Padoms zemniekam. Pākšaugu slimības un to ierobežošana 0
Autore: Elīna Anna Brauna, Bc.biol., Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs
Pākšaugi ir vērtīgi kultūraugi lauksaimniecībā – tajos ir liels proteīna daudzums, saistoties ar gumiņbaktērijām, tie spēj fiksēt atmosfēras slāpekli. Pākšaugu izmantošana ir nozīmīga gan pārtikā, gan lopbarībā, gan augsnes uzlabošanā. Latvijā tāpat kā visā Eiropas Savienības teritorijā pākšaugu audzēšanas platība katru gadu pieaug – 2015. gadā pākšaugu platības aizņēma 1,4 tūkst. ha, bet 2016. gadā – 31,6 tūkst. ha. Latvijā no pākšaugiem visvairāk audzē lauka pupas un zirņus.
Šis gads bija noslēdzošais projektam Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos. Trīs gadu laikā sadarbībā ar AREI Stendes pētniecības centru lauka izmēģinājumos Stendē tika apsekoti lauka pupu, zirņu, lupīnas, vīķu un sojas izmēģinājumi, lai noteiktu izplatītākās un postošākās sēņu izraisītās pākšaugu slimības Latvijā. Visi norādītie augu slimību ierosinātāji ir identificēti pēc morfoloģiskām pazīmēm.
Lauka pupu slimības
Lauka pupu sakņu kakla un dīgstu puvju galvenie ierosinātāji ir Fusarium un Rhizoctonia ģinšu sēnes. Uz novājinātiem vai jau inficētiem augiem attīstās arī Alternaria un Stemphylium sēnes. Šo sakņu un dīgstu puvju infekcijas avots visbiežāk ir sporas augsnē, inficētas augu atliekas, kā arī inficēts sējmateriāls. Lapu attīstības sākumā uz augiem var novērot pelēko puvi, ko ierosina sēnes Botrytis cinerea. Infekcija var saglabāties uz sējmateriāla vai izplatīties ar sporām pa gaisu.
Lauka pupu lapu slimības: šokolādes plankumainība (Botrytis fabae); melnplankumainība (stemfilioze) (Stemphylium sarciniforme); pupu tumšplankumu iedegas (askohitoze) (Ascochyta fabae); neīstā miltrasa (Peronospora viciae-fabae); sausplankumainība (alternarioze) (Alternaria spp.); rūsa (Uromyces viciae-fabae).
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad lauka pupu lapu slimību Stendē bija neredzēti maz. Izplatītākā slimība šogad bija melnplankumainība, kas bieži veido kompleksās slimības ar Alternaria spp. Pazīmes uz lapām – tumši brūni lieli plankumi, kas vēlāk sakalst. Inficētā vieta paaugstināta mitruma apstākļos kļūst mitra ar pelēcīgu olīvkrāsas konīdiju sporulācijas apsarmi. Attīstībai labvēlīgi apstākļi ir paaugstināts mitrums, lietus. Optimālā temperatūra ir 15–25 °C, taču micēlija ātrāka augšana un sporulācija notiek, pārsniedzot 20 °C. Slimības ierosinātājs saglabājas uz sēklām un augu atliekās.
Tumšplankumu iedega šķirņu salīdzinājuma izmēģinājumos šajā sezonā netika konstatēta, un rūsas izplatība bija minimāla. Neskatoties uz to, ka šī gada jūlijs Stendē bija gan vēsāks, gan sausāks par 2016. gada jūliju, uzskaites brīdī jūlija beigās šokolādes plankumainība tika noteikta tikai piecām šķirnēm, un tās attīstība šogad bija krietni mazāka.
Zirņu un vīķu slimības
Zirņu un vīķu slimības un to ierosinātāji: fuzariālā dīgstu puve (Fusarium spp.); gaišplankumu un tumšplankumu iedegas (Ascochyta pisi, Ascochyta pinodes); neīstā miltrasa (Peronospora spp.); sausplankumainība (Alternaria spp.); pelēkā puve (Botrytis cinerea); baltā puve (Sclerotinia sclerotiorum).
Slimības skāra augu saknes, lapas, pākstis un stiebrus. Zirņu un vīķu lapu bojājumus radīja neīstā miltrasa un iedegas. Neīstās miltrasas attīstība zirņu sējumos jūlija beigās sasniedza 2,2%, bet iedegas attīstība – 1,2%.
Pākstis to attīstības sākumā bojāja un attīstību kavēja pelēkā puve. Uz pākstīm bija atrodami apaļi iegrimuši, tumši plankumi – iedegas. Pākšu infekcijas izplatība kopumā nepārsniedza 5%. Zirņu sējumos tika konstatēta baltā puve.
Lupīnu slimības
Lupīnu slimības un to ierosinātāji: dīgstu puves (Fusarium oxysporum, Fusarium solani, Colletotrichum lupini); iedega – antraknoze (Colletotrichum lupinii); lapu sausplankumainība (Alternaria spp.).
Lupīnu šķirņu izmēģinājumos sākotnēji veidojās tikai lupīnu antraknoze, kas novērota divām šķirnēm’- ‘Boregine’ un ‘Sonet’. Uzskaites dienā sausplankumainības infekcija šķirņu sējumos netika konstatēta. Lupīnas fitopatoloģiskais novērtējums Stendē atzīts par ļoti labu.
Sojas slimības
Soja šogad slimoja ar fuzariālo dīgstu puvi (Fusarium spp.) un sausplankumainību (Alternaria spp.).
Jūnijā sojas sējumos bija atrodamas sakņu un dīgstu puves, ko ierosināja fuzariālā infekcija. Jūlija beigās uz vecākām lapām sāka attīstīties sausplankumainība. Uz lapām tika novēroti sīki plankumi, kas nebija sēņu izraisīta infekcija. Šādi bojājumi var būt minerālelementu trūkums vai augu vīrusu infekcija.
Slimību ierobežošana
Nozīmīgs faktors pākšaugu audzēšanā ir atbilstošu agrotehnisko metožu lietošana:
– augu maiņa, augu atlieku rūpīga iestrāde augsnē;
– savlaicīga un kvalitatīva augsnes apstrāde;
– optimālu izsējas normu, termiņu ievērošana;
– sabalansēta mēslojuma lietošana;
– izturīgu šķirņu izvēle un sertificēta sēklas materiāla izmantošana.
Novērojumu laikā tika demonstrēts, ka ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana efektīvi ierobežo lauka pupu slimības. Iepriekšējo gadu fungicīdu izmēģinājumos slimību izplatības un attīstības pakāpe attiecībā pret kontroli samazinājās jau pēc vienas fungicīdu lietošanas reizes. Šogad lauka pupu izmēģinājumu lauciņos, kur veikta apstrāde ar fungicīdu, lapu slimības netika konstatētas. Sēklu kodināšana samazināja sakņu un dīgstu puvju veidošanos 2015. un 2016. gadā.
Papildus fungicīdu lietošanai nezāļu un kaitēkļu ierobežošana kavē slimību ierosinātāju pārnesi ar starpsaimnieku augiem un kaitēkļiem, kā arī samazina patogēnu iekļūšanas iespējamību augos caur kaitēkļu radītajiem bojājumiem.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
