Padoms zemniekam. Viss par minerālvatē audzētu tomātu laistīšanas stratēģiju 0
Latvijā siltumnīcu gurķus un tomātus audzē minerālvatē gandrīz divdesmit gadus, un veco saimniecību speciālisti jau labi iemācījušies ar to strādāt. Bet laiks un zinātniski tehniskais progress nestāv uz vietas, mainās arī minerālvates substrāti,tie top arvien izsmalcinātāki, vairāk piemēroti noteiktiem augiem un audzēšanas apstākļiem. Tāpat pēdējā laikā Latvijā siltumnīcu celtniecībai un audzēšanai minerālvatē ir pievērsušies vairāki zemnieki, kas līdz šim nav bijuši saistīti ar dārzeņkopību.
Laistīšanas stratēģijai diennakts laikā jābūt saskaņotai ar aktuāliem laika apstākļiem. Parasti minerālvatē ūdens pilieni atrodas starp atsevišķām šķiedrām. Atkarībā no šķiedru izvietojuma un blīvuma mainās mitruma daudzums atsevišķās substrāta bloka zonās – augšā, vidū un lejā –, līdz ar to mainās arī kopējā sāļu koncentrācija. Atšķirībā no augsnes vai kūdras minerālvati nav iespējams pārlaistīt.
Minerālvates bloki atšķiras arī pēc lieluma – garuma un platuma –, to augstums parasti ir 10 cm. Atkarībā no bloka tilpuma litros, kultūrauga, šķirnes un audzēšanas perioda vienā blokā augu skaits variē. Tāpat jāņem vērā, ka atkarībā no hibrīda un audzēšanas perioda vienam tomātu augam var būt atšķirīgs stublāju skaits. Papildus stublājus veido no pazarēm pavasarī, bet vasaras
beigās atkal izņem, lai uzlabotu gaismas apstākļus palikušiem augiem.
Kas ir laistīšanas stratēģija?
Auga vajadzības pēc ūdens dažādos diennakts laikos atšķiras. Naktī augi tikai elpo un ūdeni praktiski nepatērē. No rīta, palielinoties gaismas intensitātei un gaisa temperatūrai, sākas fotosintēzes process, augi sāk transpirēt (pārsūknēt ūdeni no
saknēm uz lapām), palielinās ūdens patēriņš, tātad pieaug vajadzība pēc ūdens. Normālos apstākļos gaisa temperatūra turpina palielināties līdz dienas
vidum; saulei norietot un temperatūrai krītoties, krītas arī ūdens patēriņš.
Audzējot augsnē vai kūdras substrātos, zemnieki bieži laista nevis tad, kad tas ir nepieciešams augam, bet tad, kad pašiem ērtāk. Minerālvatē šādi rīkoties ir bīstami, jo katram augam ir pieejams ļoti ierobežots substrāta apjoms (3–7 l) un ūdens ātri vien var pietrūkt.
Minerālvatē augus laista bieži, vairākas reizes stundā, bet vienreizējas laistīšanas devas un intervāls starp laistīšanas reizēm ir atkarīgs no laika apstākļiem un laistīšanas sistēmas jaudas. Labāki ir pilinātāji ar caurlaidību 3–4 l/h, tie ļauj dienas karstākajā brīdī nodrošināt saknes ne tikai ar ūdeni, bet arī ar gaisu. Mazākas caurlaidības pilinātājiem ļoti karstā laikā jāstrādā nepārtraukti, tāpēc saknēm mēdz pietrūkt skābekļa.
Atkarībā no laika (gaismas) apstākļiem – saulaina vai apmākusies diena – mainās vienreizējās laistīšanas devas un laistīšanas reižu skaits stundā. To pareiza organizācija tiek saukta par laistīšanas stratēģiju.
Bez diennakts laistīšanas stratēģijas pastāv arī sezonas stratēģija, jo pavasarī un rudenī gaismas ir ievērojami mazāk nekā vasaras vidū, arī temperatūra ir atšķirīga. Tāpat laistīšanas stratēģija ir saistīta ar auga attīstības fāzi un kopējiem mikroklimata apstākļiem siltumnīcā. Izklausās biedējoši sarežģīti,
bet viena no šīs minerālvaltes tehnoloģijas priekšrocībām ir tā, ka tā saukto know how apgūt ir daudz vieglāk, nekā audzējot augsnē, kūdrā, perlītā vai
kokosā.
Laistīšanas normu aprēķina pēc gaismas intensitātes. Proti, uz katru 1 J/cm 2 gaismas ir nepieciešami 2 ml/m 2 ūdens augu vajadzībām plus 1 ml/ m 2 ūdens drenāžai. Drenāža nodrošina vienmērīgu barības šķīduma sadali blokos, tātad visi augi saņem vienādu ūdens un barības elementu devu. Tas nozīmē: ja gaismas intensitāte ir 300 J/cm 2 , laistīšanas normai jābūt 300 ml/m 2 . Mūsdienu siltumnīcas ir vismaz 1 ha lielas (bieži zem viena jumta ir pat 3ha), un aplaistīt tik lielu platību visu vienā reizē nav iespējams. Tāpēc to laista pa daļām, un viena laistīšanas reize izveidojas par laistīšanas ciklu.
Laistīšanas ietekme uz ģeneratīvi veģetatīvo līdzsvaru
Ar laistīšanas režīmu ir iespējams ietekmēt auga veģetatīvo augšanu un ģeneratīvo attīstību, tieši tas nozīmē – vadīt augu. Proti, jo mazāk ūdens augs saņem diennakts laikā, jo vairāk tas tiek virzīts uz ziedēšanu un ražas
veidošanu; jo vairāk ūdens, jo vairāk augs iet lapās. Substrātā Grotop Master ūdens daudzums nakts laikā (no pēdējās laistīšanas vakarā līdz pirmajai
no rīta) normāli samazinās par 10–12%. Ja ūdens daudzums samazinās par 14% un vairāk, augs tiek virzīts ģeneratīvā virzienā; ja mazāks par 10% – augs kļūs veģetatīvs.
Audzētāji bieži kļūdās ar laistīšanas sākuma un beigu noteikšanu. Ļoti bieži mainīgos laika apstākļos, mijoties saulainam un mākoņainam laikam, pirmo laistīšanu uzsāk par agru. Ja tas notiek pāris dienas, augs pacieš, bet kļūda 10 dienu garumā (un vairāk) spēj radīt problēmas. Ūdens daudzumu minerālvates blokā jānosaka 10–15 minūtes pēc pēdējās laistīšanas.
Daži speciālisti iesaka izmantot ūdens daudzuma mērītājus (tā sauktie WC–metri jeb tautas valodā dakšas), turpretī citi uzskata, ka laistīšanas devas visdrošāk ir kontrolēt ar svaru palīdzību. Vienu substrāta bloku ar visiem augiem novieto uz elektroniskiem svariem (tos parasti pieslēdz klimata kontroles–vadības
datoram) un regulāri seko tā svaram un drenāžas daudzumam. Drenāžas ūdeni ievāc traukos un periodiski mēra, cik no iedotā barības šķīduma daudzuma iztecējis.
Diennakts stratēģija
Dienas periodi. Diennakts laikā izšķir dažādus periodus. 1. periods (P1 grafikos) ir periods no laistīšanas sākuma līdz parādās pirmā drenāža. 2.periods (P2) turpinās dienas lielāko daļu līdz pēdējai laistīšanai. 3. periods (P3) ir laiks, kad laistīšana parasti netiek veikta (ar atsevišķiem izņēmumiem).
Laistīšanas sākums ir atkarīgs no augu aktivitātes. Parasti rekomendācijās skan – laistīšana jāsāk 0–4 h pēc saullēkta, vēlākais plkst.10–11. Precīzāk būtu vadīties pēc ūdens daudzuma, proti, ja tas ir par 1–2% zemāks nekā saullēkta laikā (piemēram, no 65% nokrītas līdz 63%), tas nozīmē, ka augi ir sākuši transpirēt un ir gatavi uzņemt ūdeni. Tāpat laistīšanas sākumu var saistīt
ar saules radiāciju, ja vien to var izmērīt. Jaunās siltumnīcas tiek aprīkotas ar meteostacijām, bet Latvijā minerālvati izmanto arī paštaisīto siltum-
nīcu īpašnieki, kuriem šādu ierīču nav. Iesaka sākt laistīšanu, saules radiācijai sasniedzot 200 W/m 2 , bet tas ir atkarīgs arī no substrāta apjoma uz
1 m 2 siltumnīcas grīdas (atskaitot betona celiņu) un ūdens daudzuma blokā.
Ja substrāta apjoms ir 8–9 l/m 2 , laistīšanu sāk, kad gaismas intensitāte ir
100 J/cm 2 , turpretī, ja substrāta apjoms ir 6 l/m 2 , gaismas intensitātei jābūt 75 J/cm 2 , bet, ja 15 l/ m 2 , tad gaismai jābūt 150 J/cm 2 .
Ļoti veģetatīvus augus var sākt laistīt, ja substrāta apjoms ir 150 J/cm 2 , bet ļoti ģeneratīvus – ja 75 J/cm 2 . Ļoti apmākušā laikā, kad nav iespējams vadīties pēc gaismas intensitātes vai ūdens daudzuma izmaiņām, atliek vadīties pēc pulksteņa un sākt laistīšanu ap plkst.10–11 (vēlākais).
P1 periodā pirmajai drenāžai jāparādās, kad gaismas intensitāte ir 400 J/cm 2 . Ūdens devai jābūt 800 ml/m 2 (2 ml x 400 J/cm 2 ), tikpat liels ūdens daudzums jāparedz arī nakts ūdens zuduma kompensācijai, tā sauktajam buferim. Līdz ar to: 800ml/m 2 augam + 800 m/m 2 buferim = 1600 ml/m 2 .
Ja uz 1 m 2 ir izvietoti 2,5 augi, laistīšanas deva vienam augam ir 1600 : 2,5 = 640 ml/augs. Šo ūdens daudzumu sadala četros līdz sešos ciklos atkarībā no laika apstākļiem un audzētāja vēlmes panākt lielāku vai mazāku ūdens daudzumu blokā.
To var iedot četros ciklos pa 160 ml uz augu vienā reizē un sagaidīt pirmo drenāžu pēc ceturtā cikla. Tāpat to var sadalīt sešos ciklos pa 107 ml uz augu katrā un pirmo drenāžu panākt pēc sestās laistīšanas. Izvēle ir atkarīga no tā, kādu ūdens daudzumu mēs gribam nodrošināt substrātā.
Tāpat svarīga ir apsildes reģistru (cauruļu) temperatūra. Ja tā ir virs 45 o C, ūdens daudzumam jābūt lielākam – 2,2–2,5 ml x 400.
Vidēji ņemot, pirmajai drenāžai jāparādās pēc 4.–6. laistīšanas cikla. Ja tā parādās agrāk, ūdens daudzums substrātā dienas vidū var būt par mazu un karstā laikā augiem būs grūti. Lai pareizi noteiktu laistīšanas stratēģiju siltumnīcā, audzētājam jāatbild uz jautājumiem – kādēļ vajag drenāžu? vai EC ir par augstu vai par zemu? kādā virzienā – ģeneratīvā vai veģetatīvā – gribam virzīt augu? Jo
lielāka drenāža, jo straujāk varam mainīt EC sakņu zonā. Faktiski ar lielās drenāžas palīdzību vienkārši nomainām veco šķīdumu ar jauno.
P2 periodā laistīšanas devas ir atkarīgas no gaismas intensitātes, piemēram, ja tā ir 330 J/cm 2 , devai jābūt 990 ml/m 2 . Ja augu blīvums ir 2,5 augi/m 2 , vienam augam jāsaņem 990 : 2,5 = 396~400 ml ūdens. Šo devu var sadalīt četrās laistīšanas reizēs stundā un laistīt pa 100 ml uz augu ik pēc 15 minūtēm.
Faktiski intervāli ir īsāki, jo arī laistīšana prasa laiku. Jo lielāka ir pilinātāju ūdens caurlaidība, jo ātrāk tiek izlaistīta nepieciešamā deva un starpbrīžos saknes dabū ieelpot arī gaisu.
Ja pilinātāju caurlaidība ir zema, bet gaismas intensitāte augsta,mēdz gadīties situācijas, ka intervāli starp cikliem ir pārāk īsi un saknēm pietrūkst gaisa. Viens no problēmas risinājumiem ir laistīšana ar aukstu ūdeni, jo tas satur vairāk skābekļa.
Laistīšanas beigas. Trīs stundas pēc saulrieta ūdens daudzumam blokā jāsamazinās par 3% (parasti to kontrolē un pieraksta dators). Ja ūdens daudzums samazinās straujāk (piemēram, par 4%), tas nozīmē, ka laistīšanu pabeigta par agru. Tā ir ģeneratīvā darbība, un tas jāņem vērā, sākot laistīša-
nu nākamajā rītā. Savukārt tad, ja ūdens daudzuma samazinājums ir mazāks (2%), laistīšana ir pabeigta par vēlu, un arī tas jāņem vērā, sākot laistīšanu
nākamajā rītā. Vidēji laistīšanu pabeidz no vienas līdz četrām stundas pirms saulrieta.
P3 periods. Parasti naktī ūdens daudzums blokā samazinās par 5–10% no pēdējās laistīšanas brīža. Ja ūdens daudzums samazinās mazāk nekā 5%, tā ir veģetatīvā darbība; ja vairāk nekā par 10% – ģeneratīvā darbība. Ja ūdens daudzums samazinās vairāk nekā par 15%, sarkano šķirņu tomātiem rodas sausās galotnes puves risks. Dzelteno un rozā šķirņu tomātiem galotnes puve var rasties arī tad, ja ūdens daudzuma kritums ir mazāks (precīzi pagaidām nav zināms, varētu būt 10–12%).
Tāpat jāņem vērā, ka ūdens daudzuma samazināšanos nakts laikā par 8% palielina pelēkās puves (Botrytis cinerea) attīstības risku. Pelēkā puve vairāk apdraud izteikti ģeneratīvās šķirnes vasaras karstumā, kad augiem pietrūkst lapu virsmas pašu atdzesēšanai un lapas novīst. Arī tad, ja vēlāk lapas atgūstas, uz to malām veidojas nekrozes, uz kurām pēc kāda laika attīstās pelēkā puve.
Laistīšana ietekmē arī sausās galotnes puves rašanos. Lielākais augļu galotnes puves risks ir tad, ja pirmā drenāža no rīta parādās pārāk agri. Šeit ir šķietama pretruna. Liekas, jo agrāk rodas drenāža, jo agrāk substrāta bloks ir piepildījies ar šķīdumu.
Laistīšanas norma Mainīgos laika apstākļos drenāžas ūdens apjoms jānosaka ik pēc dažām stundām.
Vasarā saules radiācija parasti ir 800 W/m 2 līmenī, bet mēdz būt dienas ar augstāku radiāciju, piemēram, 1000 W/m 2 un vairāk.
Laistīšanas normu šai gadījumā aprēķina šādi:
3,6 x 1000 W/m 2 = 360 J/cm 2 /h
360 x 3 ml/m 2 = 1080 ml/m 2
1080 : 2,5 augi = 432 ml/augs
Šī norma jāiedod 3,6–4 ciklos stundas laikā, tātad aptuveni 100 ml uz augu vienā reizē.
Ūdens daudzums blokā dienas laikā, kad drenāža ir pārāk agra, ir mazāks, un spožajā gaismā, kad auga vajadzība pēc ūdens ir sevišķi liela, vienkārši nav iespējams nodrošināt augu ar pietiekamu barības šķīduma daudzumu. Vislielākais sausās galotnes puves risks rodas, ja saules radiācija ir 1000–
1200 W/m 2 . Tāpēc, ja saules radiācija ir 700 W/m 2 , laistīšanas normu rēķina jau 3,5 ml/J/cm 2 , bet tikai uz dažām stundām. Savukārt pēdējās laistīšanas devas rēķina 2,8 ml/J/cm 2 . Mākoņainā laikā, kad radiācija ir 500 W/m 2 ,rēķinot tieši tāpat, laistīšanas norma sanāk ap 200 ml uz augu, un to var iedot tāpat pa 100 ml uz augu divos, nevis četros ciklos. Intervāli starp cikliem būs lielāki.
Ja vasarā siltumnīcā tiek lietoti ēnošanas ekrāni, tos pilnībā ciet neaizver, atstāj spraugas, tāpēc saules radiācija samazinās par varbūt 20% (pareizi būtu to mērīt). Arī laistīšanas normu attiecīgi samazina. Vasarā bieži nespēj laistīt augus četras reizes stundā laistāmās sistēmas nepietiekamas jaudas dēļ.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Jaunākās tehnoloģijas modernajās siltumnīcās”
