Pagaidām rūpnīca ir kā avarējusi automašīna. Saruna ar “Latraps” vadītāju Edgaru Ružu 9
Kā zināms, 2014. gada jūlijā LPKS Latraps investēja vienu miljonu eiro piena pārstrādes uzņēmumā Latvijas Piens, kļūstot par 19,62% kapitāldaļu turētāju, bet šāgada marta beigās Latraps iegādājās arī maksātnespējīgajai Trikāta KS piederošās Latvijas piens kapitāldaļas, nu jau savā īpašumā iegūstot 73,28%.
Kādas ir zemnieku kooperatīvu rūpnīcas izredzes izdzīvot šajos krīzes un sarežģītā tirgus apstākļos – sarunā ar LPKS Latraps ģenerāldirektoru Edgaru Ružu.
– Ar ko atšķiras situācija nozarē, kad Latraps iegādājās Latvijas piena akcijas pirmoreiz un tagad?
– Pirmoreiz, kad iegādājāmies Latvijas piena kapitāldaļas, tas faktiski bija aizdevums, lai sakārtotu rūpnīcā radušos samezglojumus. Saskaņā ar vienošanos toreizējiem rūpnīcas akcionāriem – LPKS Trikāta un Dzēse – pēc trim gadiem šis aizdevums bija jāatdod. Latrapam nebija ne vismazākās vēlmes nodarboties ar pienu un tā pārstrādi. Šodien situācija ir citāda. Piena nozare ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā nonākusi dziļā krīzē. Iemeslus visi zina – atceltās kvotas, piena pārprodukcija, samazinātās piena cenas, nestabilie eksporta tirgi. Kad 2014. gada vasarā pirmoreiz bijām pieņēmuši lēmumu investēt Latvijas pienā, pēc trim dienām stājās spēkā Krievijas embargo. Taču mēs no saviem nodomiem un solījumiem neatteicāmies.
– Tagad, iegādājoties vairāk nekā divreiz lielāku kapitāldaļu paketi, esat samaksājuši divreiz mazāk…
– Jāņem vērā, ka Latvijas piens tikko bija reālas maksātnespējas priekšā un šobrīd ir salīdzināms ar lietotu, smagi avarējušu automašīnu. Latraps faktiski samaksāja vairāk nekā šobrīd rūpnīca vērta. Citi interesenti nebija gatavi pat šo pusmiljonu maksāt. Turklāt mēs arī uzņemamies visas saistības, tai skaitā septiņu miljonu bankas kredītu. Tāpat jāņem vērā, ka jau no pagājušā gada novembra Latraps nodarbojas ar piena iepirkšanu, un rūpnīca šobrīd nav labākais maksātājs. Līdz ar to diezgan nopietni finansējam rūpnīcu arī ar piena iegādi.
