Ar ko nodarbojas augstu amatpersonu padomnieki? 8
Ar ko nodarbojas augstu amatpersonu padomnieki? – ir vaicājuši “LA” lasītāji ne reizi vien, un rīdziniece I. Skudra, zvanot redakcijai, interesējās, kādi ir Inta Dāldera pienākumi, kurš Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai dod padomus humanitārajos jautājumos.
Pavisam premjeres birojā ir septiņi padomnieki.
Ints Dālderis beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, ir spožs klarnetists, kurš pierādījis organizatora vērienu, jau vadot Latvijas Nacionālās operas simfonisko orķestri, pēc tam bijis Latvijas Nacionālā orķestra direktors. Pēc tam pusotru gadu – no 2009. gada marta līdz 2010. gada novembrim – kultūras ministrs. Vēlāk devis padomus kultūras ministrēm un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, bet pērnā gada nogalē pats bija viens no kandidātiem Ministra prezidenta amatam. Tātad – pārredz visu politikas spēles laukumu.
Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis sarunā “LA” izteica cerību, ka I. Dālderis būs sazobē ar nozari un būs persona, pie kuras vērsties humanitāro nozaru zinātniekiem.
Divi bijuši kultūras ministri noteikti var satikties un aprunāties, teica I. Dālderis, kad vaicāju, vai viņš pieņemtu šo O. Spārīša priekšlikumu. Taču I. Dālderis uzsver, ka viņa amats ir “padomnieks kultūras un politikas koordinācijas jautājumos” un tie “humanitārie jautājumi” esot tikai kļūdaini preses relīzē ierakstīts termins. (Taču arī MK mājas lapā viņa amats ir “padomnieks humanitārajos un ES fondu jautājumos”).
I. Dālderis stāsta, ka viņa pārzināmās jomas ir sports, kultūras nozare un ES struktūrfondi: “Politikas koordinācija ietver ilgtermiņa investīciju plānošanu, struktūrfondu plānošanu visās, ne tikai ar kultūru saistītajās jomās.” Ar Finanšu ministrijas dokumentiem par Eiropas struktūrfondiem I. Dālderim jāiepazīstas pašam un īsi jāizstāsta lietas būtība premjerei.
Premjera birojā nav īpaša padomnieka izglītības jautājumos. Viņam nācies būt par premjera pārstāvi lietās, kas saistītas ar pedagogu atlīdzības jautājumiem, kontaktiem ar izglītības darbinieku arodbiedrībām, kaut nevarot teikt, ka šo lauku ļoti labi pārzinot. Tomēr viņš pats pusslodzi strādā arī Izglītības un zinātnes ministrijā kā ministres Inas Druvietes padomnieks ES fondu jautājumos.
Kad būs enciklopēdija?
“Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecība ir pabeigta, jāvirza nākamā posma darbi, un ir diskusijas par to, kā attīstīt Nacionālās bibliotēkas apkārtni, kā iekārtot pašu bibliotēku,” šo kā pirmo no galvenajiem uzdevumiem kultūras jomā nosauc I. Dālderis, stāstot par darāmo kultūras infrastruktūras objektos. Piemin arī Rīgas pils rekonstrukciju, Pulka ielā plānotā Muzeju krātuves kompleksa būvniecību, Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, kā arī to, ka Nekustamo īpašumu aģentūra izsludinājusi konkursu par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju.
Tāpat par svarīgu darbu I. Dālderis uzskata Okupācijas muzeja piebūves celtniecību, piebilstot, ka būs jārisina arī represēto memoriāla jautājums, kas šobrīd vēl nav iekļauts plānā.
“Izstrādāsim programmu Latvijas Republikas simtgadei un uzsāksim tās īstenošanu, tajā skaitā uzsāksim Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides darbus” – solīts valdības deklarācijā. Kas padomniekam sakāms par to? Ideju valsts neatkarības simtgades atzīmēšanai ir ļoti daudz, Kultūras ministrija veido darba grupu, kura apkopos priekšlikumus, – uzsver I. Dālderis. Viņš uzskaita: ir jāsakārto Dziesmu svētku estrāde, vajadzīgs Laikmetīgās mākslas muzejs, jauna koncertzāle, jāsakārto Daugavas stadions deju svētkiem.
Bet uz jautājumu, vai uz Latvijas simtgadi ieraudzīsim Nacionālās enciklopēdijas pirmo sējumu, I. Dālderis diplomātiski nosaka: “Mans personīgais viedoklis, ka vajadzētu to darīt. Kultūras ministrija apkopos visas idejas, un tad prioritārā secībā jāizvēlas, ko mēs no tā uz simtgadi vēlamies izdarīt. Tas notiks pēc kopējas sabiedrības diskusijas.”
Iebilstu, ka par enciklopēdiju jau “diskutēts” tik ilgi, ka beidzot jānodibina redakcija un jāpiešķir nauda darbam. “Enciklopēdijas izveide ir vairāk zinātnes jautājums, un nebūtu jēgas strīdēties, kura ministrija ir virsvadībā, būtu labi, ja kāds to izdarītu,” I. Dālderis spriež. Sola, ja būšot iespēja, tad noteikti atbalstīšot, ka enciklopēdija ir vajadzīga.
“Politiskā greizsirdība”
Ilgi vilcināts ir arī jautājums par mediju politikas nodaļas izveidi Kultūras ministrijā. Toreiz, kad pats strādājis šajā ministrijā, I. Dālderis arī esot domājis, ka mediju institūcija varētu būt tur. Taču tagad par to neesot tik pārliecināts. “Bet kādai ministrijai vajadzētu šos mediju jautājumus uzņemties,” viņš spriež. “Pareizi būtu, ka sabiedriskos medijus uzrauga viena padome un pārējo visu mediju telpa ir citas institūcijas pārziņā. Nevajag baidīties, ka tur būs liekas institūcijas! Igaunijā tas darbojas ļoti labi.” I. Dālderis piemin, ka “parasti šajā ziņā ir politiska greizsirdība”. Partiju greizsirdība – izskaidrojums, kāpēc daudz kas risinās pārāk lēni.
Cik pelna padomnieki?
Atbilde uz “LA” lasītājas jautājumu, kāds ir Ministru prezidentes padomnieka atalgojums, – I. Dālderim tie ir 1650 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kā izglītības ministres padomnieks uz pusslodzi viņš nopelna mēnesī 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas.
