Cik ilgi atsevišķi? 0
Parasti pāris vienojas, cik ilgi dzīvos šķirti, taču tas nav viegli, jo partneru vēlmes mēdz atšķirties. Vienam nepieciešams pēc iespējas garāks periods, kaut arī ne vienmēr to skaidri pasaka, kamēr otrs grib to maksimāli saīsināt.
Vidējais atšķirtības laiks varētu būt trīs mēneši. Pusgads būs par ilgu, jo cilvēkos tikmēr var notikt būtiskas pārmaiņas un, iespējams, vairs negribēsies palikt kopā, pieļauj psihoterapeite.
Reizēm partneri atsevišķi pavada nedēļas nogales, bieži vien šādi reaģējot uz stresu, piemēram, ja ir kādas ļoti spēcīgas emocijas, ko otrs pārnes mājās no darba, ģimenē kāds smagi saslimis vai radušās grūtības ar bērniem. Tad viens vai abi vēlas notiekošo izvērtēt vienatnē.
Attiecības var būt veiksmīgas tikai tad, ja tuvība un distance ir abiem pieņemamās proporcijās. Ne vienmēr jābūt kopā brīvdienās un atvaļinājumā. Ierosinājums atpūsties atsevišķi ir sava veida robežu pārbaude, vai dzīvesbiedrs spēs to pieņemt. Ja partnerim ik pa laikam nepieciešama vienatne, tas nenozīmē, ka viņš vairs nemīl un grib šķirties. Lai pastāvīgi nesāpētu sirds, jācenšas to respektēt, jo viņam vajag savādāk.
Visbiežāk viena lēmums
Pašķiršanos parasti ierosina viens no partneriem, bet otram tas bieži vien nav pieņemami, turklāt ir lielas bailes pazaudēt dzīvesbiedru. Un tāds risks arī vienmēr pastāv. Taču, ja cilvēks nespēj būt viens, viņš nevar saskanīgi dzīvot kopā ar otru. Nereti, ģimenē rodoties konfliktiem, sieviete aiziet atpakaļ pie mammas, taču, iepazīstoties ar citu vīrieti, uzreiz pārceļas pie viņa. Vienmēr paniski pieķeras otram, tāpēc veidojas neveiksmīga kopdzīve, un tā turpinās, kamēr ap- stākļi nepiespiež palikt vienai.
Vissliktākā situācija ir tad, ja partneris, kurš grib padzīvot atsevišķi, pats nesaprot vai arī nespēj saņemties pateikt – kāpēc.
Tad otram rodas, iespējams, nepamatotas aizdomas par neuzticību, bet citkārt pauzes ierosinātājam jau tiešām ir radušās citas simpātijas vai attiecības.
Nereti ideja par pašķiršanos ir slēpts, it kā nesāpīgāks mēģinājums uzsākt šķiršanos: pamazām pieradīsim un sapratīsim, ka tā būs labāk. Ja nav dūšas atklāti runāt par savām izjūtām un vēlmēm, lēmuma pieņemšana tiek attālināta. Taču otram tas ir ļoti smagi, jo viņš jūt, ka visas kārtis nav galdā. Vēl lielāks apjukums sākas, ja attiecību skaidrošanā iesaistās vecāki, draugi un citi apkārtējie.
Ja attiecības ir mirušas, pauze tās atdzīvināt nespēs. Kā rakstījis pāru psihoterapeits Džons Gotmans, par to beigu tuvošanos liecina četri apokalipses jātnieki – neapvaldīta kritika, nicināšana, aizsargāšanās un atkāpšanās. Taču vairāk jābaidās no nelaimīgas kopdzīves, nevis šķiršanās, kas sola jaunu sākumu, uzskata Ilona Buša.
Prognoze labāka, ja
* partneri vēlas būt kopā, taču vienlaikus to nespēj, un padzīvošana atsevišķi ir pāra kopīgs lēmums;
* pašķiršanās abiem šķiet ļoti grūta. Viņi šajā laikā regulāri satiekas, jo patīk sarunāties vai kaut ko kopā darīt.
Prognoze sliktāka, ja
* pauzes ieturēšanas iniciators pats nezina vai nespēj sadūšoties pateikt, kāpēc uz laiku vēlas pabūt atsevišķi, vai arī viņam jau radusies cita simpātija;
* viens vai abi sāk dzīvot atsevišķi pēc pilnas programmas, apmeklējot tusiņus un veidojot jaunas attiecības. Pat, ja apgalvo, ka nevēlas šķirties.
Ja jums ir bijusi pieredze, nolemjot dzīvot uz laiku atsevišķi un kā tas ir beidzies, aicinām dalīties savā stāstā. Rakstiet Veselam.lv redaktorei: [email protected]
