– Un kā ar Latvijas piena parādu Trikātai? 9
– Tas vairs neskaitās. Katrā ziņā Latraps neuzņemas saistības par rūpnīcas parādiem, kas radušies, pirms Latraps kļuva par Latvijas piena akcionāru. Turklāt šis parāds radies nevis krīzes, bet vēl labajos laikos. Mēs nopirkām rūpnīcas daļas no Trikātas par pašreizējo tās tirgus cenu, tās nav vairāk vērtas, un vairs nekādu saistību pret Trikātu mums nav. Tālāk jau Trikātas maksātnespējas administratore lai lemj, kā un kam šo naudu sadalīt. Mēs ienācām kā akcionāri uzņēmumā, kas strādāja un diemžēl joprojām vēl strādā ar zaudējumiem. Un savā ziņā tas ir arī Trikātas atstātais mantojums, ko esam pieņēmuši.
– Varbūt bijušajiem Trikātas biedriem, kas nesaņēma samaksu par pienu no rūpnīcas, bet joprojām tai nodod pienu, var vismaz pielikt kādu centu pie piena cenas klāt?
– Par šādu iespēju varētu sākt runāt vienīgi no tā brīža, kad rūpnīca beidzot sāktu strādāt ar peļņu. Ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem, nav jau kur to naudu paņemt. Mēs jau tā par pienu maksājam vairāk, nekā faktiski varam atļauties. Rūpnīca principā uzbūvēta tā, ka var maksāt tikai mazāk, nevis vairāk.
– Vai arī Dzēses savāktais piens nonāk Latvijas pienā?
– Minimāli. Pamatā tas tiek pārdots šā kooperatīva ilgstošajiem sadarbības partneriem, kas nav Latvijas piens.
