– Cik lojāli Latvijas pienam ir pašreizējie piena piegādātāji? 9
– Ir diezgan muļķīgi būt nelojālam situācijā, kad piena pircēju nav nemaz tik viegli atrast. Un, ja kāds mums saka, ka citur par pienu maksā vairāk, atbildam: mūciet, cik vien ātri varat, pie tiem, kas maksā vairāk! Arī lietuvieši diezgan būtiski samazinājuši piena iepirkumu no Latvijas.
– Nesen labi zināmais ekonomists Andris Miglavs nāca klajā ar ierosmi, ka pārstrādātājiem vajadzētu sarīkot konkursu, un tas, kuram būs pārliecinošākais, uz eksportu orientēts biznesa plāns ar tajā iestrādātu apsolījumu vietējiem piena ražotājiem maksāt vismaz Eiropas vidējo piena cenu, varētu pretendēt uz palielinātas likmes struktūrfondu atbalstu. Vai Latvijas piens būtu gatavs šādā tenderī piedalīties?
– Protams!
Tas pats Miglavs laikā, kad piensaimnieki saņēma 30 centus par pienu, teica: nedzīvojiet ilūzijās, rēķinieties, ka patiesā piena cena ir tikai 19 centu. Tā ir normāla tirgus cena. Graudiem arī 250–300 eiro par tonnu nav normāla tirgus cena, tā ir tikai ap 150 eiro/t. Un tieši tāda būtu jāliek biznesa plānos, nevis, viengad saņemot divreiz lielāku, arī turpmāk ar tādu rēķināties.
– Vai fiksētas piena cenas panākšana ir iespējama vai tā tomēr ir utopija?
– Piensaimniekiem iepriekš bija kvotēts piena tirgus, un viņi ļoti gaidīja brīdi, kad tas tiks no kvotām atbrīvots. Lūk, te nu tas ir! Brīvs tirgus, brīvas cenas. Tagad daudzi būtu laimīgi, ja kvotas atgrieztos, jo nav jau nekā labāka par kvotētu tirgu – kvotas ir lielisks tirgus regulēšanas mehānisms. Patiesībā lielākais šīs krīzes izraisītājs ir pati Eiropa ar virkni burtiski stulbu lēmumu, nevis kaut kāds embargo.
Visu interviju lasiet žurnāla “Agro Tops” maija numurā.
