Jānis Šmēdiņš pagaidām bez stresa 0
No ceturtdienas līdz svētdienai Majoru smiltīs Jūrmalā pirmo reizi notiek Pasaules tūres trīs zvaigžņu turnīrs vīriešu pludmales volejbolā. Turnīra galvenie favorīti ir Latvijas dueti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs.
Latvija pēdējā četrgadē ieņēmusi stabilu vietu starptautiskajā pludmales volejbola kalendārā – te jau notikuši Eiropas jauniešu un pieaugušo čempionāti, bet nu būs debija Pasaules tūrē. Trīs zvaigznes nepievilina volejbola augstāko eliti, tomēr latviešiem uzvaras uz paplātes netiks pasniegtas.
Interesanti pašmāju publikai varētu būt amerikāņi Keisijs Patersons un Čeiss Badingers ar latviešu saknēm, kurš agrāk spēlēja NBA. Šveicieši Drīss Kokelkorens un Toms van Valle pasaules rangā ieņem 37. vietu, nupat Maskavā bija devītie. Tāpat vēl vairāki pāri.
Ar atvieglojuma sajūtu sacensības sagaida Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs, kuri iepriekšējās nedēļas nogalē Maskavā triumfēja četru zvaigžņu turnīrā. Spēles par medaļām viņi nebija sasnieguši tieši gadu – kopš iepriekšējā turnīra Maskavā, pamazām zaudējot pozīcijas olimpiskajā rangā, kur šobrīd ir 18. vietā jeb trīs zem svītras.
“Trešos setus beidzot vinnējām, nevis kā pirms tam – zaudējām. Sākot ar turnīru Ķīnā, aprīlī visur izslēgšanas kārtā trijos setos zaudējām galotnē un arī situācijās, kad bijām priekšā un vajadzēja uzvarēt, tomēr pamanījāmies izlaist pārsvaru,” teic Jānis Šmēdiņš.
“Šoreiz nospēlējām stabilāk, mačā par ceturtdaļfinālu pret Oļegu Stojanovski un Vjačeslavu Krasiļņikovu bija jāriskē ar servi, mums labi aizgāja, un tā turpinājām līdz finālam. Tādēļ pretiniekiem bija grūtāk ar uzņemšanu, cēliens pastaigāja, un varējām blokā pieķert, aizsardzībā pacelt bumbu. Iepriekš mums serve te bija, te nebija. Vēl mēs pēc pretinieku servēm sākām sist no otrās bumbas un pretinieku bloku raustīt, pirms tam visu sezonu tā nespēlējām, es pat nezinu, kāpēc. Tieši šādi vajadzētu spēlēt.”
Trešajos setos izpaužas arī fiziskā sagatavotība. Varbūt jums pietrūka spēka?
J. Šmēdiņš: Mums turnīros parasti bija trīs četras spēles, tādās par spēka trūkumu nevar runāt. Vienu setu nospēlējam, otru zaudējam, trešajā pāris kļūdas, veiksme nedaudz novēršas – visu laiku kaut kā mazliet pietrūkst. Maskavā visas trīs setu spēles aizgāja uz otru pusi, pusfinālā bija 10:13, bet izvilkām – tā bija viena no labākajām epizodēm visā turnīrā.
Pašiem pārliecība šosezon nebija pazudusi?
Nebija nemaz parādījusies. Trīs mēnešus notrenējāmies, jāsāk spēlēt, bet – vienmēr mazliet par īsu, mēģinām kaut ko darīt. Zinām, ka varam spēlēt, bet tas jāparāda laukumā. Beidzot izdevās.
Fināls bija labākā spēle sezonā?
Es tā neteiktu, vairāk patika tā pret Stojanovski un Krasiļņikovu. Vajadzēja izsist viņus no servju uzņemšanas, citādi būtu ļoti grūti. Sanāca diezgan daudz “eisu”, viņu kļūdas uzņemšanā. Finālā arī paši tikpat kā nekļūdījāmies, dabūjām pārsvaru un noturējām. “Saidauts” bija tāds, kādu gribam, un tad varam cīnīties ar visām komandām. Agrāk iekritām trīs četras reizes pēc kārtas, tagad bija tikai viena tāda sērija, un esam pirmie, nevis 17. vai devītajā vietā.
Pēdējā mēneša laikā Latvijas pāriem trīs lielas uzvaras. Vai nav tā, kā teica treneris Genādijs Samoilovs, ka uz sezonas beigām, kad pārējie sāk lūzt, jūs varat izšaut, pateicoties fiziskajai sagatavotībai?
Grūti pateikt. Katru nedēļu ir iespēja sevi pierādīt. Meitenēm Eiropas čempionātā bija daudz trīs setu cīņu, lielas atspēlēšanās – lai tas izdotos, jāsakrīt visiem faktoriem. Brazīlieši Alisons Čeruti un Alvaru Filju četros pēdējos turnīros bija četriniekā un varētu būt nosēdušies, bet pārsvarā komandas augšgalā mainās – vieni sezonas sākumā nedaudz fiziski labāki, citi – vidū, kā krievi pasaules čempionātā visus nonesa. Jābūt pacietīgiem un jāgaida, kad pienāk īstais brīdis. Mēs visi trīs esam pa vienai iespējai izmantojuši, tas priecē.
Ar kādām emocijām gaidi turnīru Jūrmalā?
Dalībnieku sastāvs nav visai spēcīgs, jo daudzas komandas atteicās no sākotnējā pieteikuma, bet tāpat ir spēcīgi volejbolisti. Labāk spēlēju pret tādām komandām kā Maskavā, jo zinu, kāds ir to līmenis un kā viņi spēlē. Jūrmalā būs tādi, kas var nospēlēt ļoti labi un arī ļoti slikti, pret tādām komandām mums šogad nav pārāk veicies. Viegli nebūs, bet kādai no Latvijas komandām vajadzētu tikt līdz svētdienai. Gan jau savas sienas palīdzēs.
Vai iekļūšana finālā jums palīdzēs arī olimpisko spēļu kvalifikācijas rangā?
Jā, jo šobrīd ieskaitē ir arī 25. vieta četru zvaigžņu turnīrā, kas dod maz punktu. Medaļas trīs zvaigznēs dod vairāk un uzlabo pozīciju gan mums, gan Mārtiņam ar Edgaru. Jācīnās! Mums ar Sašu ir daudz turnīru, kur esam 17., arī 25. vietā – ir ko labot. Vajag vēl vismaz divas medaļas, lai varētu justies samērā droši olimpiskajā kvalifikācijā.
Vai jums jau nesākās stresiņš, ka rangā arvien slīdējāt uz leju?
Stresiņš būs, ja pirms pēdējā turnīra obligāti vajadzēs uzvarēt. Vēl jau iespēju būs daudz. Uzvara Maskavā mums ļaus pēc Pasaules tūres fināla vismaz piecos posmos būt pamatturnīrā, un tad būs iespējas uzlabot situāciju.
Normāls atspēriena punkts. Brīžiem šķiet – trenējies un trenējies, bet rezultāta nav, sāk visādas domas nākt virsū. Visos iepriekšējos gadus mums vienu divas reizes bija 9. un 17. vieta, bet šogad pārsvarā tikai tās. Visi spēlē, cīnās, tik līdzīgs spēku samērs, ka pāris punkti izšķir uzvarētāju.
Genādijs arī izteicās, ka Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka laukumā iet baudīt spēles, bet jūs – kā uz darbu, tāpēc nesanāk. Vari piekrist?
Par sezonas otro pusi tā varētu būt, bet par sākumu – nepiekrītu. Tad visi izsalkuši pēc volejbola. Kad sešos turnīros nesanāk, sāc domāt, kas par lietu, meklēt vainīgos, bet neskaties uz sevi. Jāmēģina izdarīt visu labāko, ko vari. Volejbols ir mūsu darbs. Meitenēm pieredze mazāka, tā bija viņu pirmā medaļa pieaugušo volejbolā, tāpēc saprotams, ka priecāsies vairāk nekā mēs. Arī mums tagad bija emocijas, jo ilgi un grūti nāca šī uzvara.
