Padomi zemniekam rudzu audzēšanā 0
Rudzu (Secale cereale L.) audzēšana Latvijas teritorijā pēdējos gados būtiski samazinās – pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, to sējumu platība 2018.gadā salīdzinot ar 2010.gadu samazinājusies par 36%, bet rudzu īpatsvars kopējo graudaugu sējumu platībā ir tikai 5-6 %. No graudaugiem Latvijā visvairāk tiek audzēti kvieši. Tikai nedaudzas saimniecības audzē rudzus 200 un vairāk hektāru platībā. Vairāk rudzus audzē Vidzemē un Latgalē, kur mazāk auglīgas augsnes un prasīgākus graudaugus grūti izaudzēt augsnes faktoru dēļ.
Kā norāda kompānijas “Baltic Agro/Tradecorp” tehniskā konsultante Dace Strautiņa, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ zemnieki aizvien mazākās platībās sēj rudzus, ir to zemā rentabilitāte. Lai audzēšana atmaksātos, jāprot iegūt augstu ražību, ražas kvalitāti un iegūto realizēt par labu cenu. Savukārt rudzu iepirkuma cena salīdzinot ar kviešiem ir krietni zemāka. Vidējā statistiskā rudzu ražība Latvijā ir 3,8 – 4 tonnas no hektāra. Ar šādu ražību grūti iegūt peļņu no rudzu audzēšanas. Pie šodienas rudzu iepirkuma cenas, ražībai būtu jābūt 6-7 tonnām no hektāra.
Kā visiem graudaugiem, arī rudziem būtiska ir laba sēkla, ievērotas augsnes prasības, kvalitatīva augsnes pirmssējas apstrāde, barības vielu nodrošinājums un aizsardzība pret kaitīgiem organismiem, tātad, augu aizsardzība. Atšķirīgas ir viena hektāra audzēšanas izmaksas, jo rudziem salīdzinot ar kviešiem tās ir zemākas, norāda Strautiņa.
“Noteikti jāizvēlas intensīvas šķirnes. Šodien Latvijā ir pieejamas augstražīgas gan pašmāju selekcionētās, gan ievestās intensīvās hibrīdo rudzu šķirnes. Sēkla regulāri jāatjauno, lai šķirne nezaudē tās īpašības. Savukārt augsnes pirmssējas apstrādes paņēmienus izraugās mērķtiecīgi, lai panāktu sējumu sadīgšanu, labu augu cerošanu rudenī un nevainojamu ziemošanu. Rudziem piemērotas iekultivētas velēnu vāji podzolētās mālsmilts vai smilšmāla, kā arī iemēslotas smilts augsnes ar vāji skābu reakciju (pH ≥ 5.5 – 6.5). Latvijas apstākļos par optimālāko sējas laiku rudziem tiek atzīts periods no 25. augusta līdz 10. septembrim Latvijas ziemeļu un austrumu rajonos, bet dienvidu un dienvidrietumu rajonos no 1. – 15. septembrim. Ziemas rudzi ir mērena klimata augi un siltuma ziņā samērā mazprasīgi. Dīgšana sākas jau 1 – 20 C temperatūrā. Tie labi cero, ja diennakts vidējā temperatūra ir ap 120 C. Cerošanas process optimālā laikā iesētiem rudziem noris rudenī, bet tas var turpināties arī pavasarī. Rudenī cerošana izbeidzas, kad diennakts temperatūra pazeminās līdz 4 – 50 C,” stāsta agronome.
Viņa arī akcentē, ka atkarībā no augsnes iekultivēšanas pakāpes, barības vielu satura, priekšauga un plānojamās graudu ražas ziemas rudziem fosfora (P2O5) mēslojuma devas tīrvielā var svārstīties robežās no 50 līdz 90 kg ha-1. Kālija (K2O) mēslojuma devas 60−110 kg ha-1 tīrvielā. Ja augsne ir barības vielām nabadzīga, slāpekļa (N) mēslojumu nelielās devās dod arī rudenī, bet ne vairāk kā 30 – 35 kg ha-1.
Ziemas rudzu papildmēslošana ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem jāveic pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās. Šo pasākumu nedrīkst nokavēt, bet arī slāpekļa mēslojuma sasteigta izkliedēšana uz sasalušas augsnes vai pirms augu veģetācijas atjaunošanās rada ievērojamus slāpekļa zudumus, piesārņo apkārtējo vidi un samazina slāpekļa mēslojuma atdevi.
Normāli pārziemojušiem ziemas rudziem (ap 300 augu uz 1 m2 pavasarī) pirmajā papildmēslojumā dod 50 – 60 kg ha-1 slāpekļa (N) tīrvielas. Otro slāpekļa (N) papildmēslojumu dod stiebrošanas fāzes sākumā, izlietojot līdz 40 kg ha-1 slāpekļa (N) tīrvielas. Arī ārpussakņu mēslojumiem ir būtiska nozīme. Kāliju un sēru saturošu ārpussakņu mēslojumu lietošana 2-3 reizes sezonā, uzlabo augu stresa noturību intensīvas augšanas periodā un paaugstina graudu tilpummasu, ja tos lieto pēc noziedēšanas. Katrā plānotajā augu aizsardzības līdzekļu smidzinājuma tvertnes maisījumā ieteicams pievienot kādu no ārpussakņu mēslojumiem.
Veiksmīgu slimību ierobežošanu ziemas rudzu sējumos nodrošina pareizas augsekas izvēle. No ķīmiskiem augu aizsardzības pasākumiem sevišķi svarīga ir sēklu pirmssējas ķīmiskā apstrāde jeb kodināšana, jo slimību ierosinātāju sporas atrodas galvenokārt uz sēklu virsmas. Rudzu sējumos visbiežāk sastopamās slimības ir sniega pelējums, miltrasa, melnplauka un melnie graudi.
No augu aizsardzības līdzekļiem ieteicams lietot augu augšanas regulatorus, insekticīdus un, ja strauji izplatās miltrasa, fungicīdus. Svarīgi ir par sēklas materiālu nelietot ar sklerocijiem vai to fragmentiem piesārņotu sēklu. Salīdzinot ar citiem graudaugiem, rudzi mazāk cieš no slimībām, tādēļ to augu aizsardzības līdzekļu izmaksas uz vienu hektāru ir zemākas.
“Es ieteiktu Latvijas zemniekiem izvērtēt rudzu audzēšanas priekšrocības. Pirmkārt, augu secība ir kļuvusi ļoti vienveidīga. Pārsvarā tiek audzēti kvieši un rapši. Šāda vienveidība veicina augsnes noplicināšanos. Rudzu audzēšana un iekļaušana augu secībā, kaut vai nedaudz, bet nepieļautu augsnes auglības samazināšanos.
Otrkārt, rudzu audzēšana, ja tiek iegūtas sešas un vairāk tonnas no viena hektāra ir rentabla. Laicīgi noslēdzot sadarbības līgumus ar ražas uzpircējiem, var garantēt sev vēlamo graudu iepirkuma cenu jau sezonas sākumā. Latvijas mazāk auglīgās augsnes, kur, lai izaudzētu vidēju kviešu ražu, nepieciešamas lielas investīcijas, ir piemērotākas ne tik prasīgu graudaugu – rudzu audzēšanai. Izsenis tā bija mūsu pamatā audzējamā graudaugu kultūra, kura šodien netiek pienācīgi novērtēta,” rezumē Strautiņa.
