Padoms zemniekam. Kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās iekļaujami arī antistresanti 0
Saimniecības, kuras šogad veikušas nepieciešamos agrotehniskos pasākumus, var cerēt uz labu ziemāju pārziemošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, ziemāju graudaugu platības palielinājušās, jo bija labāki augsnes apstrādes un sējas apstākļi. Šogad, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vairāk sējumi tiek arī apdrošināti, un tas viss vieš cerību, ka nākamai, 2019. gada, ražai jābūt labai un lauksaimnieku finansiālais stāvoklis uzlabosies, uzskata agroķīmijas un graudu tirgotāja SIA “Baltic Agro” Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.
Analizējot iepriekšējās sezonas dažu reģionu zemo ražību iemeslus, “Baltic Agro” nonācis pie secinājuma, ka, izvēloties mēslošanas un augu aizsardzības tehnoloģijas, uzmanība jāvērš ne tikai uz produktu kvalitāti un to saderību, bet jāievieš jauni.
Kultūraugi, esot klimatiskā stresa apstākļos, nespēj uzņemt barības vielas no augsnes, jo trūkst ūdens. Arī ārpussakņu mēslojumi nespēj visas vajadzības nodrošināt, jo augstu temperatūru ietekmē uzņemšana caur lapām ir ierobežota. Līdz šim intensīvu lauksaimniecību nodrošināja kvalitatīvs sēklas materiāls, augsnes apstrādes pasākumi, kultūrauga vajadzībām un attīstības stadijai attiecināta sabalansēta mēslošanas un augu aizsardzības sistēma. Izpildot šos nosacījumus, lauksaimnieki ieguva augstas ražas un bija pilnībā gandarīti par sasniegto.
Tomēr šī sezona pierādīja pretējo, ka, izpildot visus agrotehniskos pasākumus, ražība dažos reģionos tomēr bija ekstrēmi zema. Tā bija negatīva klimatiskā stresa ietekme – pārlieku liels nokrišņu daudzums un straujas temperatūru svārstības rudenī un ziemā, ilgstošs sausums un paaugstināta gaisa temperatūra vasarā. Šādos apstākļos no tradicionāliem paņēmieniem – dalītām mēslojuma devām, papildus ārpussakņu smidzinājumiem – liels ieguvums nebija.
“Kvalitatīvu stresa kontroli var nodrošināt tikai ar specifisku mēslojumu – antistresantu lietojumu. Tie nav ierastie mēslojumi ar makro vai mikroelementu sastāvu, bet īpaši stresa kontrolei radīti produkti, kuru sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas un aminoskābes. Kultūraugu stresa kontrole ir aktualitāte ne tikai Latvijā vai Baltijas valstīs. Visā pasaulē notiek klimatiskās pārmaiņas un lauksaimniekiem aizvien grūtāk ir tām pielāgoties, nezaudējot kultūraugu ražību. Vadošie pētniecības institūti pēta un meklē jaunus risinājumus, kā nepieļaut abiotisko stresu negatīvo ietekmi uz kultūraugu veselību un ražību, kā nodrošināt nepārtrauktu veģetācijas ciklu un stresu kontroli,” norādīja Sviķis.
Baltijas valstu “Baltic Agro” speciālisti no 1. līdz 5. oktobrim bija pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju, kur apskatīja antistresantu ražotni, kā arī piedalījās Beļģijas zinātnieku organizētā mācību seminārā “Kultūraugu stresa kontrole un antistresantu nozīme to ierobežošanā”.
“Gūtās zināšanas izmantosim semināros lauksaimniekiem, kur dalīsimies pieredzē, kā veidot pilnvērtīgas kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, nepieļaujot abiotisko stresu negatīvo ietekmi uz kultūraugu veselību un ražību. Semināros uzaicināsim piedalīties lauksaimniecības ekspertus no citām valstīm. “Baltic Agro” sortimentā jau šodien ir antistresanti, bet mēs meklēsim vēl jaunus risinājumus un apmācīsim zemniekus, kā šīs inovatīvās tehnoloģijas pielāgot katras saimniecības iespējām,” rezumēja uzņēmuma pārstāvis.
