Padoms biozemniekam. Vermikomposta ietekme uz kartupeļu ražu 0
Aivars Pogulis, Mg. agr., Mg. oec., agronoms konsultants
Izmēģinājums tika iekārtots zemnieku saimniecībā Pilsumi Alojas pagasta Alojas novadā no 2013. līdz 2015. gadam. Tajā salīdzināts divkomponentu augu izcelsmes vermikomposts. Augsnes analīzes veica Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta agroķīmijas laboratorijā saskaņā ar apstiprinātajām analīžu metodēm.
Izmēģinājumu laukos augsne visos trijos gados bija velēnu podzolaugsne (PVv), smilšmāls. Agroķīmiskie rādītāji attiecīgi bija:
l 2013. gadā augsnes reakcija pH KCl – 7,2, organiskās vielas saturs 34 g/kg, P2O5 – 468 un K2O – 443 mg/kg;
l 2014. gadā augsnes reakcija pH KCl – 5,7, organiskās vielas saturs 18 g/kg, P2O5 – 39 un K2O – 133 mg/kg;
l 2015. gadā augsnes reakcija pH KCl – 6,3, organiskās vielas saturs 37 g/kg, P2O5 – 399 un K2O – 129 mg/kg.
Vagas platums kartupeļu stādījumā – 65 cm. Sēklas bumbuļu masa 50–80 g, stādīšanas attālums 28 cm. Vienā variantā analizēto ceru kopskaits – 30. Izmēģinājumā audzēja trīs kartupeļu šķirnes: ‘Adretta’ (Norika, Vācija; pārstāvis Latvijā z/s Piekalnes), ‘Bellarosa’ (Europlant, Vācija; pārstāvis Latvijā SIA Aloja Agro) un ‘Imanta’ (Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvija).
Izmēģinājumā 2013. un 2014. gadā kartupeļus iestādīja 13. maijā, bet 2015. gadā – 15. maijā. Kartupeļu novākšanas laiks (nokaltuši laksti) starp šķirnēm atšķīrās:
l 2013. gadā šķirni ‘Adretta’ novāca 5. septembrī, ‘Bellarosa’ – 31. augustā, ‘Imanta’ – 19. septembrī;
l 2014. gadā šķirni ‘Adretta’ novāca 3. septembrī, ‘Bellarosa’ – 12. septembrī, ‘Imanta’ – 7. oktobrī;
l 2015. gadā šķirni ‘Adretta’ novāca 13. septembrī, ‘Bellarosa’ – 7. septembrī, ‘Imanta’ – 26. septembrī.
Izmantotā vermikomposta raksturojums
Pētījumā izmantotais divu veidu vermikomposts atšķīrās pēc fizikāli tehnoloģiskajām īpašībām un attiecīgi bija pulverveida un granulēts produkts. Abi vermikomposta veidi iegūti pēctecīgā secībā no vienas un tās pašas izejvielas (ražotājs SIA Ekotri). Tālākas vermikomposta ražošanas un apstrādes procesā vispirms tas tika sagatavots kā pulvera formas produkts, bet pēc tam tika sapresēts arī granulās (ražotājs SIA GAHA).
Kartupeļu stādījumā veģetācijas laikā nelietoja ne fungicīdus, ne insekticīdus. Kartupeļu lapgrauža (Leptinotarsa decemlineata) vaboles tika nolasītas ar rokām, ja attiecīgajā gadā tas bija nepieciešams. Nezāles ierobežoja ar trīsreizēju stādījuma vagošanu.
Vermikomposta devu salīdzinājums, iestrādājot mēslojumu pulvera vai granulu formā kartupeļu šķirnēm ‘Bellarosa’, ‘Adretta’ un ‘Imanta’ atsevišķi pa izmēģinājumu gadiem, attēlots 1. attēlā, bet iegūtie vidējie rezultāti apkopoti 1. tabulā – iekļauts arī kontroles variants, kur netika lietots vermikomposta mēslojums.
Vermikomposta agronomiskā efektivitāte
Vermikomposta lietošana kultūraugu mēslošanā dod gan tiešo (ražas pieaugums), gan netiešo (augsnes ielabošana pēcaugiem) efektu. Neatkarīgi no attiecīgā gada augsnes kvalitātes, klimatiskajiem apstākļiem un lakstu puves ietekmes z/s Pilsumi ierīkotajā izmēģinājumā visos vermikomposta variantos salīdzinājumā ar kontroles variantu, lietojot mēslojumu gan pulvera, gan granulu formā, ieguva kartupeļu bumbuļu ražas pieaugumu (sk. 1. tab.).
Ar pulverveida vermikompostu augstāko bumbuļu ražu gan vidēji, gan atsevišķi katrā izmēģinājumu gadā ieguva, lietojot 60 g uz bumbuli. Šajā variantā relatīvais ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroles variantu šķirnei ‘Bellarosa’ vidēji bija 72% (pa atsevišķiem gadiem no 42 līdz 91%), šķirnei ‘Adretta’ – 76% (pa atsevišķiem gadiem no 29 līdz 166%) un šķirnei ‘Imanta’ – 77% (pa atsevišķiem gadiem no 45 līdz 121%).
Lietojot granulēto vermikompostu, augstākās ražas pa gadiem un šķirnēm atšķīrās. Augstāko kartupeļu bumbuļu ražu 2013. gadā ieguva visām kartupeļu šķirnēm, lietojot granulēto vermikompostu 60 g uz bumbuli (ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroles variantu bija no 72% ‘Bellarosa’ līdz 122% ‘Adretta’), bet 2014. un 2015. gadā dažādām kartupeļu šķirnēm augstākā bumbuļu raža tika iegūta ar dažādām vermikomposta devām.
Kartupeļu šķirnei ‘Adretta’ augstākā raža 2014. gadā tika iegūta ar devu 20 g uz bumbuli (ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroli 71%), bet 2015. gadā – ar devu 40 g uz bumbuli (ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroli 17%). Kartupeļu šķirnei ‘Bellarosa’ augstākā raža gan 2014., gan 2015. gadā tika iegūta ar devu 40 g uz bumbuli (ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroli no 36 līdz 56%). Kartupeļu šķirnei ‘Imanta’ augstākā raža 2014. gadā tika iegūta ar devu 40 g uz bumbuli (ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroli 23%), bet 2015. gadā – ar devu 60 g uz bumbuli (ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroli 50%).
Lietojot granulēto vermikomposta formu dažādām kartupeļu šķirnēm, augstākā kartupeļu bumbuļu raža vidēji 2013.–2015. gadā tika iegūta, izmantojot atšķirīgas vermikomposta devas. Kartupeļu šķirnei ‘Bellarosa’ augstākā bumbuļu raža tika iegūta, lietojot 40 g uz bumbuli (relatīvais ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroli 46%), bet šķirnēm ‘Adretta’ un ‘Imanta’ augstāko bumbuļu ražu ieguva, lietojot 60 g uz bumbuli (relatīvais ražas pieaugums salīdzinājumā ar kontroles variantu attiecīgi bija 48 un 52%).
Lai gan 2013. gadā izmēģinājumā nebija iekļauts variants ar vermikomposta devu 80 g uz bumbuli, kā parāda turpmākie 2014. un 2015. gada izmēģinājumu rezultāti, neviena no izmēģinājumā iekļautajām šķirnēm neuzrādīja būtisku ražas pieaugumu vai atsevišķos gadījumos novēroja pat ražas samazināšanos salīdzinājumā ar variantu, kur lietoja vermikompostu 60 g uz bumbuli gan pulvera, gan granulu veidā.
Kurš veids labāks – pulveris vai granulas?
Pēc slieku darbības iegūtajā vermikompostā ir liels mitruma daudzums (virs 60%), tā ir neviendabīga masa ar dažādu izmēru struktūrelementiem un piemaisījumiem. Šādu vermikomposta masu iespējams izkliedēt vienīgi ar kūtsmēslu vai minerālmēslu izkliedēšanas agregātiem. Piemēram, izmantojot piekarināmo minerālmēslu izkliedētāju 1 RMG 4, iespējams izkliedēt 2–4 t/ha (maksimālā deva sējaparātam rada nevēlamu palielinātu slodzi) ar darba platumu 10 m. Vermikomposta devas, kas pārsniedz 4 t/ha, vairāk ir piemērotas gadījumos, kad radikāli nepieciešams ielabot augsni, t. i., jāpanāk ātrāka augsnes organiskās vielas daudzuma paaugstināšana, jāuzlabo augsnes struktūra un mitruma ietilpība. Pēc vermikomposta mehanizētas izkliedēšanas ar sekojošu iekultivēšanu augsnē 6–12 cm dziļumā dīgstošo sēklu saknes mazāk cieš no paaugstinātas vermikompostā esošo fizioloģiski aktīvo vielu koncentrācijas. Vermikomposta ražošanas procesā, lai uzlabotu vermikomposta produkta kvalitāti, tas tiek vēdināts un nogatavināts, pēc tam arī mehāniski apstrādāts, t. i., drupināts, smalcināts un sijāts. Pēc sijāšanas tas iegūst irdenu pulverveida masu ar graudveida struktūrelementiem, kas atkarībā no mitruma ir vairāk vai mazāk lipīga.
Kā liecina līdzšinējā pieredze, pulverveida vermikomposta šķietamais irdenums pēc taustes rada maldīgu priekšstatu par tā mehanizētas izsējas kvalitāti. Tas nav birstošs, jo uz pašsvara no mehāniskajām vibrācijām sablīvējas, vienmērīgi neuzguļ maisītāja stienim un sējaparātam, veidojas piltuvveida un citu veidu tukšumi, kas notiek neatkarīgi no mēslojuma tvertnē iebērtā vermikomposta daudzuma. Lokālajā iestrādē pulverveida formas vermikomposts vairāk būs piemērots, saimniekojot nelielās platībās, dārzeņkopībā un dārzkopībā, situācijās, kad biežāk izmanto roku darbu, kad vermikompostu sajauc ar augsni, ierok ar lāpstu vai ierušina ar dakšām.
Lai varētu vermikompostu mehanizēti iestrādāt reizē ar kultūraugu sēju vai stādīšanu lielās platībās, lietojot kombinētos agregātus, to granulē. Granulu birstamību ietekmē granulu izmēri, īpaši granulu garums.
Kartupeļu mēslošanā, salīdzinot granulēto vermikompostu ar pulverveida formu, trīsgadīgie izmēģinājumu rezultāti parādīja, ka efektīvāks bija pulverveida formas mēslojums, jo visām kartupeļu šķirnēm visos vermikomposta devu variantos ieguva augstāku kartupeļu bumbuļu ražu.
Variantā ar vermikomposta devu 20 g uz bumbuli kartupeļu raža ar pulverveida produktu bija no 1% (‘Imanta’) līdz 9% (‘Bellarosa’) lielāka nekā lietojot granulas. Variantā ar vermikomposta devu 40 g uz bumbuli kartupeļu raža ar pulverveida produktu bija no 4% (‘Bellarosa’) līdz 16% (‘Adretta’) lielāka nekā ar granulēto vermikompostu, bet šķirnei ‘Imanta’ iegūtā raža bija līdzvērtīga, lietojot gan pulvera, gan granulu produktu. Variantā ar vermikomposta devu 60 g uz bumbuli (ieguva maksimālo ražu), lietojot pulverveida formas vermikompostu, kartupeļu bumbuļu raža bija par 17% (‘Imanta’), 18% (‘Bellarosa’) un 19% (‘Adretta’) lielāka nekā ar granulēto vermikompostu.
Iestrādājot vermikompostu kā pulveri vai granulas devā 80 g uz bumbuli, kartupeļu bumbuļu ražas tālāks pieaugums netika konstatēts, bet ražas atšķirība starp pulvera un granulu formu tāpat turpināja saglabāties par labu pulvera produktam, jo arī šajā gadījumā bija konstatējams pulvera produkta efektivitātes pārākums par granulām – bumbuļu raža, lietojot pulvera produktu, vidēji bija lielāka par 10%.
