Pagaidām neplāno valsts mērogā noteikt minimālo atzīmi uzņemšanai vidusskolā 0
Valsts pagaidām neplāno sekot Daugavpils pašvaldības piemēram un visas Latvijas mērogā noteikt minimālo vērtējumu, kāds 9.klases skolēnam jāsaņem pārbaudes darbos, lai varētu sākt mācības vidusskolā, tomēr darbs pie šo kritēriju izstrādes vēl turpinās, vēsta laikraksts “Diena”.
Jau ziņots, ka no nākamā mācību gada Daugavpils vidusskolās tiks uzņemti tikai tie skolēni, kuri pārbaudes darbos būs saņēmuši vismaz piecas balles, aģentūru LETA informēja pilsētas Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Bohāne.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Bērziņa “Dienai” uzsver, ka Daugavpils pašvaldības iniciatīvai nav nekāda sakara ar plānotajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos. “Izmaiņas uzņemšanas kārtībā Daugavpils vidusskolās ir balstītas uz esošajiem normatīviem aktiem, kas paredz, ka vispārējās izglītības iestādes var noteikt zemāko vērtējumu, piemēram, piecas vai sešas balles, ar kādu skolēni var tikt uzņemti. Pašlaik nav plānots noteikt konkrētu minimālo vērtējumu, kas būtu jāiegūst valsts pārbaudījumos, beidzot pamatskolu,” norāda Bērziņa.
Uz jautājumu, vai šādu nosacījumu varētu ieviest nākotnē, IZM pārstāve atbild, ka pagaidām tiek izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, kas noteiks kritērijus uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs. “Līdz ar to pāragri spriest, vai šāda prasība nākotnē varētu būt obligāta visām vidējās izglītības iestādēm,” piebilst Bērziņa.
Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola2030”) Zane Oliņa laikrakstam apliecina, ka patlaban izstrādātajā pamatizglītības un vispārējās izglītības standarta projektā nav paredzēti šāda veida vai līdzīgi nosacījumi par skolēnu uzņemšanu vidusskolā. “Projekta ietvaros esam izstrādājuši un piedāvājam redzējumu par mācību saturu un pieeju, kuras sekmīga ieviešana balstīta uz prasmīgu mācību procesa vadību no ikviena skolotāja puses, agrīnu skolēnu mācīšanās vajadzību diagnostiku un efektīviem atbalsta pasākumiem klasē un skolas līmenī katra skolēna sekmīgām mācībām,” norāda Oliņa.
Vairākums mācību iestāžu pārstāvju “Dienai” pauž viedokli – ja nākotnē šāda prasība būtu obligāta visām vidusskolām, tam varētu būt negatīvas sekas. Siguldas Valsts ģimnāzijas (SVĢ) direktors Rūdolfs Galvāns norāda, ka stingrākiem uzņemšanas nosacījumiem ir “cēls mērķis, bet tas radītu vairāk zaudējumu nekā ieguvumu”.
“Pašlaik salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai procentuāli ir visai neliels skaits jauniešu, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību, – aptuveni 5%. Būtībā šādi noteikumi atstāj skolēniem divus iespējamos scenārijus – turpināt mācības profesionālajā izglītības iestādē vai tālmācībā. Abos variantos pastāv risks, ka jaunietis var tā arī neiegūt vidējo izglītību, un iemesli tam varbūt dažādi, sākot ar neziņu par to, kādu profesiju apgūt, izkrišanu mācību gada vidū un beidzot ar to, ka vecāki nevar apmaksāt mācības tālmācībā,” skaidro Galvāns, piebilstot, ka šādus noteikumus varētu ieviest tikai ar nosacījumu, ka ir izpētīts un identificēts, kāds ir tā skolēna profils, kurš ir riska grupā.
Arī Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons un Rīgas 45.vidusskolas direktore Baiba Neimane uzsver, ka uzņemšanas noteikumi varētu radīt dažādus šķēršļus vidējās izglītības iegūšanai. Neimanes skatījumā vispirms būtu jāpārdomā, kā tas ietekmēs skolēnus. “Pieredze rāda, ka bieži vien valsts pārbaudījumu rezultātus ietekmē arī dažādi cilvēciskie faktori, piemēram, sportā kārtojot ieskaiti, skolēnam ir pietiekamas teorētiskās zināšanas, taču praktisko iemaņu trūkst,” norāda Neimane. Savukārt Jasons uzsver, ka labas atzīmes mācību priekšmetos nav garantija, ka skolēns valsts pārbaudījumus nokārtos, jo nereti vērtējuma rezultātus var ietekmēt, piemēram, stress.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve Irina Avdejeva “Dienai” norāda, ka šādu noteikumu rezultātā varētu palielināties to jauniešu skaits, kuriem ir tikai pamatizglītība, bet tas būtu pretrunā ar plānotajām izmaiņām izglītības sistēmā, kurām vajadzētu atvieglot mācību procesu. Tā kā vidējo izglītību ir iespējams iegūt arī tālmācībā un profesionālās izglītības iestādēs, viņasprāt, zināmā mērā noteikumi varētu pazemināt profesionālās izglītības vērtību.
Tikmēr IZM pārstāve Bērziņa atgādina, ka Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts, ka 2020.gadā proporcijai starp skolēniem, kas pēc pamatskolas izvēlas turpināt mācības vidusskolā, un tiem, kas mācās profesionālās izglītības iestādēs, būtu jāsasniedz attiecība 50% pret 50%. “Jāpiestrādā pie izglītojamo motivācijas un vēlmes iegūt profesionālo kvalifikāciju, tādā veidā palielinot izglītojamo skaitu tautsaimniecības attīstībai būtiski svarīgu nozaru sfērās. Kā arī jāsakārto iestāžu tīkls, nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības tendenču kontekstā,” norāda IZM pārstāve.
Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, uz profesionālo izglītību būtu jānovirza aptuveni vēl 10% skolēnu.
