Padomju memoriāls Jēkabpilī novākts 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jēkabpils novada dome, saskaņojot darbības ar Brāļu kapu komiteju (BKK), pirmdien veikusi padomju okupācijas laikā celtā Otrā pasaules kara memoriāla demontāžu Krustpils parkā Rīgas ielā 205. Savukārt otrdien, 14. jūnijā, meklēšanas vienība “Leģenda” kā BKK pilnvarotā vairākus metrus no pērn gāztā lielgabala postamenta zem ietves daļas uzgāja un ekshumēja trīs padomju militārpersonu mirstīgās atliekas.
Jēkabpils dome lēmumu par lielgabala postamenta un granīta plāksnēm apšūto betona kolonnu aizvākšanu pieņēma 26. maijā. Postaments, uz kura līdz 2021. gada 24. februāra naktij atradās padomju okupācijas laikus simbolizējošais lielgabals, kuru pēc paša iniciatīvas pērn ar traktortehniku novāca un nogremdēja Daugavā Jēkabpils novada zemnieks Gundars Kalve (attēlā), tagad aizvests uz pašvaldības noliktavu.
Tur nonākušas arī bareljefu plāksnes ar uzrakstiem, kas noņemtas no abām dzelzsbetona kolonnām. Pašas kolonnas kā objekti bez mākslinieciskas vērtības gāztas un sadrupinātas. Granīta plāksnes nākotnē vai nu atdošot Jēkabpils vēstures muzejam, vai izmantošot padomju karavīru brāļu kapos Varoņu ielā.
Sarunas ar “Leģendu” par iespējamo apbedījuma vietu meklēšanu zem memoriāla konstrukcijām vai to tuvumā pašvaldība bija sākusi jau pirms vairākiem gadiem, jo no padomju okupācijas laikiem nākusī informācija par apbedījumiem bija neskaidra un pretrunīga. Nebija dokumentālu pierādījumu, ka tur kāds tiešām apbedīts, līdz ar to objektam Krustpils parkā nebija arī apbedījuma vietas statusa.
Formāli pieminekļa novākšanas darbi bija jāsaskaņo ar Krieviju, taču jāatgādina, ka šī gada 12. maijā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā Saeima apturēja 1994. gada Krievijas un Latvijas vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību protokola 13. panta darbību.
Šis pants abām pusēm uzlika pienākumu rūpēties un uzturēt pretējai pusei piekritīgās memoriālās būves un apbedījuma vietas. Attiecībā uz oficiālajiem apbedījumiem un kapavietām Latvija gan apņēmusies turpināt pildīt savas starptautiskās saistības arī pēc 12. maija.
Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš (attēlā) norādīja, ka Krievija par nodomu novākt memoriālu Jēkabpilī un veikt potenciālo apbedījuma vietu zondāžu informēta pirms diviem trim gadiem, kad arī lūgta piekrišana. Tomēr nekāds oficiāls dokuments no Maskavas kopš tā laika nav saņemts. Jēkabpils pašvaldība jau iepriekš bija apņēmusies, ja gadījumā tiks atrastas mirstīgās atliekas, gādāt par to cieņpilnu pārapbedīšanu padomju karavīru brāļu kapos Varoņu ielā.
Meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits apstiprināja, ka
šonedēļ 14. jūnijā uzietas trīs padomju virsnieku mirstīgās atliekas. Sākumā tās meklētas zem lielgabala postamenta, taču tur nekā nav bijis. Tad rakšana sākta vairākus metrus tālāk uz Rīgas ielas pusi zem ietves un zāliena. “Un tur viņi bija. Ģenerālmajors atradās pa vidu, zem Rīgas ielas ietves – tur, kur cilvēki staigāja pāri.
Pulkveži bija katrs savā pusē. Starp viņiem bija kādu četru metru attālums. Viens pulkvedis bija ar artilērijas karaspēka zīmotnēm, otrs tankists,” stāsta T. Ešmits.
Noskaidrot identitāti bez arhīvu ziņu izpētes šobrīd nav iespējams, taču T. Ešmits pauda personīgo viedokli, ka runa varētu būt par padomju avotos minēto artilērijas ģenerālmajoru Sergeju Kuprijanovu (kritis 1944. gada 17. augustā Krustpils apkaimē, sākotnēji apbedīts Jūlija parkā jeb Krustpils tirgus laukumā) un 130. latviešu strēlnieku korpusa pulkvežiem Gavrilu Šarikalovu (kritis 1944. gada 19. augustā pie Aiviekstes) un Sahabutdinu Gazejevu (miris 1944. gada 17. augustā no ievainojumiem, kas gūti Madonas apriņķī netālu no Angiņu mājām, taču rīkojumā par miršanu ierakstīts 20. augusts).
“Leģendas” vadītājs pauda, ka, pēc visa spriežot, apbedīšana notikusi kara laikā. “Apbedījuma struktūra neliecina, ka viņi būtu kaut kādā veidā pārvietoti. Tas ir pirmatnējs apbedījums. Acīmredzot 1947. gadā virs viņiem uzbūvēja pirmo pieminekli, kuru vēlāk daļēji nojauca, lai 70. gados dziļāk parka teritorijā uzbūvētu jaunu, bet ģenerālim pāri nu gāja ietve.”
Biedrības “Leģenda” un Jēkabpils novada pašvaldības vienošanās paredz, ka trīs karavīru mirstīgās atliekas pagaidām uzglabās biedrība. Vēlāk tā nodrošinās pārapbedīšanu brāļu kapos Varoņu ielā. Bijušā memoriāla vietu Jēkabpils novada pašvaldība nākotnē plāno iekļaut labiekārtotā parkā ar atpūtas zonu un publisko pasākumu laukumu, kas nekādā veidā nebūtu savienojami ar apbedījumiem.
