Padoms saimniekam! Kā parūpēties, lai burkānu raža būtu piemērota glabāšanai 3
Tieši vasaras beigas ir laiks, kad burkānu audzētājam jārūpējas par ražas piemērotību saglabāšanai. Lielāko daļu burkānu šodien vāc ar kombainiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt spēcīgas, noturīgas lapas līdz pašam novākšanas brīdim. Protams, zaļa veselīga lapotne ir nepieciešama arī pašas ražas veidošanai.
Papildmēslošana caur lapām
Sauss, karsts vasaras sākums ne tikai kavēja burkānu uzdīgšanu un augšanu veģetācijas perioda pirmajā pusē, tas arī traucēja barības elementu, it sevišķi kalcija uzņemšanu augā. Kalcijs un magnijs ir nepieciešami, lai nodrošinātu lapu zaļumu un šūnu sieniņu stiprumu. Tas ne tikai veicina fotosintēzi (tātad ražu), bet arī mazina pašu lapu slimību ieņēmību, apgrūtina sēņu micēlija augšanu.
Vasaras beigās vienīgais iespējamais papildmēslošanas veids ir barības šķidruma izsmidzināšana uz lapām. Tāpēc būtu jāizvēlas līdzeklis, kas satur vienlaikus kalciju, magniju, nedaudz slāpekļa un mikroelementus, piemēram, firmas Omex ražotais CalMax. Ieteicamā deva 5–6 l/ha, darba šķidruma patēriņš 400 l/ha. Ir svarīgi noklāt ar to visas lapas. Šo līdzekli var aizstāt ar kalcija nitrāta (4 kg/ha) un magnija nitrāta (2 kg/ha) maisījumu, bet elementu attiecība būs cita un nebūs mikroelementu.
Kalciju saturošus mēslojumus nedrīkst lietot bākas tvertnēs ar augu aizsardzības līdzekļiem, jo kalcijs mēdz veidot neprognozējamus savienojumus. Tas ne tikai pazemina līdzekļa efektivitāti, nosēdumi arī aizsērē sprauslas. Lapu apstrādes ar kalciju un magniju saturošiem līdzekļiem jāveic ar 10–14 dienu intervālu divas trīs reizes atkarībā no augu stāvokļa, plānotā novākšanas laika un aktuālajiem laika apstākļiem. Tā kā ieteiktie mēslojumi satur arī slāpekli, tos nav ieteicams lietot pirms fungicīdu smidzināšanas.
Slāpeklis veicina šūnu palielināšanos, tāpēc palielinās arī telpa starp šūnām, tas atvieglo patogēnu micēlija augšanu. Pareizāk būtu vispirms lietot fungicīdu, apturēt infekciju, bet 3–5 dienas vēlāk veikt papildmēslošanu, kas veicinās jaunu veselīgu, stingru lapu augšanu.
Jācīnās ar lapu slimībām
Visvairāk burkānus apdraud burkānu lapu sausplankumainība (Alternaria dauci) un čemurziežu melnā puve (A.radicina), kas bojā vispirms lapas, vēlāk inficē saknes un izraisa ražas zudumus uzglabāšanas laikā. Tāpat burkānu lapas mēdz bojāt burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae).
Visas trīs infekcijas pasliktina lapu stāvokli un izraisa ne tikai potenciālās ražas samazināšanos, bet arī jau izaugušās ražas zudumus.
Alternaria dauci un/vai A. radicina ievērojami samazina fotosintētiski aktīvo lapu virsmu un tātad – ražu. Uz lapām parādās neregulāras formas tumši brūni līdz melni plankumi ar dzeltenu apmalīti. Sākumā simptomi ir novērojami uz lapu galiņiem, vēlāk plankumi saplūst, lapas novīst un sakalst. Šķiet, it kā lapas būtu apdegušas. Vēsā, mitrā laikā ir novērojamas arī hifas un sporas. Pirmās inficējas vecākās lapas, pašas saknes paliek neskartas.
Bojātās lapas viegli notrūkst, tāpēc nav iespējama burkānu novākšana ar kombainu. Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un uz augu atliekām. Sporu veidošanās notiek mitrā laikā gaisa temperatūrā 20–30 oC, bet ir iespējama arī vēsākā laikā (zem 8 oC). Sporas izplatās ar vēju, ūdeni, cilvēkiem un mehānismiem. Optimālā temperatūra, lai notiktu inficēšanās, ir 28 oC, tomēr visbiežāk slimība parādās vēsā un ilgstoši mitrā laikā, kā tas mēdz būt rudenī.
Latvijā pirmie slimības uzliesmojumi atklātā laukā parādās tieši augustā. Ar lietus ūdeni A.radicina sporas noskalojas lejā un inficē sakņu pieri. Vēlāk, uzglabāšanas laikā, uz inficētām saknēm attīstās melnā puve, tieši tāpēc ir svarīgi ierobežot infekciju uz lauka.
Tiesa, pēdējos gados tirgū tiek piedāvāts arvien vairāk hibrīdu, kas ir vairāk vai mazāk izturīgi pret šīm slimībām, tostarp, ‘Bangor’ F1, ‘Napa’ F1, ‘Bolero’ F1, ‘Maestro’ F1, ‘Cadance’ F1, ‘Brylliance’ F1, ‘Riga’ F1 un citi. Arī regulāra papildmēslošana caur lapām ar kompleksiem minerālmēsliem veicina stipru, veselīgu lapu augšanu, kas labāk pretojas infekcijām. Vēlākās burkānu attīstības stadijās lapu apstrādes ar minerālmēsliem var veicināt jauno lapu ataugšanu un atvieglot mehanizēto novākšanu.
Sausplankumainības ierobežošanai ir reģistrēti: Amistar 250 SC un Attila 250 SC, kā arī Dithane NT, Mavita 250 EC, Rovral Aqua Flo, Score 250 EC, Signum, Switch 62,5 WG, kā arī Difcor 250 EC (paldies VAAD par operatīvi veikto lietojuma paplašinājumu).
Burkānu lapu brūnplankumainība (Cercospora carotae) inficē lapas caur atvārsnītēm. Uz lapām un to kātiņiem parādās mazi, apaļi, koncentriski līdz ovāli plankumi ar gaiši dzeltenu viduci un tumši brūnu apmali. Visvairāk cieš jaunās lapas. Šī infekcija parasti parādās agrāk nekā abas iepriekš minētās alternarijas.
Infekcijas attīstībai ir nepieciešams, lai lapas būtu mitras 24–48 stundas. Optimālā temperatūra tās attīstībai ir 23–28 oC, bet tā inficē augus arī plašākā temperatūras diapazonā – 16–33 oC. Latvijā slimība ir plaši un bieži sastopama. Atkarībā no temperatūras inkubācijas periods ilgst 3–5 līdz 10 dienas, tāpēc ir svarīgi veikt profilaktiskus smidzinājumus, iestājoties inficēšanai labvēlīgiem apstākļiem, proti, mitram laikam. Šogad cīņai ar šo infekciju ir reģistrēti Amistar 250 SC un Attila 250 SC, tie ir analogi un lietojami reizi sezonā ar nogaidīšanas laiku 14 dienas.
Pelēkā (Botrytis cinerea) un baltā (Sclerotinia sclerotiorum) puve arī inficē burkānus veģetācijas periodā, bet to postījumi kļūst redzami tikai uzglabāšanas laikā. Inficēšanās var notikt visā veģetācijas periodā, bet infekcijas attīstībai ir sevišķi labvēlīgs vēss, mitrs laiks. Atliek iekļaut smidzinājumu plānā vismaz divas apstrādes ar Signum vai Switch 62,5 WG ar 14 dienu intervālu.
Augustā burkānus bojā arī burkānu muša (Psila rosae)
Tas ir ļoti bīstams kaitēklis, jo mušas kāpuru bojātas saknes ne tikai nav piemērotas pārdošanai, bet arī kļūst par puves perēkli un inficē ar puvi arī veselos burkānus. Mušas ierobežošanai burkānos ir reģistrēti Decis Mega, Fastac 50 un Kestac 50 – visi trīs ir pieskares iedarbības līdzekļi, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt smidzinājumu īstajā brīdī. Tā kā mušas ir sīkas un grūti saskatāmas, to monitoringam būtu jālieto dzeltenās līmplāksnes.
Pašas līmplāksnes Latvijā ir pieejamas, bet problēma ir ar to izvietošanu laukā tā, lai līme netiktu nomazgāta ar lietu vai neapķeptu ar putekļiem. Holandē un citās valstīs izmanto speciālus statīvus, bet Latvijā tos pašlaik neviens neizplata.
Mušas monitoringam lauka malā jāizvieto vismaz četras līmplāksnes un pie tām pielipušie kukaiņi jāapskata ik pēc 2–3 dienām. Smidzinājumi jāveic nekavējoties, atrodot uz līmplāksnēm kaut vienu mušu. Izvēloties piemērotu līdzekli, jāņem vērā gan nogaidīšanas laiks un plānotais novākšanas laiks, gan maksimālais apstrāžu skaits sezonā.
Piemēram, Deci Mega drīkst lietot ne vēlāk kā 30 dienas pirms ražas novākšanas un ne biežāk kā divas reizes sezonā. Tas ir vairāk piemērots lietošanai sezonas sākumā. Līdzekļiem Fastac 50 un Kestac 50 nogaidīšanas laiks ir īsāks – 14 dienas, bet maksimālais apstrāžu skaits tāpat tikai divas reizes. Lai mazinātu kopējo smidzinājumu skaitu un radītu mazāku satraukumu sabiedrībā, fungicīdu un insekticīdu lietošanu var apvienot, veidojot tvertnes maisījumus.
Ieteicamā smidzinājumu secība ilgstošai uzglabāšanai paredzētiem burkāniem
Kalciju un magniju saturošie mēslojumi karstā laikā jālieto ar 10–14 dienu intervālu.
Amistar 250 SC vai Attila 250 SC – pret lapu plankumainībām divas apstrādes ar 10–14 dienu intervālu, nepieciešamības gadījumā var apvienot ar insekticīdu smidzinājumu.
Decis Mega vai Fastac 50, vai Kestac 50 – pret burkānu mušu, vadoties pēc novērojumiem vai brīdinājumiem VAAD mājas lapā. Lai mazinātu kopējo smidzinājumu skaitu, var apvienot ar fungicīdu.
Signum vai Switch 62,5 WG – pret puvi uzglabāšanas laikā, vadoties pēc infekciju attīstībai labvēlīgiem laika apstākļiem vai brīdinājumiem VAAD mājas lapā. Nepieciešamības gadījumā var apvienot ar insekticīdu smidzinājumu.
Lietojot tvertnes maisījumus, jāņem vērā visu lietoto līdzekļu nogaidīšanas laiks un jāievēro pats garākais no tiem.
