Padomju nodarīto zaudējumu lietā plāno vērsties ANO 13
Padomju okupācijas režīma Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nodarīto zaudējumu aprēķināšanā šobrīd galvenie uzdevumi ir tuvināt zaudējumu aprēķināšanas metodiku, lai visas trīs valstis spētu sagatavot kopēju prasību, kā arī izvērtēt iespējas šādu prasību iesniegt ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Starptautiskajā tiesā, informēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).
Pirmdien Tieslietu ministrija kopā ar MK PSRS okupācijas režīma nodarījumu Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem apzināšanas komisiju Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās organizēja trīs jaunu grāmatu atvēršanas svētkus. Tās ir “Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”, “Padomju impērijas koloniālā politika un Latvijas kolonizācija 1940. – 1990.”, kā arī jau agrāk iznākušās grāmatas “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijai” krievu valodas versija. Rasnačs norādīja, ka grāmatas uztveramas kā kārtējais solis ministrijas un zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbā. Visu trīs Baltijas valstu tieslietu ministri pagājušā gada 5. novembrī vienojās par nepieciešamību izanalizēt citu valstu ANO pieredzi līdzīgos jautājumos, kā arī izvērtēt visas starptautiski tiesiskās un juridiskās iespējas. Šajā darbā jau esot iesaistījušies arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konstitucionālo tiesu tiesneši. Izvērtēšanas un precīzas prasību noformulēšanas darbs prasīšot daudz laika, taču galvenais – politisko gribu visu triju Baltijas valstu vadībā. “Katrs atsevišķi to darīt mēs nedrīkstam. Tikai visi trīs kopā varam sasniegt mērķi. Steigties nozīmē izgāzt visu procesu,” tā Rasnačs. Žurnālistu jautāts, vai Latvijas vadībai šobrīd tāda griba piemīt, ministrs atbildēja apstiprinoši.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, PSRS okupācijas režīma Latvijai nodarītie zaudējumi lēšami 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem zaudējumi ekonomikai ir 185 miljardi eiro. Turklāt, pēc Rasnača vārdiem, summa katru gadu palielinās, jo Latvijai jātērē nauda ekoloģijai nodarītā posta mazināšanai, vides sakopšanai, jāgādā par represēto un, piemēram, Černobiļas AES katastrofas seku novērsēju sociālo aizsardzību.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (“V”) pasākumā uzsvēra ar padomju okupācijas laika mantojumu saistīto pētījumu un izdevumu īpašo nozīmi brīdī, kad notiek informatīvais karš ar Krieviju, no kurienes nāk “milzīga dezinformācijas un propagandas deva”. Latvijā uz padomju okupācijas periodu bieži jau sākot atskatīties samiernieciski un neitrāli kā “padomju laiku”, kad visiem it kā bijis darbs un skaidrība par to, kas notiks pēc 20 gadiem: “Cik apspiesti mēs tolaik jutāmies, cilvēki jau sāk aizmirst. Smadzenes laikam tā iekārtotas, ka slikto pēc kāda laika aizmirstam. Jaunie cilvēki, bērni nemaz nevar iedomāties, kādi bija tukšie veikali.” Arī komisijas pārstāve Ruta Pazdere atzina, ka sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, kāpēc “šodien dzīvojam sliktāk nekā attīstītās Eiropas valstīs”, kamēr, ja nebijis padomju okupācijas, Latvija, iespējams, atrastos Somijas attīstības līmenī. Pēc Pazderes domām, sekas turpināsim just vēl vienas vai divu paaudžu garumā.
Minētās grāmatas izdotas par valsts līdzekļiem un pārdošanā nenonāks. Tās ar Pašvaldību savienību un Lauku bibliotēku atbalsta biedrību starpniecību paredzēts izplatīt visām Latvijas bibliotēkām. Grāmatas tikšot dāvinātas arī represēto organizācijām. Tātad interesenti tās varēs meklēt bibliotēkās vai elektroniskā versijā interneta vietnē “okupacijaszaudejumi.lv”. Kas attiecas uz krievu valodā iznākušo sējumu, Pazdere norādīja, ka par to esot “starptautiskās sadarbības partneru interese”.
