Padoms lopkopim. Izvērtēsim rīcību mastītu profilaksē un ārstēšanā 0
Egils Juitinovičs, Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts
Saslimstība ar tesmeņa iekaisumiem joprojām ir aktuāla problēma piena govju ganāmpulkos. Risinājumi nereti ir darbietilpīgi un dārgi. Nav vienotas receptes, kas būtu efektīva visās fermās vienlaikus, jo ir atšķirīgi dzīvnieku turēšanas un aprūpes apstākļi, personāla kvalifikācija un citi faktori. Palīdzēt var fakti, kas ir izpētīti, izprasti un zinātniski pierādīti.
Taču jāņem vērā, ka arī par saslimstību ar mastītiem ir visdažādākie viedokļi, bieži jau folkloras līmenī, kas bez kādiem pierādījumiem tiek pasniegti kā neapstrīdami fakti. Tāpēc aktuāls kļūst jautājums par sadarbību ar veterinārārstu, lai palīdzētu izveidot efektīvu, darboties spējīgu mastītu kontroles programmu.
Profilakse vienmēr ir prioritāra
Tas ir tāpēc, ka profilakse vienmēr ir efektīva. Nepieciešamības gadījumā var veikt arī ārstēšanu, taču tas darāms tikai tad, ja ir reāls pamatojums. Tas ir atkarīgs no mastītu ierosinātāja, un ne visi ir jutīgi pret antibiotikām. Šādos gadījumos antibiotiku lietošanai nav jēgas. Piedevām nepamatota un nepareiza antibiotiku lietošana ir risks sabiedrības veselībai kopumā.
Mastītus jeb tesmeņa iekaisumus ierosina mikroorganismi (baktērijas, sēnes, raugi) neatkarīgi no tā, vai tie izpaužas klīniskā formā ar redzamām iekaisuma pazīmēm vai subklīniskā, kad pienā un tesmenī nav redzamu pārmaiņu, bet ir tikai paaugstināts SŠS (somatisko šūnu skaits). Vairāk nekā 100 dažādi mikroorganismu veidi var ierosināt mastītu, taču atšķirīgi ir to dzīves apstākļi un veids, kā tie nokļūst līdz govij. Daļa dzīvo apkārtējā vidē (mēslos, salmos, pakaišos, ūdenī u. c.), piemēram, E.Coli, Klebsiella, Enterobacter baktērijas vai daļa streptokoku. Uz pupu ādas tie nokļūst, govij guļot vai uzturoties fermas vidē, kā arī slaukšanas procesa laikā, neievērojot pareizu slaukšanas procedūru. Šos mikroorganismus nosacīti sauc par vides mastītu ierosinātājiem, jo tie atrodas apkārtējā vidē. Daļa turpretim dzīvo tesmeņa audos, piemēram, Staphylococcus aureus, un govis tiek inficētas slaukšanas procesa laikā. Šos mikroorganismus sauc par lipīgā mastīta ierosinātājiem. Turpretim daļa mikroorganismu var būt visuresoši jeb ubikvitāri.
Vēl jāatceras, ka mikroorganismiem ir jāēd un jāvairojas. Šim nolūkam ir vajadzīgas barības vielas, siltums un mitrums. Jo sausākas un tīrākas guļvietas, jo labāka ventilācija un svaigāks gaiss, jo mazāk iespēju baktērijām izdzīvot. Nevar par zemu novērtēt arī govs vispārējās imūnsistēmas stāvokli, respektīvi, spēju pretoties mikroorganismiem.
Kā ļoti svarīgu aizsargsistēmas daļu vēlos uzsvērt veselu pupa galu un ādu. Tīri pupi un it īpaši pupa gals ir ļoti nepieciešami, lai tesmenī neiekļūtu infekcija. Risinot mastītu problēmas, ļoti bieži saskaros tieši ar pupa galu tīrību. It kā vajadzētu būt skaidram, ka slaukšanas procesa laikā pupa gals paveras un netīrumi, kas atrodas uz tā atveres, nokļūst pupa kanālā un tesmeņa audos. Rezultāts – paaugstināts SŠS vai klīnisks mastīts. Taču praktiskā pieredze rāda, ka tīri pupu gali pirms slaukšanas aparātu pievienošanas joprojām uzskatāmi par ekstru. Šī procesa kontrolēšanai lieliski noder spogulis ar rokturi, kuru paliek zem tesmeņa un novērtē esošo stāvokli.
Taču arī citi faktori mastītu profilaksē ir ļoti būtiski. Uzskaitīšu galvenās lietas, uz ko jāfokusējas, risinot mastītu problēmas:
l personāls, izpratne par tesmeņa iekaisumiem, vēlme tos risināt kā komandas sastāvdaļai;
l telīšu (visu vecumu) turēšana, vide, kādā tās dzīvo, ēdināšanas sistēma, tīrība;
l grūsno teļu turēšana, vide, ēdināšana;
l govju mītnes, ēdināšana, vide, tīrība;
l slaukšanas iekārtas un to darbība;
l slaukšanas procesā lietotie tesmeņa kopšanas līdzekļi un instrumenti, iekārtas;
l slaukšanas procesa izpilde;
l govju veselība un ģenētika.
Visas šīs lietas ir jāskatās kopskatā, un katrā fermā būs atšķirīgas prioritātes.
Vajadzīga motivācija profilakses uzlabošanai
Nekas nenotiek pats no sevis, lietu virzība parasti ir jāstimulē. Kur ņemt ierosmi un motivāciju uzlabot profilaksi un sekot tesmeņa veselībai? Te jāņem vērā:
l iegūsiet vairāk piena no govīm ar veseliem tesmeņiem – jo mazāks SŠS, jo mazāk zudumu; piemēram, zudumi ar SŠS 200 000 ir 6%;
l paaugstināts SŠS negatīvi ietekmē arī govju auglību;
l viens klīniskā mastīta gadījums izmaksā vidēji 170 eiro.
Taču arī visrūpīgākās profilakses gadījumos kādreiz nāksies saskarties ar klīniskajiem mastītiem, kad ir redzamas izmaiņas pienā un tesmenī ar vai bez govs vispārējiem veselības traucējumiem.
Viena no kļūdām, kas bieži tiek pieļauta, ir uzreiz uzsākta govs ārstēšana, lietojot antibiotikas. Lēmumu par ārstēšanu vai neārstēšanu būtu vēlams uzticēt cilvēkam, kas spēj skatīt problēmu kopumā jeb domā sistēmiski. Vismaz būtu jānoskaidro daži jautājumi:
l govs saimnieciskā vērtība, tās ražība, slaukšanas dienas izslaukums, tesmeņa forma, kā govs iekļaujas slaukšanas procesā, tās vecums;
l vai govs ir hroniski inficēta;
l vai saslimstība notiek atkārtoti.
Jāizvairās ārstēt hroniski inficētās un saimnieciski mazvērtīgās govis. Ja izšķiramies par ārstēšanu, būtu vēlams noskaidrot ierosinātāju. Tieši no ierosinātāja būs atkarīga ārstēšanas efektivitāte un medikamentu izvēle.
Manuprāt, īpaši jāpievērš uzmanība gadījumiem, kad neaug neviena baktērija, jo tad antibiotiku lietošana ir nepamatota.
Balstoties tikai uz klīniskajām pazīmēm, nenosakot ierosinātāju, ārstēšana lielākoties ir neefektīva. Tāpat ar izvēlētām antibiotikām netiek sasniegta vēlamā terapeitiskā koncentrācija tesmeņa audos (Oliveira un Ruegg 2014). Šādai ārstēšanai, īsti neizprotot etioloģiju, grūti atrast pamatojumu.
Interesants ir arī fakts par ASV veiktu pētījumu, ka 585 gadījumos, kad ir noteikts ierosinātājs, 23% gadījumu tika lietotas antibiotikas, ievadot tesmenī, kaut arī ierosinātājs netika atrasts. Balstoties uz etioloģiju, klīniskiem simptomiem un veikto ārstēšanu, tikai 35% gadījumu antibiotiku lietošana bija pamatota ar zinātniskiem pētījumiem un deva pozitīvu rezultātu (Oliveira un Ruegg, 2014).
Izvēloties tālāko rīcību, jāņem vērā, ka:
l daudzos gadījumos antibiotiku lietošanu ir grūti pamatot, jo ierosinātāja jau tesmenī vairs nav un organisms to ir likvidējis pirms klīnisko pazīmju parādīšanās (Smith et al., 1985);
l lielākoties vidēji smagi E.Coli ierosināti mastīti pāriet paši no sevis un grūti pamatot antibakteriālu līdzekļu lietošanu (Soujala et al., 2013);
l dažos pētījumos apgalvots, ka nav starpības, vai tiek lietoti antibakteriālie līdzekļi vai ne, ja ierosinātājs ir gramnegatīvās baktērijas; lielākai daļai antibakteriālo līdzekļu, kas atļauti mastītu ārstēšanā, ir ierobežota darbība pret šiem mikroorganismiem (Soujala et al., 2013).
Noslēgumā gribu uzsvērt, ka vēlams ārstēšanas protokolus izstrādāt kopā ar veterinārārstu. Līdz ierosinātāja noteikšanai vajadzētu lietot sāpju mazinošu un atbalstošu terapiju. Oksitocīna injekcijas un slimā ceturkšņa atslaukšana vairākumā gadījumu ir ieteikta. Iekaisuma sākumā ir vēlama slimā ceturkšņa atdzesēšana ar ledu vai aukstu ūdeni. Saņemot bakterioloģisko izmeklējumu rezultātus, jālemj par tālāko rīcību – uzsākt ārstēšanu ar antibakteriāliem līdzekļiem vai ir iespējama pašizveseļošanās.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
