Paegle: Dzirksti acīs neredzu nevienam no valdošajiem Latvijas politiķiem 20
Konektikutā (ASV) dzīvojošā VAIRA PAEGLE, jau būdama Saeimas deputāte no Tautas partijas, secināja, ka, likumprojektus rakstot, dažādas intereses tajos parādās “aiz katra komata”. Arī pagājušonedēļ Pasaules brīvo latviešu apvienības konferencē viņa atzina, ka trimdas latvieši gribējuši latviskāku, godprātīgāku un tiesiskāku Latviju, nekā to vēlējusies šejienes politiskā elite. Par to – “LA” žurnālistu Māra Antoneviča un Daces Kokarevičas sarunā ar Paegles kundzi.
M. Antonevičs: – Atceros, kādā intervijā, kas notika neilgi pēc Saeimas atlaišanas 2012. gadā, jūs sacījāt: “Man ļoti žēl Latvijas tautas.” Vai tagad vēl arvien tā teiktu?
– Atskatoties uz atjaunotās neatkarības 25 gadiem, es varu teikt to pašu, ko nupat intervijā teica ekspremjers Māri Gailis – nav slikti, bet varēja būt daudz, daudz labāk. Divdesmit gadus pēc neatkarības iegūšanas 1918. gadā Latvijas dzīves kvalitātes līmenis jau tika salīdzināts ar Šveici. Divdesmit gadus pēc Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā tai jau bija viena no spēcīgākajām ekonomikām. Divdesmit piecus gadus pēc Japānas sagrāves tā jau bija ļoti attīstīta un arī spēcīga.
Par Latviju saka – nuja, bijuši tie 50 okupācijas gadi… Taču, ja salīdzinām ar 1918. gada apstākļiem – kara laikā ražošanas iekārtas bija izvestas, viss bija jāsāk no nulles. Bet 1991. gadā Latvijas infrastruktūra nebija izpostīta. Esam maza, kompakta valsts, mums ir ostas, ir dabas resursi, izglītoti cilvēki, taču diemžēl arvien vēl klibojam. Mums vajadzēja būt kā sestajai ziemeļvalstij.
Šajos 25 gados ir bijušas 18 valdības – tas nozīmē, ka trūkst pēctecības. Kā viena kritusi, tā tūliņ tiek rakstīta nākamās deklarācija. Tik bieži mainoties politiskajai varai, birokrātija jūtas visvarena. Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēdes atklāšanā Ministru prezidents Māris Kučinskis uz PBLA priekšsēža izteikto kritiku par negācijām, kas bremzē ekonomikas attīstību, sacīja, ka politiku iespaido “oponenti un viņu intereses”.
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs ir teicis, ka galvenais kritērijs, kas nosaka valsts veiksmi, ir, cik cilvēku tiecas dzīvot valstī un iebrauc un cik no tās izbrauc.
Šovasar ASV Garezerā “3×3” saietā vadīju politikas ievirzi. Biju apskatījusies, ka Latvijā vidējā alga gadā ir 9000 eiro, bet Zviedrijā – 52 000 eiro.
