitārajām kravām, kas tiek transportētas pa NDN, ietilpst pārtikas preces un naftas produkti. Kravu piegādātāji bijuši no ASV un vēl desmit citām valstīm.
Papildu iespēju NDN sniedz arī vietējiem uzņēmējiem, kuri var piedāvāt savas preces ASV iepirkumos un no šejienes tās transportēt uz Afganistānu. Kaut arī apjomi ir nelieli, tomēr daži Latvijas uzņēmumi iesaistījušies piegādēs, piemēram, zināms, ka miltus 250 000 ASV dolāru vērtībā ASV armijai uz Afganistānu piegādājis “Dobeles dzirnavnieks”.
Tāpat pa šo tīklu tiek vestas arī dažādas humānās palīdzības kravas, kā arī neliels apjoms komerckravu. Sākotnēji var šķist, ka NDN pienesums Latvijas ekonomikai ir neliels, tomēr amatpersonas uzsver, ka dalība projektā ir sava veida uzticamības zīmols, kas dod iespēju pievilināt citas kravas. “Līdz šim lielākais pienesums no NDN bijis saistīts ar to, ka NATO partnervalstis šo sadarbību atzīst par labu, un tas ir signāls citiem klientiem, ka esam uzticami,” uzsvēra “Latvijas dzelzceļa” sabiedrisko attiecību pārstāvis Māris Ozols. Iespējas transportēt kravas uz Afganistānu pastāv arī caur Pakistānu, taču tur nav iespējams nodrošināt drošus pārvadājumus.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks arī uzsver, ka Latvijas dalība NDN un pieredze tajā stiprina Latvijas uzticamību un lomu NATO iekšienē. “Mūsu zināšanas par Centrālāzijas reģionu tiek augsti novērtētas,” saka ministrs, kurš uzsver, ka liela loma projektā ir arī Latvijas vēstniecībai Uzbekistānā. Tā reģionā kā NATO kontaktvēstniecība pārstāv arī alianses intereses Centrālāzijā. Ārlietu ministrija uzsver, ka vēstniecība iesaistās arī sarunās par tranzīta atpakaļplūsmu no Afganistānas un par to tiek regulāri runāts ar ASV, NATO, Uzbekistānas un citu Centrālāzijas valstu pārstāvjiem.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš piekrīt, ka pašlaik Latvijas kontekstā NDN vairāk ir politiska nekā ekonomiska loma. Viņš gan vērš uzmanību uz to, ka projektā iesaistījušās arī Tallinas un Klaipēdas ostas, tādēļ Rīgas ostai vajadzētu domāt, kā nezaudēt līderpozīcijas un, iespējams, piedāvāt labākus tarifus. Projekta ārpolitisko svarīgumu deputāts redz arī tajā, ka NDN sadarbojas ASV, Krievija, Uzbekistāna un Kazahstāna, kas ir īpašs gadījums ārpolitikas praksē.
Pašlaik būtisks jautājums ir par to, kā NDN attīstīsies pēc 2014. gada, kad no Afganistānas tiks izvests ārvalstu kontingents. ĀM informē, ka atpakaļceļā no Afganistānas varētu pārvadāt ārvalstu bruņoto spēku nemilitāro ekipējumu, tostarp transportlīdzekļus. Interesi par pārvadājumiem caur Latviju jau esot izteikušas vairākas valstis.
NDN nākotnē tiek lūkots kā “Jaunā Zīda ceļa” (komercprojekts starp Eiropu un Āziju) viens no atzariem. Tālākās NDN perspektīvas politiķi saista ar to, kā Afganistāna attīstīsies pēc 2014. gada, kad no tās izvedīs ārvalstu militāro kontingentu. Latvijas eksperti uzsver, ka Afganistāna ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem un tos uz Eiropu varētu transportēt pa NDN, kā arī vest citas komerckravas. Tīklā būtu iesaistītas arī citas Centrālāzijas reģiona valstis, kuras būtu jārosina savas kravas vest uz Latvijas ostām pa jau iestaigāto NDN taciņu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka Afganistānas kravas Latvijai būtu jāizmanto kā pilotprojekts, lai attīstītu transporta koridoru jaunu partneru piesaistei, un tam ir liels potenciāls. Ministrs atgādina, ka ienākumi no komercpārvadājumiem patlaban veido pusi Latvijas pakalpojumu eksporta un šos apjomus ir iespējams kāpināt.
