Padoms zemniekam. Augu aizsardzības pasākumi tīrumā aprīlī 0
Autore: Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Šopavasar aprīlī jāpaspēj ļoti daudz. Iepriekšējos gados jau martā bija atjaunojusies veģetācija. Šogad, sākoties marta pēdējai dekādei, lielākā Latvijas daļa bija bez sniega, taču sējumi bija sasaluši. Jācer, ka kailsala naktis nebūs nosaldējušas ziemājus, kas, ieilgušajā rudenī iztērējuši visas barības vielu rezerves, aprīlī gaidīt gaidīs spēcinošu mēslojumu. Kāda daļa apsētajos laukos zem lielajām ūdens lāmām rudenī noteikti būs aizgājusi bojā. Daļā no tām ziemā ūdens izsala, bet, sniegam kūstot, atkal atjaunojās un marta beigās atsevišķos ziemāju sējumu nogabalos varēja atvērt slidotavas. Aprīlī tās, visticamāk, pārvērtušās par peldētavām gulbjiem un zosīm. Tomēr pavasara saule ir gana spēcīga, lai lieko ūdeni ātri iztvaicētu, – tikai ziemāju veģetācija šajās peļķu vietās neatjaunosies.
Iespējams, vietās, kur sniega sega bija biezāka un virs sējumiem izveidojās ledus kārta, būs aktivizējies sniega pelējums. Iepriekšējos pavasaros saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošo inspektoru novērojumu rezultātiem šīs slimības pazīmes bija reti pamanāmas. Lai slimības skartie augi izdzīvotu, tiem nepieciešams slāpekļa virsmēslojums un sauss, vējains laiks.
Reizē ar ziemāju graudaugiem veģetācija atjaunosies arī plašajam nezāļu klāstam. Daļu nezāļu bija paredzēts ierobežot rudenī, bet pārmitrie laikapstākļi lielai daļai saimnieku šai iecerei pārvilka slapju un dubļainu svītru. Tādēļ aprīlī no jauna jāiepazīstas ar savos laukos izdzīvojušo nezāļu spektru un, lai plūdos un salā izdzīvojušos sējumos šopavasar nebarotu nezāles, jālūkojas herbicīdu virzienā.
Lai izdarītu pareizo izvēli, ieteicams ņemt palīgā jauno VAAD sagatavoto izdevumu Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2018. gadam. Šajā izdevumā, kas pieejams arī elektroniski VAAD mājaslapā, atrodami visi reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi (AAL), kas noderēs kaitīgo organismu izplatības un attīstības ierobežošanai kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī cita noderīga informācija lauksaimniekiem.
Foto: Māra Bērziņa
Līdzīgi kā ar nezālēm, līdzšinējās dabas kaprīzes vēl ir bijušas nepietiekamas, lai iznīcinātu slimību ierosinātājus, kas turpat vien sējumā pārziemojuši. Izplatītākā slimība uz ziemas kviešu lapām rudenī bija kviešu lapu pelēkplankumainība. Aprīlī uz apakšējām lapām var redzēt pelēcīgus plankumus, kuros, aplūkojot rūpīgāk vai ņemot talkā palielināmo ierīci, saskatāmi mazi melni punktiņi – piknīdas. Tās gaida, kad gaisa temperatūra pakāpsies vismaz līdz 15 oC, būs lietaini, mitri laikapstākļi, tad slimības ierosinātāji no melnajām piknīdām ar lietus šļakatām ātri vien nokļūs uz jauno lapiņu virsmas un sāks jauno pavasara infekciju. Turpretī sausā, vējainā laikā apakšējās lapiņas sažūst ar visām piknīdām un uz kādu laiku slimība it kā pazūd, aprīlī raizes nesagādājot. Līdzīgas piknīdas kā uz kviešu lapām var novērot arī uz pagājušā gada salmiem. Tur pārziemojuši kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāji, un atbilstošos laikapstākļos, kā novērots pēdējos gados, izraisa agru dzeltenplankumainības pirmo pazīmju izveidošanos uz lapām. Tomēr aprīlī tas vēl nedraud.
Ja aprīļa beigās iestāsies kārtīgs siltums, iespējama dzeltenās rūsas infekcijas aktivizēšanās. Divos iepriekšējos pavasaros slimības pazīmes uz ziemas kviešu lapām novērotas ļoti agri. Šīs slimības infekcijas izplatības sākums aprīļa beigās, maija sākumā nopietni apdraud augu attīstību, tādēļ, iestājoties siltam laikam, ieteicams pievērst pastiprinātu uzmanību sējumu veselībai. Slimības ierosinātāji saglabājas augu atliekās, un maz ticams, ka tie būs rudenī noslīkuši, tāpēc riska grupā iekļaujami sējumi, kur slimība tika konstatēta pērn un netika ierobežota.
Pārziemojuši būs arī brūnganie graudzāļu miltrasas spilventiņi, kas tā vien gaida iespēju attīstīties. Pavasarī attīstījusies jaunā graudzāļu miltrasa būs baltā krāsā, slimības attīstībai pietiek ar gaisa mitrumu, attīstība notiek plašā pozitīvās temperatūras diapazonā.
Aprīlī reizē ar gājputniem būs klāt sējas laiks. Tas nav paredzams ne īss, ne viegls, jo jāapsēj ar vasarāju kultūraugiem arī rudenī neapsētās ziemājiem paredzētās platības, arī tās, kurās marta sals būs paņēmis savu tiesu. Lai arī cik saspringts izrādītos sējas laiks, tālredzīgākie zemnieki izvēlēsies sēt kodinātu vasarāju sēklu, jo miežu, auzu un vasaras kviešu putošo melnplauku var ierobežot tikai kodināta sēklas materiāla izvēle. Iespējams, no kodinātas sēklas sadīgušajiem vasarāju sējumiem kādu laiku vēlāk arī radīsies nepieciešamība pēc pirmā fungicīdu smidzinājuma, lai ierobežotu pārējās slimības.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
