“Mums ir vajadzīgi bagāti cilvēki, un viņus par to nedrīkst sodīt.” LA aptauja 28
“Latvijas Avīze” jautā ekspertiem: “Vai jāseko Pasaules bankas rosinājumam Latvijā ieviest IIN progresivitāti?”
Uldis Osis, ekonomikas zinātņu doktors: “Es pret to izturētos diezgan skeptiski, jo nejūtu, ka tas būtu galvenais iemesls, kāpēc Latvijā ir sociālā nevienlīdzība. Drīzāk iemesls ir liela pelēkās ekonomikas zona un korupcija. Sakārtojot to, vajadzētu lemt par pārējo. Tiek nemitīgi mainīti nodokļu nosacījumi, bet dziļākās problēmas paliek nerisinātas.”
Raita Karnīte, ekonomikas zinātņu doktore: “Manuprāt, ne. Cilvēku daļa, uz kuru attiektos augstākā nodokļu likme, ir diezgan maza, turklāt augstāku algu saņēmēji parasti ir augsto tehnoloģiju nozarēs, augsti kvalificēta darba darītāji, kuru mums valstī trūkst. Progresīvā nodokļa likme sodītu tieši tos, kurus mums visvairāk vajag. Jāņem arī vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vispilnīgākajā veidā atgriežas pie cilvēkiem – izglītības, pašvaldības pakalpojumu, arī veselības aprūpes finansējumā. Dažādas nodokļa likmes ir grūtāk administrējamas, ar ko arī skaidrojama organizāciju pretestība šim rosinājumam. Manuprāt, nodokļu sistēma, kurā darbojas progresīvais nodoklis, ir novecojusi. Mums vēl pagaidām ir vajadzīgi bagāti un pārtikuši cilvēki, un viņus par to nedrīkst sodīt. Jāsaprot, ka bagāto daļa tik un tā nespēs nosegt to vajadzības, kuriem būs mazās algas un zemākas nodokļu likmes.”
Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomists, domnīcas “Certus” direktors: “Arī mūsu domnīcas rekomendācija bija progresīvs IIN, taču tikai kombinācijā ar sociālo iemaksu un sociālo pabalstu griestiem. OECD pētījums apgalvo, ka IIN progresivitātei ir negatīvs efekts uz ekonomikas izaugsmi. Tas ir pretrunā ar to, ko saka Pasaules banka. Ir skaidrs, ka mums ir ļoti liels aplokšņu algu īpatsvars, un, ja mēs nespējam iekasēt nodokli ar 23% likmi, kas liek Pasaules bankai domāt, ka spēsim iekasēt ar 33%? Vai tas vēl vairāk nepastiprinās aplokšņu algu problēmu?”
