Pagaidām nevienam no olimpisko spēļu dalībniekiem nav konstatēts Zikas vīruss 0
Pagaidām neviens no Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniekiem nav sasirdzis ar Zikas vīrusu, paziņojusi ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Zikas vīruss pirmoreiz tika konstatēts 1947.gadā Āfrikā, bet tika uzskatīts par relatīvi vieglu slimību, līdz pērn tika paziņots par tā pašreizējo uzliesmojumu Latīņamerikā, kas daudziem Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniekiem radīja bažas par savu veselību.
“Mums nav neviena apstiprināta gadījuma, ka kāds no atlētiem vai olimpisko spēļu apmeklētājiem būtu sasirdzis ar Zikas vīrusu,” teica Pīters Salama, kurš ir PVO atbildīgā amatpersona uzliesmojumu un ārkārtas situāciju gadījumos.
Salama pauda arī pārliecību, ka tikpat niecīgs risks saķert vīrusu ir arī Riodežaneiro paraolimpisko spēļu dalībniekiem un viesiem.
Tiesa, Salama neizslēdz, ka kādi saslimšanas gadījumi varētu parādīties tuvāko nedēļu laikā vai pēc paraolimpiskajām spēlēm, kas norisināsies no 7.septembra līdz 18.septembrim.
“Tomēr esam ļoti pārliecināti, ka risks saslimt ar vīrusu nepalielināsies,” teica Salama.
Arī PVO Ārkārtas komitejas vadītājs Deivids Heimens apstiprināja, ka organizācijas rīcībā ir pārliecinoši dati, kas rāda, ka neviens no atlētiem vai olimpisko spēļu skatītājiem nav saķēris Zikas vīrusu.
PVO arī neesot saņēmusi informāciju no valstīm, ka kāda no Riodežaneiro apmeklējušajām personām atgriezusies mājās ar Zikas vīrusu.
Pirms olimpiskajām spēlēm bija bažas, ka Riodežaneiro olimpisko spēļu apmeklējušās personas varētu izplatīt vīrusu tālāk. Tomēr PVO mierināja, skaidrojot, ka olimpiskās spēles norisināsies Brazīlijas ziemas periodā, kad vīrusa izplatība ir minimāla.
Starp sportistiem, kuri Zikas vīrusa draudu dēļ atteicās startēt Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, bija vairāki augsta līmeņa tenisisti, piemēram, rumāniete Simona Halepa, Kanādas pārstāvis Milošs Raoničs, čehs Tomāšs Berdihs un citi. Šādu argumentu atteikumos minēja arī vairākas golfa zvaigznes.
Biežākie Zikas vīrusa slimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, iekaisušas acis, var būt arī galvassāpes, acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Smagas slimības formas gadījumā nepieciešama hospitalizācija.
Zikas vīruss var izraisīt mikrocefāliju un citus smagus jaundzimušo smadzeņu defektus. Tas tiek vainots vairāk nekā 1600 jaundzimušo mikrocefālijas un deformētu smadzeņu gadījumos, kas kopš pērnā gada reģistrēti Brazīlijā.
Zikas vīruss ir saistīts arī ar retām pieaugušo neiroloģiskām problēmām, piemēram, ar Gijēna-Barē sindromu (GBS), kas var izraisīt paralīzi un nāvi.
Zikas vīrusa uzliesmojumā, kas sākās 2015.gada vidū, ar to inficējās vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku Brazīlijā.
70 valstīs un atkarīgās teritorijās ir reģistrēti odu pārnēsāta Zikas vīrusa gadījumi, un šai ziņā vissmagāk skarta ir Brazīlija. 17 valstīs ir reģistrēti mikrocefālijas vai citi centrālās nervu sistēmas defekti jaundzimušajiem, un 18 valstīs konstatēta GBS gadījumu skaita palielināšanās.
Svarīga Zikas vīrusa riska zona, kas identificēta pētījumā, ir Angola, kurai ir spēcīgas kultūras un tūrisma saites ar Brazīliju. Šajā Āfrikas valstī turpinās dzeltenā drudža epidēmija, kuru izraisa vīruss, ko, tāpat kā Zikas vīrusu, pārnēsā dzeltenā drudža odi (Aedes aegypti).
Pret Zikas vīrusu līdz šim nav izstrādāta vakcīna vai zāles, un ANO Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka vakcīnas izstrādāšanai, visticamāk, būtu nepieciešams vismaz gads.
