Padoms zemniekam. Kāpēc iet bojā govju embriji? 0
Regīna Tamane, Dr. med. vet., SIA LLU MPS Vecauce
Atražošanas rādītāji piena lopkopībā bieži vien izrādās ļoti jūtīga tēma, par ko piensaimnieki runā nelabprāt. Kuram gan ir patīkami atzīties, ka nevar atļauties labāku un dārgāku ģenētisko materiālu tikai tāpēc vien, ka lielākā daļa govju pēc apsēklošanas meklējas atkārtoti? Patiesībā govju atkārtotā meklēšanās ir nopietna problēma, kas lielākā vai mazākā mērā skar visus piensaimniekus. Tā rada lielus materiālos zaudējumus, kuros ietilpst ne tikai izmaksas par izlietoto biomateriālu, bet arī zaudējumi, ko rada pagarinātais servisa periods.
Pilnībā novērst govju atkārtoto meklēšanos, īpaši lielražošanas apstākļos, nav iespējams, taču to var ievērojami samazināt, ja apzināmies faktorus, kas šo problēmu rada. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē mākslīgās apsēklošanas rezultātus govīm, ir embrionālā mirstība.
Kas ir embrija bojāeja? Kāpēc tā notiek? Cik procentus varam uzskatīt par normu? Cik lielā mērā varam to novērst? Atbildes uz šiem jautājumiem atradīsiet šajā rakstā.
Embrionālās nāves iedalījums
Laika ziņā embrionālo nāvi iedala agrīnajā un vēlīnajā.
Agrīnā embrija bojāeja notiek pirms 15. dienas pēc apaugļošanās; tā neietekmē dzimumcikla garumu (18–21 diena); ārēji nav novērojamas nekādas aborta pazīmes.
Vēlīnā embrija bojāeja notiek starp 16. un 42. dienu pēc apaugļošanās; pēc embrija bojāejas notiek dzeltenā ķermeņa regresija, kam nepieciešams laiks, tāpēc dzimumcikla garums kļūst garāks (attiecīgi no 23 līdz pat 50 dienām). Notiekot vēlīnai embrija bojāejai (starp 35.–42. dienu), dažkārt var redzēt embrija vai placentas daļas, tomēr bieži vien neredz neko, jo embrijs un placenta var sadalīties. Bieži vien vienīgā nekļūdīgā pazīme, kas liecina par embrija bojāeju, ir pagarinātais dzimumcikls (23 līdz pat 50 dienas).
Agrīnā augļa bojāeja notiek no 42. līdz 56. dienai pēc apaugļošanās. Govs meklējas, izlaižot divus vai pat trīs dzimumciklus. Šajā gadījumā saimnieks bieži vien vaino sevi vai savus strādniekus neuzmanībā, neiedomājoties, ka ir noticis agrīnais aborts. Vērīgs saimnieks vai strādnieks var pamanīt augli ar visu placentu, tomēr tā nelielo izmēru dēļ (25–50 mm) govs var to sabradāt vai iemīcīt fekālijās. Tādēļ arī šajā gadījumā aborta liecības var nepamanīt.
Embriju bojāejas statistika
Zinātnieku pētījumi rāda šādu embriju bojāejas statistiku.
Mākslīgās apsēklošanas dienā apaugļošanās notiek 90% telēm, gaļas un ekstensīvo šķirņu govīm un 85% augstražīgām piena šķirņu govīm.
No 8. līdz 16. dienai pēc apsēklošanas embrionālā mirstība ir 29–39%, dzimumcikla garums nemainās. Iemesli:
l hromosomālas anomālijas, smagas ģenētiskas novirzes;
l slikta olšūnas kvalitāte (zems estradiola līmenis, augsts urīnvielas līmenis, mākslīgā apsēklošana veikta par vēlu);
l aizkavēta ovulācija (hormonālās problēmas govij);
l zems progesterona līmenis (hormonālās problēmas govij).
Pēc 16. grūsnības dienas embrionālā mirstība var būt 5–10%. To var viegli noteikt pēc pagarinātā dzimumcikla. Šajā laikā govis zaudē grūsnību vārga un nekvalitatīva embrija dēļ:
– embrijs ir vārgs, tam nav attīstības potenciāla, tādēļ tas aiziet bojā;
– mātes organisms neatzīst augli un izstumj to;
– embrijs nespēj signalizēt mātes organismam par savu esamību, tādēļ mātes dzemdes endometrija šūnas sāk izstrādāt luteolītiskas substances (PGF2a), kas noārda olnīcu dzelteno ķermeni un izraisa dzemdes kontrakcijas.
Pēc 42. grūsnības dienas embrionālā mirstība var veidot vien 1–5%. Šajā laikā govis grūsnību zaudē lielākoties infekcijas faktoru dēļ, kas tiešā veidā ietekmē gan embriju, gan placentas funkcijas.
Vai varam šos procentus ietekmēt?
Apaugļošanos mēs ietekmēt nevaram – tie ir ģenētiski noteikti procesi.
Embrija bojāeju no 8. līdz 16. dienai pēc apaugļošanās mēs varam ietekmēt minimāli. Šajā periodā iet bojā ģenētiski nekvalitatīvie embriji, polispermijas procesā radušies embriji, kā arī nepilnvērtīgu ovocītu radītie embriji. Šī perioda rezultātus mēs varam uzlabot, nepieļaujot negatīvu enerģijas bilanci govīm pēc atnešanās. Tieši pēcatnešanās periods spēcīgi iespaido ovocītu kvalitāti.
Embriju mirstību no 16. dienas pēc apaugļošanās mēs varam iespaidot vistiešākajā veidā ar ēdināšanas un turēšanas menedžmentu. Ja tā sauktā vēlīnā embrionālā mirstība pārsniedz 20%, tad tas ir signāls nopietnām kļūdām dzīvnieku ēdināšanas un turēšanas menedžmentā.
Ja embriju mirstība pēc 42. grūsnības dienas pārsniedz 5%, tad vajadzētu pārskatīt iespējamās infekcijas slimības ganāmpulkā.
Kādiem vajadzētu izskatīties normāliem atražošanas rādītājiem? No visa iepriekš minētā izriet, ka telēm, gaļas un ekstensīvo šķirņu govīm grūsnības rādītājiem būtu jābūt no 50 līdz 60%, bet augstražīgām piena šķirņu govīm tas būs no 40 līdz 50%. Augstākus rezultātus var sasniegt, ja izmanto meklēšanās sinhronizācijas programmas, bet, ja izdodas augstākus rezultātus sasniegt bez šīm programmām, tad tas ir apliecinājums izcilam govju turēšanas un ēdināšanas menedžmentam.
Biežākie embrija bojāejas cēloņi
Embrija bojāeju vai abortu var izraisīt dažādi faktori.
Neinfekciozie faktori. Karstuma stress divas nedēļas pirms un pēc mākslīgās apsēklošanas veicina sliktas kvalitātes ovocīta veidošanos nepilnīga folikula attīstības vai aizkavētas ovulācijas dēļ (abus faktorus rada dzimumhormonu disbalanss govs organismā, ko izraisa stresa hormonu pārpilnība. Šis disbalanss var saglabāties līdz pat diviem mēnešiem pēc karstuma perioda).
Jebkura sistēmiska saslimšana (subklīniskie, klīniskie mastīti, ketoze, acidoze, gremošanas un elpošanas sistēmas, locītavu saslimšanas), kā arī jebkura saslimšana, kas noris ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru. Augsta ķermeņa temperatūra govij izraisa embrija hipoksiju, acidozi un bojāeju.
Ēdināšanas faktori. Ja govs pirmajās piecās nedēļās pēc atnešanās zaudē kondīciju vairāk par 1 balli (5 ballu sistēmā), tad iespējamība, ka tai veidosies sliktas kvalitātes ovocīti, pieaug par 80%; nesabalansēts proteīna/ogļhidrātu daudzums, kā arī ļoti liels koncentrātu daudzums barībā, kas rada paaugstinātu urīnvielas līmeni asinīs/pienā. Paaugstināts urīnvielas līmenis (virs 30 mg/dl pienā) ir ļoti kaitīgs gan dzimumšūnām, gan embrijam.
Gan karstuma stress, gan barības vielu kvalitatīvs/kvantitatīvs deficīts izraisa nepilnvērtīga dzeltenā ķermeņa veidošanos un samazinātu progesterona sekrēciju, kas rada draudus grūsnības pastāvēšanai.
Hromosomālas novirzes. Embriji ar hromosomālām novirzēm parasti iet bojā pirmajās 12 dienās pēc mākslīgās apsēklošanas un veido 10% no kopējā embrionālās mirstības rādītāja.
Dzemdes vide. Klīnisks endometrīts ir pamanāms un viegli diagnosticējams, turpretī subklīnisko endometrītu pamanīt ir grūti. Ja govs meklējas cikliski un nekādi nekļūst grūsna, dažkārt iemesls var būt subklīniskais endometrīts, kas rada nelabvēlīgu vidi embrijam un neļauj notikt implantācijai. Subklīnisko endometrītu parasti neārstē, bet atļauj govij meklēties vienu divus ciklus bez mākslīgās apsēklošanas.
Infekcijas slimību ierosinātāji. Govju virālās diarejas ierosinātājs vīruss (BVD; pārnešana – kontakts ar slimu dzīvnieku, persistentie dzīvnieki ganāmpulkā), raksturīga embrija bojāeja līdz 40. grūsnības dienai, kā arī vēlīnie aborti, augļa mumifikācija, ķēmības un vārgu teļu dzimšana. Embriju bojāejas un vēlīno abortu apjoms var sasniegt 50%.
Infekciozā rinotraheīta ierosinātājs herpesvīruss 1 (IRT; pārnešana – kontakts ar slimu dzīvnieku), abortu apjoms sasniedz pat 60%, aborti var būt jebkurā grūsnības periodā.
Listeria monocycogenes (listerioze; pārnešana – zemaina barība, grauzēji), raksturīgs aborts jebkurā grūsnības periodā.
Chlamydia abortus (hlamidioze; pārnešana – savvaļas dzīvnieki un putni, dabiskā lecināšana), var būt aborts jebkurā grūsnības periodā, tomēr biežāk pēdējā trimestrī.
Leptospirozes ierosinātāji (leptospiroze; pārnes grauzēji, kaķi, suņi, savvaļas gaļēdāji), abortu apjoms var sasniegt 40%, raksturīgi vēlīnie aborti grūsnības otrajā pusē, bet Leptospira Hardjo klātbūtne būtiski pasliktina apaugļošanās rādītājus.
Coronavirus (BCV, t. s. ziemas diareja; tiek pārnesta no dzīvnieka uz dzīvnieku). Vīruss nebojā embriju un tiešā veidā neizraisa embrija bojāeju. Embrijs iet bojā mātes organisma augstas temperatūras un dehidratācijas dēļ. Šīs slimības laikā embrionālā mirstība var sasniegt pat 50%.
Coxiella Burnetii (Q drudzis; tiek pārnests no dzīvnieka uz dzīvnieku ar organisma izdalījumiem). Aborts otrajā grūsnības pusē placentas iekaisuma dēļ.
Neospora caninum (neosporioze; pārnes un izplata suņi, savvaļas gaļēdāji), raksturīgs aborts no 3. līdz 6. grūsnības mēnesim.
Campylobacter fetus (vibrioze; pārnešana – dabiskā lecināšana), raksturīgs aborts starp 4. un 8. grūsnības mēnesi.
Embrionālās mirstības iespējamā kontrole
Infekcijas slimību kontrole. Ja embriju mirstība ganāmpulkā noturīgi pārsniedz 20%, tad noteikti būtu jāsāk ar epizootiskā stāvokļa novērtēšanu, respektīvi, ar infekcijas slimību diagnostiku. Pret vispostošākajām slimībām – BVD un IRT – Latvijā ir pieejamas vakcīnas, un dzīvnieku vakcinācija šajos gadījumos ir vienīgais pareizais ceļš.
Pret pārējām infekcijas slimībām Latvijā nav reģistrētu vakcīnu, taču, zinot šo slimību izplatīšanās ceļus, tās var ierobežot:
– regulāri veikt deratizāciju;
– uzturēt tīras novietnes un dzīvnieku dzirdnes;
– sadedzināt abortētus augļus un placentas, nepieļaujot, ka abortētos un nedzīvi dzimušos augļus, kā arī placentas apēd mājdzīvnieki vai savvaļas dzīvnieki;
– vakcinējot un kontrolējot mājdzīvniekus (suņus un kaķus pret leptospirozi);
– nepieļaujot savvaļas dzīvnieku klaiņošanu pa fermas teritoriju un kontaktus ar mājdzīvniekiem;
– regulāri izmeklējot lecināšanā izmantojamos vaisliniekus utt.
Lai efektīvāk cīnītos pret infekcijas slimībām, vēlams lietot barības piedevas imunitātes stiprināšanai (īpaši Se un E vitamīnu saturošās).
Menedžmenta kļūdu apzināšanās un novēršana. Ja vēlīnā embrionālā mirstība ganāmpulkā ir pārsniegusi 15–20% robežu, tad uzmanība ir jāpievērš arī ganāmpulka menedžmentam.
– Pārbaudīt urīnvielas līmeni pienā/asinīs (vēlams, katram dzīvniekam, jo grupas rādītājs var parādīt tikai tendenci).
– Gada karstajā daļā regulāri reģistrēt apkārtējās vides temperatūru novietnē. Jau +25 grādos govij ir pamatīgs karstuma stress, īpaši, ja ir paaugstināts gaisa mitrums. Ja ir grūti novērst govju pārkaršanu, karstuma periodos govju mākslīgo apsēklošanu var neveikt.
– Nepieļaut barības līdzekļu izraisītu caureju (piemēram, strauja barības maiņa, bojāta barība), jo īpaši kombinācijā ar paaugstinātu apkārtējās vides temperatūru.
– Censties pēc iespējas samazināt stresa situācijas kūtī, normalizējot govju koncentrāciju grupās, izvairoties no nepārtrauktas dzīvnieku pārgrupēšanas, kā arī no pārmērīgiem trokšņiem. Govis vairāk par visu mīl mieru un rutīnu!
– Kūtīs ar brīvo turēšanas sistēmu būtu lietderīgi ieviest svarus, lai varētu kontrolēt katras govs dzīvmasas svārstību dinamiku un nepieļaut negatīvu tendenci, jo īpaši atnesušos govju grupā.
Nenovēršot šīs menedžmenta nepilnības, ganāmpulkā saglabāsies paaugstināta embrionālā mirstība un slikti atražošanas rādītāji.
Uz menedžmenta kļūdām norāda arī lēkājoši nevienādi atražošanas rādītāji pa mēnešiem. Ja vienā mēnesī govju grūsnības procents ir 50% vai pat vairāk, bet nākamajā tikai 30% vai zemāk, tad paaugstinātas embrionālās mirstības un sliktu atražošanas rādītāju cēlonis ir meklējams govju turēšanas un/vai ēdināšanas menedžmentā, kā arī epizootiskajā situācijā (infekcijas slimības), piemēram, ziemas diarejas gadījumā.
Grūsnības rādītāji pa mēnešiem nedrīkstētu svārstīties vairāk kā par 5–8%.
Problēmas sagādā atsevišķi dzīvnieki. Ja ganāmpulkā ir atsevišķi dzīvnieki, kuriem regulāri novēro embrija bojāeju (meklēšanās ar pagarinātajiem dzimumcikliem), tad šiem dzīvniekiem ir mērķtiecīgi lietot kādu no meklēšanās sinhronizācijas programmām. Papildu hormoni palīdzēs izveidoties gan pilnvērtīgam folikulam, gan pilnvērtīgam dzeltenajam ķermenim, bet noteikta laika mākslīgā apsēklošana novērsīs ovocīta novecošanu pirms apaugļošanās.
Govju mākslīgās apsēklošanas laika ievērošana. Kļūda, ko dažkārt pieļauj piensaimnieki, ir vēla govs mākslīgā apsēklošana, kad jau pamanītas asinis. Ja govij pēc meklēšanās novēro asiņu parādīšanos (tas tā ir apmēram 30% govju), tas liecina par ļoti augstu estradiola līmeni šajā dzimumciklā. Asinis rada pilnasinības dēļ plīsušie maksts sieniņas kapilāri, un tās parādās apmēram 12–24 stundas pēc ovulācijas. Tāpēc šajā brīdī govs mākslīgā apsēklošana jau ir novēlota. Ovocīts gan atrodas olvadā, bet tas ir novecojis (dzīvo 6–8 stundas pēc ovulācijas), un, ja arī notiek apaugļošanās, tad šāds embrijs nav dzīvotspējīgs. Novecojuša ovocīta gadījumā pastāv polispermijas draudi (ovocītu apaugļo vairāki spermatozoīdi), kas izraisa nopietnas hromosomālas novirzes. Šādā gadījumā embrijs aiziet bojā līdz 15. dienai pēc apaugļošanās un govs dzimumcikla garums nemainās.
Agrīnā grūsnības diagnostika. Šobrīd ir populāri noteikt govs grūsnību pēc iespējas agrāk. Tas ir lietderīgi, ja turpmāk plānojam veikt meklēšanās sinhronizācijas programmu un ir nepieciešams apzināt negrūsnos dzīvniekus. Tomēr, jo agrīnāk ir noteikta grūsnība, jo lielāka ir nepieciešamība to izmeklēt atkārtoti vēlākā laikā, lai pārliecinātos, ka dzīvnieks to nav zaudējis. Ja grūsnība ir noteikta ļoti agrīni (25–30 dienās), izmantojot invazīvās metodes (ultrasonogrāfija, rektālā palpācija), pastāv 10% iespējamība zaudēt grūsnību. Tāpēc, ja ir nepieciešamība noteikt grūsnību tik agrīnā laikā, labāk izmantot neinvazīvas metodes (laboratoriskās metodes), bet pēc 35. dienas, kad ir pilnībā izveidojusies placenta, pārbaudīt grūsnību atkārtoti ar ultrasonogrāfiju vai rektālo palpāciju.
Kopsavilkums
Embrionālā mirstība govīm līdz zināmai robežai ir normāla parādība. Katrai saimniecībai būs raksturīga sava norma (no 2 līdz 20%), kas bieži vien būs atkarīga no saimniecības lieluma un ražošanas intensitātes. Būtiskākais rādītājs ir šīs normas noturība gada griezumā.
Sliktus atražošanas rādītājus ar augstu embrionālo mirstību ir iespējams uzlabot, novēršot infekcijas slimību spiedienu un kļūdas govju turēšanas un ēdināšanas menedžmentā.
Embrionālā mirstība ir govs labsajūtas indikators. Zema embrionālā mirstība ganāmpulkā ir apliecinājums tam, ka govis šajā ganāmpulkā jūtas labi!
Rakstā izmantotie termini
n Folikuls – funkcionāla olnīcu struktūra, kur attīstās un nobriest sievišķā dzimumšūna – ovocīts. Folikula šūnas producē sievišķo dzimumhormonu – estradiolu. Jo vairāk šā hormona, jo izteiktākas būs ārējās meklēšanās pazīmes. Pastāv uzskats, ka šā hormona pārbagātība (t.i., izteikta meklēšanās) liecina par veselīgu ovocītu šajā dzimumciklā.
n Dzeltenais ķermenis – olnīcu funkcionāla struktūra, kas izveidojas pēc ovulācijas plīsušā folikula vietā. Ražo hormonu progesteronu, kas ir atbildīgs par grūsnības saglabāšanu. Ļoti nozīmīga struktūra visā grūsnības periodā, kā arī nepieciešama normāla dzimumcikla norisei.
n Dzimumcikls – sievišķo dzīvnieku reproduktīvais cikls no vienas meklēšanās reizes līdz nākamajai. Govij tā garums ir no 18 līdz 21 dienai.
n Embrijs – tā ir topošā dzīvība no apaugļošanās brīža līdz pat pilnībā pabeigtai iekšējo orgānu diferenciācijai. Govij šis periods ilgst līdz 45. dienai no apaugļošanās brīža. Pēc tam topošo dzīvību pieņemts saukt par augli.
n Embrija nāve – embrija bojāeja laika periodā no apaugļošanās brīža līdz 45. dienai.
Fakts: embrionālā mirstība ir normāla parādība visiem zīdītājiem, jo ar tās palīdzību daba labo savas pieļautās kļūdas, nepieļaujot ģenētiski nepilnvērtīgu dzīvību piedzimšanu. Protams, dažkārt gadās arī ģenētiski defektīvu īpatņu piedzimšana, bet šie procenti nav lieli. Bez embrionālās mirstības filtra tie varētu būt patiešām dramatiski.
