Izlasi visu rakstu. Padomju propagandas sekotāji. Portāla veidotājs atbild anonīmi 21
Staļins ir bijis labs un talantīgs vadītājs, bet uz viņa kapa sagāzti nomelnojoši meli. Padomju Savienība bija vishumānākā un kristīgākā valsts pasaulē, pēc kuras sabrukšanas bijušajās republikās dzīve gājusi tikai uz leju. Mūsdienu Latvija ir kolonizēta pseidovalstele, ko savām vajadzībām izmanto NATO un amerikāņu okupanti – pedofili. Šīs atskārsmes nav no kāda Kremlim pietuvināta propagandas medija. Tas pat nav Aleksandra Giļmana vai viņa domubiedru kārtējais garadarbs. Šādas tēzes Latvijas interneta telpā skaidrā latviešu valodā brīvi izplata paši latvieši, liekot kārtējo reizi uzdot jautājumu par vārda brīvības robežām.
Jau piecus gadus Latvijas interneta telpā darbojas portāls ar ambiciozu nosaukumu “Informācijas aģentūra”. Tā mērķis esot veicināt “maksimāli lielāka cilvēku skaita izraušanos no maldinošās, ačgārnās, melīgās un cilvēcību iznīcinošās ilūziju pasaules, ko uzbur dažādas māņu mācības un ko visplašākajos apmēros tiražē plašsaziņas līdzekļi”. Anonīmie portāla veidotāji uzbur paši savu pasaules ilūziju, kas gan vairāk balstīta nevis faktos, bet gan pieņēmumos, vispārinājumos un sazvērestību teorijās. Oriģinālrakstu tur maz – lielākoties pārtulkoti teksti no dažādiem krievu portāliem.
Portāla veidotāji nenoliedz, ka izmantoti Krievijas propagandas materiāli, bet nesaskata tur neko īpaši ļaunu. Viņuprāt, bijušā VDK priekšnieka Jurija Andropova radītajā propagandas virzienā “ir vismaz 85% taisnības” un tāpat arī mūsdienu Krievijas propagandā. “IA” rakstos padomju režīma attaisnošana balstīta pieņēmumā, ka cilvēku vairākums ir stulbi, neattīstīti un brīvas izvēles apstākļos izvēlēsies sev vai sabiedrībai kaitīgāko rīcības formu, tādēļ PSRS rīkojusies prātīgi, ierobežojot izvēles brīvību. Portāla autori nekautrējas izmantot arī klajus izdomājumus (piemēram – par Latvijas pievienošanos PSRS esot noticis referendums).
Noslēpumainais autors
Portāla aprakstā minēts, ka to veidojot domubiedru grupa, taču šīs komandas vārdus un uzvārdus portāla pārstāvji atsakās nosaukt. Pēc “LA” rīcībā esošas informācijas, lapas vienīgais un galvenais veidotājs ir kāds Ivars Prūsis. Atšķirībā no uzskatos līdzīga “Kremļa taurētāja” Eināra Graudiņa, kurš labprāt uzstājas medijos, uzdodoties te par politologu, te ekonomistu, te EDSO novērotāju, Prūsis saglabā noslēpumainību un izvairās no publiskas komunikācijas. Sociālajā tīklā “youtube.com” gan atrodamas pāris viņa lekcijas, kur autors uzstājas Latvijas Ekonomistu asociācijas konferencē, slavinot sociālismu un pielīdzinot kapitālismu fašismam.
Pēc internetā atrodamas informācijas, I. Prūsis dzimis 1978. gadā Alūksnē, beidzis Ogres ģimnāziju, Rīgas Tehnisko koledžu (telekomunikāciju inženieris) un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti (vadības zinību bakalaurs). Vairāk nekā 15 gadus nostrādājis uzņēmumā “Lattelecom”. Pēc neoficiālas informācijas, viņš savulaik darbojies Latvijas Nacionālistu klubā (pirms tam “Klubs 415”), bet šo organizāciju līderis Jānis Sils to noliedz: “Ivars Prūsis nekad nav bijis kluba biedrs, bet apmeklēja atsevišķus mūsu pasākumus. Tas bija pirms daudziem gadiem, kad izdevām laikrakstu “Latviešu Patriots”. Tolaik ap mums pulcējās daudz cilvēku, par kuru motivāciju un patiesajiem iemesliem grūti spriest. Esmu redzējis viņa tagadējos ierakstus internetā, un tie man kategoriski nav pieņemami.”
Sapņo par Strelkovu Latvijā
I. Prūsis ar savām prokrieviskajām atklāsmēm dalās arī citos interneta resursos. Portālā, “imhoclub.lv” viņš slavina Ukrainas “zaļo cilvēciņu” bijušo līderi Igoru Girkinu jeb Strelkovu, kurš, viņaprāt, ir īsts mūslaiku varonis. “Ja Latvijā atrastos kaut vai viens Strelkovs ar nelielu grupiņu, tad mēs, visdrīzāk, dzīvotu pavisam citā Latvijā…” raksta I. Prūsis. Interneta blogā politologija2.wordpress.com viņš lielākoties gāna ASV agresīvo ārpolitiku, vienlaikus slavinot Krieviju un Ķīnu. Portālā “pietiek.com” publicējis komentārus par Ukrainas notikumiem (viņaprāt, Maidana nemierus organizējuši amerikāņu slepenie dienesti, bet Krievijas rīcība Krimā bijusi leģitīma pašaizsargāšanās). Rakstīšana viņu acīmredzami aizrauj, jo teksti ir gari. Pirms četriem gadiem I. Prūsis sniedzis interviju arī “Latvijas Avīzei” kā bijušā Lībijas līdera nelaiķa Muamara Kadafi “Zaļās grāmatas” latviešu tulkojuma izdevējs. Viņš tulkojis un izdevis arī ķīniešu karavadoņa un stratēģa Suna Dzi darbu “Kara māksla”.
Drošībnieki novēro, bet neiejaucas
Kā informēja avoti drošības dienestos – šis un citi līdzīgi interneta resursi tiekot paturēti redzeslokā. Tomēr drošības dienesti neatklāj, vai “IA” veidotājs par savu prokrievisko publicistiku saņem kādu atalgojumu. Tādēļ nav īsti skaidrs, vai viņu varētu saukt par vienu no “Kremļa troļļiem”, kuri Krievijas politiku atbalstošos komentārus internetā raksta par maksu. Nevar izslēgt, ka autors patiešām rīkojas pārliecības vārdā. Tāpat arī nav oficiālas informācijas par to, cik daudz apmeklētāju un sekotāju ir viņa veidotajiem interneta resursiem.
“Izskatās pēc vientuļa, margināla grafomāna plosīšanās,” portāla “Informācijas aģentūra” ierakstus vērtē komunikāciju zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. “Nedomāju, ka viņš ar saviem mazzināmajiem blogiem, anonīmiem rakstiem un zemu uzticamības pakāpi spētu uzrunāt plašas masas vai radīt bīstamas pārmaiņas sabiedrības noskaņojumā.” Vienlaikus gan komunikācijas pētnieks atzina, ka šādi portāli var piesaistīt arī tādus cilvēkus, kuri aprakstītās radikālās idejas var mēģināt īstenot dzīvē un no rakstīšanas pāries pie rīcības, tostarp vardarbības. Tādēļ drošības dienestiem šādu portālu aktivitātes vajadzētu uzmanīt.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) pēc iepazīšanās ar portāla saturu atzina, ka būtu nepieciešama padziļināta analīze, lai pārliecinātos, vai nav pārkāptas likuma normas par naida kurināšanu, Satversmē noteikto valsts pamatu apdraudēšanu un nozieguma pret cilvēci attaisnošanu. “Jebkura informācija, kas nonāk publiskajā telpā, ir jāvērtē, vai tā atbilst likumu normām. Drošības dienesti to arī dara. Sarežģītāks ir jautājums par robežu, pēc kuras pārkāpšanas varētu aizliegt izpausties, jo preses un vārda brīvība arī ir tikpat aizsargājama. Diemžēl šīs demokrātiskās brīvības cenšas izmantot arī cilvēki, kuri mūsu valstij nevēl labu,” teica Āboltiņa.
