Pateicība priekšniekam 0
Pagājušā gada rudenī paziņa no Anglijas ielika feisbukā jaunības laiku fotogrāfiju, kurā redzama arī Aiga – smaidīga, tieviņa princesīte. Vairākums pat neticēja, ka tā ir viņa. Visvairāk pārsteigts bija Aigas priekšnieks, kurš ir arī labs draugs.
“Viņš ieraudzīja fotogrāfiju un teica, ka esmu stulba, nolasīja morāli. Sacīja, ka man tomēr jāmēģina samazināt svaru, citādi nopietni cietīs veselība.
Sāku domāt, kā to labāk izdarīt. Ļoti palīdzēja draudzene Baiba no Dailes teātra kafejnīcas, kur es strādāju. Viņai ir labas zināšanas par produktu veselīgumu, to savietojamību un ēšanas principiem. Sāku ievērot dalīto uzturu – ēdu griķus ar dārzeņiem vai gaļu ar dārzeņiem. Atteicos no kartupeļiem un miltu izstrādājumiem. Ja ļoti gribējās, apēdu kādu šķēlīti rupjmaizes. Nelietoju ne sāli, ne cukuru. Liku šķīvī mazāku porciju, neēdu vēlu vakarā, pēdējo reizi vismaz divas stundas pirms gulētiešanas. Iemācījos dzert daudz ūdens. Braukāju ar divriteni, daudz gāju kājām. Daļēji tā bija spiesta lieta, jo jaunās darbavietas tuvumā nekursēja neviens sabiedriskais transports. Reizi nedēļā gāju uz baseinu peldēt, dažreiz arī uz pilatēm.
Tievēšana sākās gandrīz kā joks. Tiklīdz gribēju likt šķīvī to, ko drīkstēju, vai par daudz ēdamā, piepeši blakus parādījās priekšnieks. Pēc vairākām sakritībām smējos: ja kādam vajag satikt priekšnieku, pasakiet man – ķeršos pie našķa, un viņš būs klāt!
Arī draudzene mani pieskatīja, pa jokam draudēja: es tevi nosūdzēšu! Viss notika, it kā spēlējoties, varbūt tāpēc ievērot jaunos noteikumus bija viegli. Atšķirībā no citām tievēšanas reizēm viss ievirzījās pozitīvi, arī daudz nopietnāk iesēdās manās smadzenēs.
Gluži nemanot, no septembra līdz novembrim nometu 23 kilogramus. Biju apmulsusi, ka izdevās. Vienlaikus māca bailes, ka svars atkal atgriezīsies, jo to jau biju pieredzējusi.”
