Padoms zemniekam. Augu aizsardzības pasākumi augļu dārzos jūlijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Augļu dārziem šovasar, tāpat kā graudaugiem un visiem pārējiem kultūraugiem, jāspēj sadzīvot ar dabā izveidojušos sausumu. Ne visos dārzos augļu koki spēs nogatavināt ražu, jo koks, lai izdzīvotu, vispirms atbrīvosies no augļiem. Labums no sausajiem laika apstākļiem – mazāk spēj attīstīties ābeļu un bumbieru kraupis. Šogad jūnijā tā izplatība, pēc VAAD inspektoru novērotā, bija mazāka nekā iepriekšējos gados. Tomēr slimības ierosinātāji nav pavisam pazuduši no kaitīgo organismu klāsta, tādēļ, izvērtējot situāciju dārzā un zinot, ka kraupja sekundārā infekcija jūlijā turpina attīstīties, ražas aizsardzībai vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos jūlijā var turpināt lietot fungicīdus.
Savukārt uz bumbieru lapām attīstīsies bumbieru-kadiķu rūsa – iespējams, saistībā ar sauso laiku mazāk nekā slapjajos gados. Ja jaunā dārzā maziem kociņiem rūsas bojājumi redzami tikai uz dažām lapām, tās var nolasīt, lai nepalielinātu slimības izplatību. Lielākiem kokiem var izzāģēt stipri bojātos zarus, lai no rūsas inficētām lapām nepaspētu rudenī izlidot sporas. Arī fungicīda smidzinājumam rudenī nozīme būs tikai tad, ja tas būs veikts pirms sporu izlidošanas. Reti, bet novērots, ka koši dzeltenie rūsas plankumi parādās arī uz bumbieriem – arī šie augļi savācami un iznīcināmi.
Jūlijā dārzos briest augļi un noteikti būs novērojamas augļu parastās puves pazīmes uz āboliem, bumbieriem, plūmēm un saldajiem ķiršiem. Slimības attīstībai der silts laiks, bet vajadzīgs arī mitrums. Tātad, ja saglabāsies siltums un pietiks mitruma – parastā puve attīstīsies. Katrs puvušais auglis nākotnē kalpo par slimības infekcijas avotu, tāpēc, domājot par augļu dārza veselību, bojātos augļus vajadzētu savākt. Ja puvušie augļi paliek zaros, tad daļa no tiem mumificēsies, kalpojot par infekcijas avotu nākamajā gadā.
Skābo ķiršu stādījumos jūlijā jāturpina likvidēt ar kauleņkoku pelēko puvi inficētos zarus, kas ir nokaltuši ar visiem ziediem, lapām vai jaunajām ogām un bieži pastiprināti sveķojas. Nākamajā gadā šie zari neizplauks un neuzziedēs, bet, vairojot infekciju, tikai bojās ķiršu koka un dārza izskatu. Jūlijā ķiršu stādījumos dažiem kokiem jau it kā iestājas rudens, kura pazīmes ir dzeltējošās lapas. Dzeltenajās lapās, rūpīgāk apskatot, redzami plankumiņi, kuros atrodošās sporas veicina lapu atmiršanu, tāpēc raibi dzeltenās lapas nobirst un koki novājinās, arī raža stipras infekcijas gadījumā neienākas. Ķiršu lapbires inficētie zari izgriežami, jo neatjaunosies. Pēc ražas novākšanas iespējams fungicīda smidzinājums.
Krūmogulājos lapas un arī ogas jūlijā turpinās bojāt ogulāju kausiņrūsa. Upeņu un ērkšķogu lapas un jaunos dzinumus, spēcīgas infekcijas gadījumā arī ogas, apdraudēs ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstība. Uz ogulāju lapām parādīsies lapu plankumainības. Aveņu stādījumos uz jaunajiem dzinumiem iespējamas iedegu un aveņu mizas plaisāšanas pazīmes – slimos augus labāk izvākt no dārza. Ja aizsardzībai pret minētajām slimībām paredzēts izvēlēties fungicīda smidzinājumu, tad tas darāms pēc ražas novākšanas.
Zemeņu audzētājus šogad maz satrauca pelēkās puves izplatība uz ogām – sausajā laikā slimība neizplatījās, toties nelaistītajās platībās iznīka paši zemeņu ceri. Ja sausums turpināsies, tad lapas pēc ražas novākšanas labāk nepļaut. Siltums un sausums bija un arī jūlijā būs pa prātam zemeņu ērču un tīklērču attīstībai. Tās pēc ražas novākšanas ierobežojamas ar atbilstošu preparātu.
Jūlijā smiltsērkšķu stādījumos briestošajās ogās olas sāks dēt smiltsērkšķu raibspārnmuša. Šā dažviet Latvijā ļoti izplatītā kaitēkļa postošo darbību, kā arī tā klātbūtnes konstatēšanu vispār var veikt, smiltsērkšķu zaros izkarot dzeltenos līmes vairogus.
Turpretī ķiršu muša jūlija beigās savu misiju kaitēkļu pasaulē jau būs veikusi. Lai arī ogu veidošanās laikā augsne daudzviet bija sakaltusi, mušas jūnijā izlidoja no tās un uz ogām sadēja oliņas. Jūlijā mušas kāpuri kopā ar bojātām ogām vai atsevišķi būs nokrituši zemē un sāks iekūņoties augsnē. Tāpēc vairāk sabojāto ogu parasti ir saldajiem ķiršiem, bet daba un kaitēkļu attīstība nepakļaujas noteiktiem datumiem, tāpēc nepatīkamā piedeva ķiršogās sastopama arī skābajiem ķiršiem, kas nogatavojas vēlāk.
Arī citi augļu dārzos jau jūnijā postošā darbībā pieķertie kaitēkļi jūlijā turpina baroties un attīstīties. Bumbierēs no lapām satītajos cigāros būs attīstījušies lapu koku tinējsmecernieka kāpuri. Lapu veidojumiem nokrītot zemē, kāpuri augsnē iekūņosies. Lidos ābolu un plūmju tinēju tauriņi – šo kaitēkļu rezerves dabā šķiet ļoti bagātīgas.
Mazāk, bet turpinās lidot arī pīlādžu tīklkožu tauriņi. Jūlijā, ņemot vērā, ka minētie kaitēkļi savu lidojumu šogad uzsāka agri un intensīvi, jaunajos ābolos un plūmēs barojas to kāpuri. Pīlādžu tīklkožu kāpuri ir vismazākie un grūtāk pamanāmie – tie veido ābolos smalku eju tīklojumu, padarot augļus rūgtus. Ābolu tinēja invadēto augļu lielākā daļa parasti nobirst zemē kopā ar kāpuriem. Savācot nobirušos augļus, var samazināt kaitēkļa populāciju nākamajā sezonā. Jūlijs arī ir īstais laiks, kad ap augļu koku stumbriem aplikt kukaiņu ķeramās jostas, jo minētie tinēji, arī ābeļu ziedu smecernieki sāk gatavoties ziemošanas periodam.
Augļu koku lapu apakšpusē jūlijā turpinās baroties un vairoties tīklērces. Uz zariem attīstās bruņutis. Laputis turpinās sūkt sulu no lapām un jaunajiem dzinumiem, dažkārt novērots, ka arī no augļiem. Minēto kaitēkļu ierobežošana ir tikpat kā neiespējama, jo augļu kokos briest raža (nogaidīšanas laiks, ja lieto insekticīdu) un laputis visbiežāk koncentrējas lapu apakšpusē.
VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv sadaļā Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai katru dienu atjaunojas informācija par Latvijas novados audzēto kultūraugu izplatītāko kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību.
Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit
