Padoms zemniekam. Lauka pupu izmantošana jēru nobarošanā 0
Autores: Daina Kairiša, Dr. agr., profesore, Elita Aplociņa, Mg. agr., lektore, LLU LF grobiotehnoloģijas institūts
Vietējās izcelsmes proteīnaugu audzēšana un izbarošana dzīvniekiem ir viens no svarīgiem izpētes virzieniem lopkopības produkcijas ražošanas izmaksu samazināšanai. Izmēģinājums par lauka pupu izbarošanas iespējām jēriem nobarošanas laikā veikts sadarbībā ar biedrību Latvijas Aitu audzētāju asociācija vaislas teķu stacijā Klimpas. Izmēģinājums ierīkots ZM projekta Pākšaugi – alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos ietvaros.
Izmēģinājums veikts trīs atkārtojumos rudens un ziemas periodā, tajā izmantoti 2014., 2015. un 2016. gada vasaras vidū (jūnija beigās vai jūlijā) dzimuši Latvijas tumšgalves šķirnes teķi (turpmāk – jēri). Jēri iepirkti pēc atšķiršanas no mātes – vidēji nepilnus trīs mēnešus veci. Divus gadus (2014. un 2015.) jēri tika izvietoti āra nojumēs pa trim dzīvniekiem katrā, bet 2016. gadā, lai skaidrotu, vai klimatiskie apstākļi ietekmēja iegūtos nobarošanas rezultātus, jēri ievietoti novietnē pa četriem vienā aizgaldā. Nojumēs un novietnē izmantoti salmu pakaiši. Ūdens padeve – automatizēta no bļodiņas tipa dzirdnēm.
Jēru nobarošanas uzsākšana
Jēru nobarošana uzsākta pēc adaptācijas perioda, kas atkarībā no jēru aklimatizācijas spējām ilga no divām līdz trim nedēļām. Jāatzīmē, ka jēru zīdīšanas periods sakrita ar ganību periodu, tāpēc jēri šajā laikā netika piebaroti ar graudiem, kas ietekmēja adaptāciju jaunajos turēšanas un barošanas apstākļos.
Lai pietuvinātu galveno barības vielu sastāvu kombinētās spēkbarības sastāvam, pupas un auzas miltu maisījumā bija vienādās daļās – 50 un 50%, lai gan, pēc zinātnieku ieteikumiem, barības maisījumā pupām nevajadzētu pārsniegt 20%. Pupu un auzu miltu maisījuma sastāvs pa izmēģinājuma gadiem apkopots 2. tabulā
Jēriem 2016. gadā izbarotajā graudu maisījumā bija lielākais kopproteīna daudzums – vidēji 20,51%, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir par 2% vairāk; maiņas enerģijas daudzums līdzīgs.
Dzīvmasas pieaugums diennaktī un liemeņu kvalitātes vērtējums
Izmēģinājuma jēri tika svērti, tos iepērkot, kā arī uzsākot un noslēdzot izmēģinājumu. Izmantojot iegūtos dzīvmasas rezultātus, aprēķināts absolūtais dzīvmasas pieaugums diennaktī. Pēc jēru nokaušanas nosvērti liemeņi un aprēķināts iegūtais kautiznākums procentos. Liemeņu kvalitāte novērtēta pēc Eiropā izstrādāta aitu liemeņu klasifikācijas standarta, kur muskulatūras attīstības novērtējuma apzīmēšanai izmantoti EUROP burtu apzīmējumi, kuru nozīme ir šāda: E – teicami, U – ļoti labi attīstīta, R – labi, O – vidēji, P – vāji attīstīta muskulatūra. Tauku noslāņojuma pakāpe apzīmēta ar skaitļiem no 1 līdz 5, kur 1 – ļoti zems, 2 – zems, 3 – vidējs, 4 – augsts, 5 – ļoti augsts. Izmantojot mērlenti, nomērīts liemeņa garums un gurnu apkārtmērs. Pusliemenis sadalīts pa audu veidiem: muskuļi, kauli, tauki un saistaudi. Izmantojot iegūtos rezultātus, aprēķinātas audu attiecības: gaļas (muskuļi + tauki) un kaulu, muskuļu un tauku, muskuļu un kaulu.
Jēru vecums un dzīvmasa, sākot un beidzot izmēģinājumu, apkopota 3. tabulā. Pirmajā izmēģinājuma gadā jēri iepirkti vidēji 82 dienas veci ar dzīvmasu 26,4 kg, kas ir būtiski lielāka salīdzinājumā ar jēru dzīvmasu 2016. izmēģinājuma gadā, lai gan jēri šajā gadā bija par divām nedēļām vecāki. Tas netieši norāda uz izmēģinājumā izmantoto jēru māšu pienīgumu, kā arī jēru piebarošanas organizāciju saimniecībās.
Izmēģinājuma beigās starp jēriem 2014. un 2016. gadā vecuma starpība bija vidēji 35 dienas, bet dzīvmasas starpība tikai 1,4 kg. Nobarošanas perioda ilgums 2014. gadā bija vidēji 66 dienas, ar 2015. gada izmēģinājumu atšķirība tikai 4 dienas, bet ar 2016. gadu – 18 dienas.
Straujāko augšanas tempu izmēģinājuma laikā ieguva 2015. gadā dzimušie un nobarotie jēri – vidēji diennaktī 275,4 g, bet mazākais dzīvmasas pieaugums iegūts 2014. gadā – 233,3 g, kas varētu tikt skaidrots ar zemāku augšanai nepieciešamo barības vielu koncentrāciju, bet lielāku NDF un ADF daudzumu piedāvātajā barības devā.
Iegūtais kautiznākums
Pēc nokaušanas no izmēģinājuma jēriem iegūti vidēji 18,8 kg smagi liemeņi. Iegūtais kautiznākums un liemeņa vērtējums apkopots 4. tabulā. Jēriem 2015. gadā dzīvmasa pirms kaušanas bija lielākā, tomēr iegūtais kautiznākums mazākais – 43,5%, kas skaidrojams ar lielu blakusproduktu masu, ko varēja ietekmēt 2015. gada klimatiskie apstākļi: sala iestāšanās jau oktobra otrajā pusē. Vēsais laiks veicināja pastiprinātu vilnsegas, kā arī zemādas tauku veidošanos. Iegūto liemeņu kvalitātes vērtējums šajā izmēģinājuma gadā bija zems – četriem no vērtētajiem liemeņiem muskulatūras attīstība novērtēta ar O klasi, vidēji attīstīta muskulatūra, bet taukaudu noslāņojums 4 punkti – augsts. Kvalitatīvāki liemeņi iegūti izmēģinājuma 2014. gadā, kad visu jēru liemeņu vērtējums muskulatūras attīstībai bija R (labi attīstīta), bet taukaudu noslāņojums 3 punkti – vidējs.
Visos izmēģinājuma gados novērotas būtiskas atšķirības no jēriem iegūto liemeņu garumā un gurnu apkārtmērā, kas skaidrojams ar dažādu vaislinieku pēcnācēju izmantošanu izmēģinājumā. Lai salīdzinātu iegūtos liemeņu izmērus, tika aprēķināta liemeņu garuma un gurnu apkārtmēra attiecība jeb attiecību koeficients (mazāka iegūtā koeficienta vērtība norāda uz labāk attīstītu gurnu muskulatūru). Lai gan liemeņa izmēri pa izmēģinājuma gadiem atšķīrās būtiski, tomēr iegūtais attiecību koeficients līdzīgs – no 1,11 līdz 1,15.
Liemeņa audu daļu iznākums
Palielinoties iedzīvotāju informētībai par pārtikas nozīmi veselības un darbaspēju nodrošināšanā, arī Latvijā palielinās interese par kvalitatīvas liesas gaļas iegādes iespējām. Izmēģinājuma laikā tika skaidrots liemeņa audu daļu iznākums.
Būtiski mazāks tauku iznākums iegūts 2016. gada izmēģinājumā, ko varētu skaidrot ar atšķirīgu jēru turēšanas tehnoloģiju – jēri tika ievietoti mītnē, tāpēc tiem nebija nepieciešamības papildu enerģijas uzkrāšanai.
Liemeņa audu attiecības pa izmēģinājuma gadiem atšķīrās. Lielākais gaļas un kaulu attiecību koeficients iegūts 2015. gadā nobarotajiem jēriem – uz katru kg kaulu bija iegūti vidēji 3,08 kg gaļas (muskuļi un tauki kopā). Arī muskuļu un kaulu attiecība šajā gadā lielākā – vidēji 2,15 kg. No iegūtajiem rezultātiem varam secināt, ka pircējiem izdevīgāk bija iegādāties 2015. gadā nobaroto jēru liemeņus, jo tajos bija vairāk uzturā lietojamo audu daļu. Izmēģinājumā kopā iegūtajos jēru liemeņos vidējā gaļas un kaulu attiecība bija 2,9, muskuļu un tauku – 2,5, bet muskuļu un kaulu – 2, kas vērtējama kā laba.
Lopbarības patēriņš dzīvmasas pieauguma ieguvei
Nozares konkurētspējas pamatā ir ražošanas izmaksu optimizācija, tostarp arī lopbarības izmaksu samazināšana vienas produkcijas vienības ieguvei. Jēru nobarošanā tas attiecas uz dzīvmasas pieauguma ieguvi. Izmēģinājuma laikā aprēķinātais barības patēriņš dzīvmasas pieauguma ieguvei apkopots 6. tabulā.
Lopbarības patēriņs 1 kg dzīvmasas pieauguma ieguvei norāda uz barībā esošo barības vielu konversiju jeb izmantošanu jēru organismā. Siena patēriņš 1 kg dzīvmasas pieauguma ieguvei visos izmēģinājuma gados pārsniedza 3 kg, maksimālo daudzumu 3,83 kg sasniedzot 2015. gadā. Lielākais spēkbarības patēriņš 2014. gadā, bet mazākais 2016. gadā attiecīgi 5,74 un 4,55 kg.
Mazāk kopējās barības sausnas viena kg dzīvmasas pieauguma ieguvei patērēts 2016. gadā. Tas skaidrojams ar kvalitatīvākas lopbarības izbarošanu, kā arī jēru turēšanu novietnē, kas nodrošināja samazinātu enerģijas patēriņu ķermeņa temperatūras uzturēšanai.
Galvenie secinājumi
– Miltu maisījums, kas izveidots, izmantojot vienādās attiecībās lauka pupas un auzas, deva iespēju nodrošināt vienā kg sausnas no 18,32 līdz 20,51% kopproteīna un 11,3 līdz 11,7 MJ maiņas enerģiju. Tas atkarīgs no konkrētā ražas gadā iegūto izejvielu (lauka pupas un auzas) ķīmiskā sastāva.
– Pēc adaptācijas perioda miltu maisījuma izbarošana neierobežotā daudzumā nodrošināja vidēju jēru augšanas ātrumu, gremošanas traucējumi netika novēroti.
– Jērus nobarojot novietnē, salīdzinājumā ar jēru nobarošanu āra nojumēs viena kg dzīvmasas pieauguma ieguvei tika patērēts vidēji par 15% mazāks barības sausnas daudzums.
Plašāks materiāls un tabulas žurnālā Agro Tops
