Padoms zemniekam. Zaļmēslojuma maisījumi dārzkopībā 0
Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centru un ZS “Ķiveļi” kopīgā izmēģinājumā analizēja zaļmēslojuma maisījumu izmantošanas iespējas bioloģiskajā dārzkopībā.
Latvijas lauki arvien mazāk redz dzīvnieku izcelsmes mēslojumu, kas ļoti vajadzīgs, lai nodrošinātu augsnē organiskās vielas un mikrobioloģisko aktivitāti. Diemžēl salmu iestrāde nespēj kompensēt kūtsmēslus. Alternatīva ir zaļmēslojuma izmantošana, daudz plašāka un daudzveidīgāka nekā līdz šim.
Zaļmēslojuma kultūras (green crop) sēj, lai izaudzēto biomasu iestrādātu augsnē. Sedzējkultūras (cover crop) audzē ar nolūku nosegt augsnes virskārtu, lai augsni pasargātu no degradējošu faktoru ietekmes. Šajā grupā ir daudzas kultūras, ko atkarībā no vajadzības novāc vai arī atstāj uz lauka.
Sedzējaugi un zaļmēslojuma kultūras
Ziemas sedzējaugus sēj vasaras beigās vai rudenī, lai paspētu sadīgt un nosegt augsnes virskārtu ziemas periodā. Latvijas apstākļos tas var būt daudzgadīgais āboliņš, rudzi, ziemas rapši, ziemas vīķi. Bieži vien veido dažādus maisījumus. Viens no populārākajiem ir ziemas rudzu maisījums ar vīķiem (50:50). Ziemas sedzējaugus var iesēt tūlīt pēc pamatražas novākšanas vai, izmantojot tiešo sēju, sēt rugainē.
Vasaras zaļmēslojuma kultūras iekļaujas vispārējā augmaiņā, lai uzlabotu nabadzīgāku augšņu īpašības. Slāpekļa piesaistītāji un augsnes organiskās vielas paaugstinātāji augi var būt zirņi, viengadīgais sarkanais (inkārnata) āboliņš, vasaras vīķi, šaurlapu lupīna, zilā lupīna, dzeltenā lupīna, baltā lupīna. Savukārt biomasas iegūšanai, nezāļu nomākšanai un augsnes aramkārtas dziļuma palielināšanai var audzēt griķus, eļļas rutku, baltās sinepes, auzas, saulespuķes.
Dzīvā mulča – kultūras, ko sēj starp kultūrām, no kurām plānots iegūt ražu. Dzīvās mulčas galvenā misija ir cīņa par gaismu, ūdeni, barības elementiem un pret nezālēm.
Ķērājkultūras – to primārā loma ir pasargāt augsni no barības elementu izskalošanās. Šim nolūkam, piemēram, var izmantot rudzus.
Lopbarības kultūras – ātri augošas lopbarības kultūras kā, piemēram, viengadīgais sarkanais inkārnata āboliņš, viengadīgā airene, vienlaikus var izmantot gan kā sedzējaugus, gan arī noganīšanai un nopļaušanai. Savulaik jau rakstīju par tādu pieredzi Kurzemes pusē, kur maisījumā uz pusēm šīs abas kultūras tā arī tiek audzētas. Viens pļāvums un apganīšana, un pēc tam iear augsnē vai nogana, nopļauj un atkal, zelmenim ataugot, iear to augsnē. Tam var izmantot arī daudzgadīgo sarkano un balto āboliņu, labākajās augsnēs arī lucernu. Tie var būt arī maisījumi ar stiebrzālēm. Lielākam efektam pirms iearšanas jāļauj zelmenim ataugt, lai tiktu pietiekamā daudzumā uzkrāta biomasa.
Biofumiganti vai alelopātiskie augi – ar savu sakņu sistēmu izdala augsnē bioloģiski aktīvās vielas toksīnus, kas iedarbojas nomācoši uz blakus kultūru vai pēcaugu. Pie tādiem pieder rudzi, eļļas rutks, baltās sinepes, ziemas rapši. Šādu augu masa, sasmalcinot vai salaužot un atstājot augsnes virskārtā, var būtiski ierobežot nezāļu augšanu.
Vēl zaļmēslojuma kultūras un sedzējaugi iedalās pēc tā, cik ilgi un kurā veģetācijas perioda daļā tie tiek audzēti. Pamatzaļmēslojums tiek iesēts, audzēts un iestrādāts viena veģetācijas perioda laikā. Atkarībā no zaļmēslojuma kultūras vai maisījuma var būt viena vai vairākas aprites. Savukārt atāla zaļmēslojuma variantā iesēj, audzē un pirmo zaļmasu nopļauj. To var izmantot gan lopbarībai, gan arī kā mulčas materiālu dobēm un apdobēm vai kā vienu no sastāvdaļām komposta sagatavošanā.
Starpkultūru zaļmēslojumu audzē, pasējot zem priekšauga, gan reizē ar priekšauga sēju, gan pēc tā sējas. Pēc priekšauga novākšanas tas augs tālāk. Iestrādāt var gan tā paša gada rudenī, piemēram, ziemājiem, gan pavasarī – dārzeņiem.
Pēcpļaujas zaļmēslojums tiek sēts pēc pamata dārzeņu kultūras novākšanas. Var izmantot pēc agri novācamiem dārzeņiem, kartupeļiem. Atkarībā no izmantotā zaļmēslojuma un to maisījuma tie var turpināt veģetāciju tikai līdz sala periodam un pēc tam veidot atmirstošo mulču vai turpināt veģetāciju ziemošanas periodā un tad iestrādāt pavasarī.
Zaļmēslojuma galvenās priekšrocības
Regulāri iestrādājot augsnē organisko masu, tajā pakāpeniski palielināsies organiskās vielas daudzums. Uzlabosies augsnes mitruma režīms un augsnes struktūra. Sedzējaugu akumulētie barības elementi pēcaugam tiek atbrīvoti un kļūst pieejami pamazām. Griķi un lupīnas palīdz atbrīvot augiem pieejamus fosfora savienojumus, savukārt facēlija – kāliju. Zaļmēslojumu kultūras ar dziļu sakņu sistēmu – saulespuķes, baltās sinepes, lucerna – no augsnes dziļākajiem slāņiem augu barības elementus ar savu sakņu sistēmu paceļ aramkārtas slānī un padara pieejamus pēcaugiem.
Slāpekli saistošie sedzējaugi un zaļmēslojuma kultūras – tauriņzieži – dod vislielāko labumu. Slāpekļa daudzums, ko spēj saistīt sedzējaugi, var svārstīties no 45 līdz 230
kg/ha slāpekļa tīrvielas. Ja tauriņzieži tiek izmantoti kā zaļmēslojuma kultūras, to fiksētais slāpeklis pēcaugiem kļūst pieejams aptuveni 40–60% apmērā. Ja, piemēram, ziemas vīķi ir saistījuši 207 kg/ha slāpekļa (N) tīrvielas, tad pēcaugiem pieejami būs ap 103 kg/ha. Tāds daudzums pēc ziemas vīķu iearšanas augsnē kļūst pieejams gan dārzeņiem, gan arī ilggadīgām kultūrām.
Mikroorganismiem noārdot augsnes organisko vielu, to micēliju pavedieni un gļotas palīdz veidoties augsnes agregātiem un daļiņām. Augsne kļūst viegli apstrādājama, tajā ir laba gaisa apmaiņa un uzlabojas ūdens infiltrācijas spēja.
Pēc svaiga augu materiāla iestrādes augsnē sākas intensīva augsnes mikroorganismu darbība. Mikroorganismu darbības gaitā barības elementi, ko satur augu audi, kļūst pieejami pēcaugiem.
Ir zaļmēslojuma kultūras, kuru saknes ļoti sekmīgi irdina augsni un līdz ar to uzlabo tās struktūru.
Sedzējaugi attīstoties aizņem telpu un noēno nezāles. Tādā veidā tiek nobremzēta to attīstība. Tā kā zaļmēslojuma augu saknes ļoti sekmīgi irdina augsni, tiek nomākta arī kosu, māllēpju, kas mīl blīvas augsnes, izplatība.
Jo lielāka ir augu sugu daudzveidība veģetācijas periodā, jo lielākā līdzsvarā atradīsies kaitēkļi, patogēnie mikroorganismi un derīgie mikroorganismi. Augu atliekas, apputeksnēšanās, nektārs – tas viss ļoti piesaista derīgos mikroorganismus. Piemēram, lupīnas apputeksnēšanās veicina arī labāku augu augšanu un slāpekļa saistīšanu.
Mitruma saglabāšanu nodrošina mulča, kas ir mehāniski sasmalcināta vai salauzīta sedzējaugu kārta, kas minimālās augsnes apstrādes gadījumos nodrošina labāku nokrišņu infiltrāciju augsnē un samazina mitruma iztvaikošanu no augsnes virsējā slāņa.
Sedzējaugi ļoti sekmīgi ierobežo vēja un ūdens degradējošo iedarbību uz augsni.
Nedrīkst aizmirst arī ekonomisko aspektu. Zaļmēslojuma sējuma ierīkošana ir saistīta ar izmaksām, taču samazināsies slāpekļa mēslojuma vajadzība un palielināsies neto raža.
Nepieciešamas papildu zināšanas, laiks un resursi, lai sedzējaugus un zaļmēslojuma kultūras iekļautu augmaiņā un nodrošinātu to sekmīgu izaudzēšanu.
Kukaiņi, kas vairojas un dod pozitīvu efektu vienai kultūrai, var radīt kaitējumu citai. Piemēram, dzīvā mulča vieniem dārzeņiem nodrošina vietu, kur savairoties dažādu derīgo kukaiņu sugām, taču ziemotspējīgos tauriņziežos var savairoties tiem raksturīgie kaitēkļi, kas var būt bīstami augļu dārzos. Tas pats attiecas arī uz nematodēm.
Maisījumu priekšrocības
Diferencējot sugas un to daudzumu maisījuma sastāvā, ir iespējams izveidot maisījumus visiem iespējamiem sedzējaugu un zaļmēslojuma izmantošanas veidiem, gūstot maksimālu efektu.
Var precīzāk un ietekmīgāk panākt vajadzīgo efektu. Variējot ar sugām un to daudzumu maisījumā, ir iespējams ne tikai spēcīgāk nomākt dažādus kaitīgos organismus, bet iedarboties arī uz augsni, tās struktūru, mikroorganismiem.
Dažādo sugu klātbūtne nodrošina maisījuma labāku noturību gan pret negatīviem klimatiskajiem apstākļiem, gan arī pret dažādu patogēno organismu darbību.
Sugu daudzveidība pastiprina dažādu derīgo organismu piesaisti un nodrošina vietu, kur tiem vairoties. Maisījumi nodrošina ne tikai spēcīgāku, bet arī ilglaicīgāku pēcietekmi uz tālāk audzējamām kultūrām.
Latvijā maisījumu piedāvājums līdz šim ir bijis samērā neliels, jo nav bijuši praktiskie demonstrējumi, kuros varētu pārliecināties par to augtspēju, iestrādāšanas iespējām u. tml.
Pērn Lielvārdes novada Kaibalas piemājas saimniecībā Puteņi iesēti trīs atšķirīgi zaļmēslojuma kultūru maisījumi, ko izgatavojis sēklaudzētājs z/s Ķiveļi. Demonstrējuma mērķis bija parādīt zaļmēslojuma maisījumu izmantošanas priekšrocības augsnes ielabošanā un, nodrošinot organiskās vielas bilances paaugstināšanu, uzlabot tās mikrobioloģisko aktivitāti. Gribējām parādīt arī zaļmēslojuma iestrādes metodes un izmantošanu mulčas slāņa veidošanai, noguldīšanai lietojot augu lauzējveltni (roller crimper).
Piemājas saimniecība Puteņi ir tipiska bioloģiska saimniecība, kuras galvenā nozare ir biškopība, bet paralēli tiek audzēti arī dažādi atklātā lauka dārzeņi un kartupeļi. 2016. gadā uzceltas divas plēves siltumnīcas, kurās audzēti tomāti un dažādi salāti. Saimniecībā liellopu nav, tāpēc tiek apzinātas iespējas izmantot zaļmēslojuma kultūras.
Izmantotie maisījumi
Laukā nr. 1 (priekšaugs atmata), kas paredzēts ābeļu dārza stādīšanai, bija nepieciešama dziļa augsnes ielabošana. Izstrādātais zaļmēslojuma maisījums AU-DZI dziļai augsnes ielabošanai (vīķi, zirņi, lupīna, auzas, baltais ēģiptes āboliņš, facēlija), izsējas norma – 40–45 kg/ha, 1,50 eiro/kg + PVN.
Lauks nr. 2 (priekšaugs pusei atmata, pusei – kartupeļi) paredzēts vispārējai dārzeņu audzēšanai, tādēļ bija nepieciešams atveseļot augsni, kā arī uzlabot dārzeņu barošanās iespējas. Šim nolūkam tika izmantots zaļmēslojuma maisījums AU-VEL, kas paredzēts augsnes atveseļošanai un darbojas arī kā barības elementu pacēlājs no dziļākiem slāņiem. Maisījuma sastāvā griķi, auzas, eļļas rutks, viengadīgais sarkanais (inkārnata) āboliņš, saulespuķes, facēlija. Izsējas norma 20–22 kg/ha, 1,45 eiro/kg + PVN.
Lauks nr. 3 (priekšaugs kartupeļi) paredzēts ķirbju audzēšanai 2017. gadā, tādēļ bija nepieciešama papildu slāpekļa piesaistīšana. Izmantojām zaļmēslojuma maisījumu AU-SLA – tas paredzēts augsnes bagātināšanai ar slāpekli. Sastāvā zirņi, vīķi, sarkanais viengadīgais (inkarnāta) āboliņš, facēlija, saulespuķes. Izsējas norma 40–45 kg/ha, cena 1,65 eiro/kg +PVN.
Saulespuķes maisījumos pilda ne tikai balstauga funkciju, bet ar dziļo sakņu sistēmu tās irdina augsni un papildina augsnes aramkārtas slāni ar jauniem barības elementu krājumiem.
Laukos paņemtas arī standarta augsnes analīzes, kuru rezultāti ir redzami tabulā. Atkārtoti augsnes analīzes paredzēts ņemt 2017. gada pavasarī. Situācija laukos ir atšķirīga. Vispieticīgākais nodrošinājums ar organisko vielu, tikai 2,8%, bija ābeļdārzam paredzētajā laukā. Tur tiek strādāts arī pie tālākā plāna, kā to palielināt. Nākamā problēma, kas ir jārisina pilnīgi visos laukos, ir augsnes skābuma pHkcl samazināšana. Pērn tas izdarīts ābeļdārzam paredzētajā platībā, dodot Saulkalnes dolomītmiltus. Tiks meklēts risinājums papildu kālija nodrošināšanai ķirbju laukam.
Pirms katra maisījuma sējas tika veikta tradicionālā augsnes apstrāde, aršana, frēzēšana. Maisījumu sēja veikta vienā dienā 20. jūnijā. Kontrolei atstāti varianti ar zaļmēslojuma nopļaušanu un iefrēzēšanu.
Secinājumi pēc pirmās sezonas
Pirmajā laukā (zaļmēslojuma maisījums AU-DZI) mitruma apstākļi labi, sadīgst nedaudz lēnāk, bet visas sugas. Vērojama maura retēja un nedaudz ušņu klātbūtne. 30. augustā zied visas sugas. Nosakot zaļmasas ražu, iegūtas 36 t/ha (30.08.). Atbilstoši plānam ierīkot ābeļdārzu zaļmasas noguldīšana veikta tikai 22. septembrī. Ābeļdārzs tiek iestādīts 22. oktobrī.
Otrajā laukā (zaļmēslojuma maisījums AU-VEL) mitruma apstākļi labi, sadīga strauji, jo maisījumā bija griķi (ļoti labi sākotnēji nomāca visas nezāles). Normāli sadīga arī visas pārējās sugas. Diemžēl retākajās vietās bija vērojama ušņu, krūzainās skābenes un ložņu vārpatas klātbūtne. 30. augustā ziedēja visas maisījuma sugas, bet griķi ziedot bija sākuši nogatavoties. Zaļmasa ar iegūto ražu 60 t/ha noguldīta 30. augustā. Nezāļu perēkļu dēļ, kas noguldīto masu pārauga, lauks pa daļām tika pārarts, safrēzēts un iesēti rudzi.
Trešajā laukā (zaļmēslojuma maisījums AU-SLA) mitruma apstākļi bija labi, sējums sadīga labi un vienmērīgi, atbilstoši sastāvam. Uz zaļmēslojuma ziedēšanas sākumu no nezālēm bija sastopamas tikai atsevišķas balandas. Neskatoties uz lietaino vasaras otro pusi, citas nezāles tā arī netika novērotas. 30. augustā ziedēja jau visas sastāvā esošās sugas. Iegūta zaļmasa – 61 t/ha (svērts 30.08.). Ziedošās saulespuķes aktīvi apmeklēja bites, tādēļ zaļmasas noguldīšana veikta tikai 15. septembrī, kad saulespuķu aktīvā ziedēšana beidzās.
Secinājām, ka demonstrējumā iekļautie zaļmēslojuma maisījumi AU-DZI, AU-VEL, AU-SLA piemēroti zaļmēslojuma zaļmasas iegūšanai. Augstākā zaļmasas ražība bija zaļmēslojuma maisījumiem AU-VEL (60 t/ha) un AU-SLA (61 t/ha).
Sējas laikā nodrošināti ideāli mitruma apstākļi, kas sekmēja vienmērīgu un kvalitatīvu visu maisījumos iekļauto augu sugu sadīgšanu.
Vārpatainos laukos ir jālieto kombinēta nezāļu apkarošanas stratēģija, izmantojot nezāļu mehānisku ierobežošanu un zaļmēslojuma maisījumu rudzi uz pusēm ar ziemas vīķiem.
Augu noliekšana un salaušana deva rezultātu visos trijos laukos. Lai gan viengadīgais sarkanais āboliņš un vīķi turpināja lēnu veģetāciju, tas netraucēja gūt vajadzīgo efektu zaļmēslojuma maisījuma augu noliekšanā un salaušanā. Sadarbībā ar Agroresuru un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centru plānots turpināt pētījumus augu lauzējveltņa tālākā izmantošanā citās zaļmēslojuma kultūrās.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
