Padoms zemniekam. Kā modernizēt plēves siltumnīcas 0
Kaut gan visi zemnieki jau sen zina, ka plēves kalpošanas mūžs ir atkarīgs no tā, ar ko un kā tā ir stabilizēta pret ultravioletu staru iedarbību, plēves tirgotāji apgalvo, ka plēvi pērk, vadoties pēc tās biezības. Zemniekus var arī saprast, jo plēves mūžu ietekmē arī tās mehāniskā izturība un spēja izplesties karstumā.
Lai cik stingri tā tiktu uzvilkta pavasarī, vasaras svelmē un zem lietus ūdens nastas plēve izplešas un, vēja plivināta, var raut ārā līstes kopā ar naglām vai arī plīst naglu vietās un gar aso līstes malu. Jo ilgāks plēves kalpošanas laiks, jo vairāk tai jāpievieno specifiskās piedevas, bet produktam jābūt konkurētspējīgam tirgū arī cenas ziņā. Galvenais izmaksu postenis ir polietilēns – jo smagāka plēve, jo lielāka tās pašizmaksa un attiecīgi cena.
Plēves kvalitātes vērtēšanas kritēriji
Plēves kalpošanas laiks – gadi vai sezonas. Ja plēve paliek uz siltumnīcas jumta vairākus gadus, jārēķinās, ka ziemā un vasarā tā tiek pakļauta atšķirīgām ietekmēm, tāpēc divas kalpošanas sezonas ir viens kalpošanas gads. Ja plēvi katru gadu noņem un uzglabā zem jumta temperatūrā virs 0 oC, tās kalpošanas laiks palielinās. Tiesa, tā parasti rīkojas tikai ar siltuma ekrāniem.
Gaismas caurlaidība – %. Kā zināms, 1% papildu gaismas nozīmē 1% papildu ražas. Parasti gaismas caurlaidību nosaka, gaismas stariem krītot vertikāli (stateniski) caur stiklu, plēvi vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu. Salīdzina gaismas daudzumu luksos vai W/m2 pirms materiāla un zem tā. Parastajam vienas kārtas (4 mm) stiklam tā ir visaugstākā (94–96%), citiem materiāliem zemāka. Gaismas caurlaidību ietekmē materiāla tīrības pakāpe (jo vairāk putekļu, jo zemāka) un kondensāta klātbūtne (ūdens pilieni to ievērojami samazina, bet plāna ūdens plēvīte tikpat kā neietekmē).
Gaismas izkliedēšanas spēja – %. Visbiežāk gaismas stari nekrīt vertikāli, bet vienlaikus uz visām pusēm, tāpēc pēdējā laikā ir pieņemts runāt arī par hemisfērisko gaismas caurlaidību. Šo rādītāju nosaka laboratoriskos pētījumos. 2007. gadā pierādīts, ka augi daudz labāk izmanto izkliedēto gaismu nekā tiešos starus. Tiešie stari bieži apdedzina auga galotni, bet nesasniedz zemākā līmeņa lapas, tāpēc liels daudzums gaismas enerģijas paliek neizmantots. Ziemā lielākā daļa dabiskās gaismas tiek izkliedēta ar mākoņiem, bet ziemā plēves siltumnīcas Latvijā izmanto tikai dažas saimniecības. Savukārt vasarā augu galotnes saņem pārāk daudz gaismas, turpretī zemāk tā nenonāk. Speciālie gaismu izkliedējošie pārklājumi šodien tiek lietoti gan stiklam, gan plēvei. Šāda plēve ziemā varētu būt mazāk vēlama, jo gaismas caurlaidība tai tomēr ir mazāka, toties vasarā tā spēj būtiski uzlabot gaismas apstākļus augu biezoknī.
Plēves termiskās īpašības. Parasta plēve ielaiž un izlaiž gandrīz vienādu gaismas daudzumu, līdz ar to siltumnīca samērā strauji atdziest naktī. Pastāv speciālas trīs kārtu plēves, kas satur etilvinilacetāta (EVA) un infrasarkanās piedevas, kas akumulē siltumu un mazina tā zudumu. Tādējādi siltumnīcā uzlabojas mikroklimata apstākļi, augi labāk jūtas un dod lielāku ražu. Zem šādas plēves augus mazāk apdraud salnas, izlīdzinās temperatūras grafiks diennakts laikā, samazinās apsildes izmaksas, paaugstinās produkcijas kvalitāte.
Antikondensāta īpašība. Antikondensāta plēves ir labi pazīstamas, tās piedāvā daudzas firmas, bet zemnieki vēl joprojām tās lieto visai maz. Parasti ūdens tvaiku daudzums gaisā plēves siltumnīcā ir gana liels, it sevišķi siltā naktī, kad augi intensīvi elpo. Īsi pirms saullēkta temperatūras starpības dēļ šis ūdens kondensējas uz plēves, veidojot dažāda lieluma ūdens pilienus. Šie pilieni atstaro gaismu, bet, vējam plivinot plēvi, pār augiem nolīst īsts lietus. Protams, tas veicina slimību attīstību. Ja plēvei pievieno speciālas antikondensāta piedevas, ūdens veido nevis pilienus, bet plānu, caurspīdīgu plēvīti, kas netraucē gaisa iesilšanu siltumnīcā un, ja jumta slīpums ir pietiekams, notek gar plēvi lejā. Tiesa, šeit ir svarīgi, lai jumts nebūtu pārāk plakans – ūdens nepilēs, taču traucēs saulei iesildīt gaisu siltumnīcā. Lai gan vasarā mēdz būt brīži, ka tas būtu pat vēlams.
Antimiglas efekts. Gadījumos, kad saullēkta laikā siltumnīcas gaisā uzkrājās tik daudz ūdens, ka zem antikondensāta plēves veidojas migla, augi vairāk cieš no slimībām. Lai to novērstu, ir radīta speciāla plēvi ar antimiglas efektu. Šobrīd ir grūti spriest, vai tā ir aktuāla arī Latvijā, līdz šim zemnieki šādu problēmu nebija novērojuši.
Plēves, kas mazina slimību izplatību. Eksistē virkne speciālu plēvju, kas absorbē ultravioletos starus līdz 390 nm, tādējādi mazinot baltblusiņu, laputu, tripšu, alotājmušu un citu kukaiņu populāciju siltumnīcās. Šādas plēves ietekmē arī kameņu un bišu darbību, tāpēc nav piemērotas visu augu audzēšanai. Tāpat tās mazina pelēkās puves (Botrytis cinerea) izplatību.
Plēves, kas veicina UV gaismas caurlaidību. Šādas plēves ir sevišķi piemērotas zemeņu un aveņu audzēšanai zem vieglajiem segumiem. Tās laiž cauri vairāk ultravioletās gaismas, tāpēc ogas labāk krāsojas. Piemēram, poļu zemeņu audzētāji pārliecinājušies, ka zem šādām plēvēm ogām neveidojas baltie gali. Šādas plēves varētu palīdzēt arī krāsaino salātu audzētājiem, jo parasti sarkanie salāti zem plēves ir gaišāki nekā atklātā laukā.
Plēves biezums – µm. Plānās pārtikas plēves siltumnīcas jumtam neder, parasti pietiek ar 120 µm biezu plēvi.
Plēves platums – m. Daudzi zemnieki, būvējot plēves siltumnīcu, vadās nevis pēc augu vajadzībām vai darba ērtības (tātad darba ražīguma viedokļa), bet tikai pēc pieejamā plēves platuma. Ļoti bieži faktiskie siltumnīcas izmēri ir pakārtoti tam, lai būtu iespējams apsegt vienlaidus ar 6 m platu plēvi. Šķietama laika un darba ekonomija celtniecības procesā faktiski atspēlējas ar neiegūtu ražu, tātad peļņu. Tirgū mēdz piedāvāt dažāda platuma plēves, tostarp 12 m un pat 16 m platas. Tiesa, ne katrai plēvei iespējams ražot 16 m platumu, jo svarīgi, lai palīgvielas un piedevas, kas tiek pievienotas polietilēnam, vienmērīgi izplatītos visā plēves laukumā.
Plēves mehāniskā izturība, protams, arī ir svarīgs radītājs. Interesanti, ka grieķu ražotās plēves iztur sniega slodzi līdz 40 kg/m2. Polijā iepriekšējos gados dažas plēves siltumnīcas sabruka zem sniega tāpēc, ka neizturēja konstrukcija, nevis plēve.
Plēves ķīmiskā izturība. Lai cik videi draudzīgi zemnieki censtos strādāt, bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas tomēr nevar iztikt. Saprotams, ka jebkura ķīmija potenciāli spēj bojāt plēvi. Punktveida kontakts, kāds rodas pēc smidzinājumu veikšanas, plēvei nekaitē. Savukārt siltumnīcām, kur audzē rozes un regulāri lieto sulforatorus (aparātus, kas iztvaiko sēru), tiek ražotas speciālas plēves, kas spēj absorbēt palielinātu daudzumu sēra un hlora.
Katram mērķim sava plēve
Tiek ražotas plēves speciālām vajadzībām. Piemēram, ir plēve ar sešu gadu kalpošanas laiku, gaismas caurlaidību 90%, no kuriem līdz 25% gaismas tiek izkliedēta ar antikondensāta un antimiglas īpašībām un siltuma saglabāšanas spēju, ar paaugstinātu mehānisku izturību un 159 µm biezību. Šo plēvi izmanto gan vienas kārtas, gan dubultplēves segumiem.
Ir arī vienkāršāka plēve ar 5 gadu kalpošanas laiku, gaismas caurlaidību 90%, gaismas izkliedēšanu līdz 23%, antikondensāta īpašību, 150 µm bieza. Arī tā ir universāla. Tāda pati, bet 16 m plata plēve platuma dēļ kalpo īsāku laiku – tikai divus trīs gadus.
Speciāli stādaudzētavām tiek ražota pienbalta plēve, kas nodrošina jauniem augiem pavēni, līdzīgu tam, kāds mēdz būt mežā vasaras dienā. Tā kalpo sešus gadus, laiž cauri tikai 45% gaismas, no kuriem 45% ir izkliedēta gaisma, un ir 200 µm bieza. Speciāli sēņu audzētājiem tiek ražota 200 µm bieza melnbalta plēve ar sešu gadu kalpošanas laiku. Ļoti līdzīga, bet tikai 65 µm bieza ir melnbaltā plēve krizantēmu audzēšanai. Lai panāktu krizantēmu un mārtiņrožu ziedēšanu rudens sākumā, augiem ir nepieciešams ierobežot gaismas dienas garumu. To var izdarīt ar speciālo ekrānu izmantošanu (kas ir dārgi un ir piemēroti tikai modernajās siltumnīcās), bet ir arī lētāka iespēja – uzlikt virs augiem siltumnīcā zemas lecektis ar šādu plēvi un katru dienu apsegt un atsegt augus ar rokām.
Līdzīgas melnbaltās un melnās plēves tiek ražotas arī augsnes mulčēšanai. Tās atšķiras no lopbarības plēves ar mazāku gaismas caurlaidību un labāk nomāc nezāļu augšanu. Ir iespējams arī pasūtīt mulčplēves ar rūpnīcā noteiktā lielumā un attālumā
izgrieztiem caurumiem salātu, kabaču, gurķu vai zemeņu stādīšanai.
Ir arī speciāla plēve zemeņu audzētājiem zem vieglajiem augstajiem segumiem. Tā aizsargā augus galvenokārt no lietus, lai ogas mazāk postītu puve. Šādiem segumiem ražo plēvi ar divu trīs gadu kalpošanas laiku, 100 µm vai 125 µm biezu, ar gaismas caurlaidību 90%, gaismas izkliedspēju 50% un paaugstinātu ultravioleto staru caurlaidību.
Plēves stiprinājumi
Lielākā daļa plēves siltumnīcu īpašnieku plēvi pienaglo pie koka konstrukcijas caur koka vai presētā kartona līstītēm. Šis darbs ir pa spēkam arī sieviešu rokām. Līstītes ir vienkāršākais un šķietami lētākais, bet ne labākais risinājums.
Plēves siltumnīcu ražotājfirmas piedāvā dažādus risinājumus plēves stiprināšanai pie konstrukcijām (metāla caurules vai koka stabi). Ar metāla caurulēm ir visvienkāršāk, plēvi pie tām piespiež ar speciāliem pacietiem klipšiem. Tiesa, šis gan ir vīru darbs, sievietēm tas nebūs pa spēkam. Latvijā lielākā daļa siltumnīcu pagaidām ir no koka. Šeit varētu izmantot gan tērauda, gan alumīnija profilus, kuros plēvi iespiež ar speciālasatsperes palīdzību, gan arī sarežģītākus stiprinājumus. Profili, varētu teikt, ir mūžīgi, vienīgi ik pēc četriem pieciem gadiem vajadzētu mainīt atsperes, jo, plēvei, it sevišķi dubultai, plīvojot, tās ar laiku tiek mehāniski bojātas. Profilus var likt abās konstrukcijas pusēs, tādējādi nodrošinot gaisa spraugas uzturēšanu. Šādi rīkojoties, ir svarīgi, lai iekšējai plēvei būtu garāks kalpošanas laiks, jo iekšplēve tiek pakļauta lielākai ķīmiskai slodzei nekā ārplēve.
Ir arī sarežģītāki profili, kas dod iespēju iespiest uzreiz divas plēves kārtas. Tiesa, šāds risinājums paredz gaisa spraugas uzturēšanu ar turbīnas palīdzību, kas prasa elektroenerģiju. Turbīnas ļauj regulēt gaisa spraigas lielumu un mazina risku, ka plēvi varētu bojāt krusa vai koku zari vētras laikā. Šādos profilos plēvi vispirms ieliek gropē, tai virsū īpašu profilu un tad vēl papildu līsti, kas nodrošina nospriegojumu. Profilus var stiprināt pie koka konstrukcijām ar skrūvēm, bet pie metāla – ar speciāliem stiprinājumiem.
Citi noderīgi sīkumi
Paštaisītās plēves siltumnīcas ir zemas, ar sienas augstumu ap 2 m un augstumu korē ap 3–4 m. Vēdlogi izkārtoti sānos, parasti pamīšus, to atvēršana un aizvēršana dažkārt prasa vairākas stundas un atsevišķa strādnieka norīkošanu. Vēdlogus atver/aizver nevis tad, kad vajag, bet kad spēj. Šķiet, nieks. Patiesībā tie ir ražas kg/ m2 un neiegūta peļņa. Ļoti efektīvs risinājums ir reduktors, ar kura palīdzību var pacelt 50 m garu plēvi sienā. Tas ļauj strauji atvērt vēdlogus lielākā vai mazākā pakāpē relatīvi lielā platībā. Siltumnīcā uzlabojas gaisa apmaiņa, augu veselības stāvoklis, palielinās raža.
Cits ļoti interesants risinājums ir nosūces ventilators ar noslēgvārstu. To iespējams iemontēt jumta augšpusē gan uz metāla, gan uz koka karkasa jebkurā objektā. Šāds ventilators lieliski papildina jau esošus vēdlogus, ļaujot stundas laikā apmainīt 400 m3 gaisa. Agri no rīta, kad draud rasas veidošanās uz augu lapām, šāds ventilators var būt noderīgāks nekā vairāki smidzinājumi pret pelēko puvi. Ja to apvieno ar horizontālajiem ventilatoriem, efekts ir vēl lielāks. Šajā gadījumā būtu iespējams pilnīgi atteikties no sāna vēdlogiem, vēdināt tikai caur siltumnīcas galiem (caurvējš rodas tikai tad, ja attālums starp gala durvīm vai logiem nav lielāks par 30 m) un dažām atverēm jumtā, līdz ar to panākt augiem ievērojami labāku mikroklimatu nekā tradicionāli.
Interesantas ir arī elastīgas plastmasas caurules augsnes un gaisa apsildei. Tās pacieš ūdens temperatūru 65–75 oC. Šādu ūdens temperatūru var nodrošināt ne tikai gāzes, bet arī malkas katls. Caurules iespējams ierakt zemē (tiesa, šai gadījumā ūdens temperatūra nedrīkst būt augstāka par 40 oC, lai neapdedzinātu saknes), bet var izvietot arī starp augiem, it sevišķi svarīgi tas būtu dēstu audzēšanas periodā.
Vairāk par siltumnīcām lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Jaunākās tehnoloģijas modernajās siltumīcās”.
