Padomju deportāciju attaisnošana – nesodāma 32
Savdabīgu dāvanu Alfrēdam Rubikam jaunajā gadā sarūpējusi Drošības policija (DP) – pēc astoņu mēnešu izvērtēšanas drošībnieki izbeiguši pret Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) līderi ierosināto kriminālprocesu par padomju deportāciju attaisnošanu.
Jau rakstīju, ka pagājušā gada 1. maijā Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks tradicionālajā sociālistu mītiņā Grīziņkalnā paziņoja, ka 1949. gada deportācijās “daudzi tika represēti pēc nopelniem, jo tie bija tie, kas sadarbojās ar fašistiem”. Tāpat viņš kārtējo reizi noliedza okupācijas faktu, apgalvojot, ka Latvijas pievienošana PSRS bijusi tikpat brīvprātīga kā iestāšanās Eiropas Savienībā.
Jau nākamajā dienā pēc šī paziņojuma komunikāciju zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt iespējamos kriminālpārkāpumus (nozieguma pret cilvēci attaisnošana) Rubika izteikumos. Ģenerālprokuratūra lietu pārsūtīja DP, kas gandrīz gadu vērtēja dažus Rubika izteiktos teikumus, piesaistot pat vēstures ekspertus. Pēc neoficiālas informācijas, eksperti secinājuši, ka Rubiks izplatījis vēstures faktiem neatbilstošu informāciju. Taču nozieguma sastāvu viņa izteikumos DP izmeklētāji tā arī nav saskatījuši. Tādēļ janvāra sākumā pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt.
Iesnieguma autors pašlaik konsultējas ar juristiem par iespēju pārsūdzēt kriminālprocesa izbeigšanu. “Ceru, ka DP apzinās, kāda atbildība uz viņiem gulstas. Norma par nozieguma pret cilvēci attaisnošanu Latvijas likumos ir samērā jauna, un katrs šāds lēmums nākotnē kalpos kā precedents. Jebkurā gadījumā nejūtos kā zaudētājs, jo tas izraisīja diskusiju sabiedrībā un Rubiks vismaz vairs nav “Saskaņas centrā”,” teica Kaprāns. Taču vienlaikus viņš kā sociālās atmiņas pētnieks pauda satraukumu, ka DP mūžīgās atkāpšanās stratēģija iedrošinās arī citus radikāļus trivializēt vai pat attaisnot citus noziegumus pret cilvēci, tostarp holokaustu.
DP izmeklētāji, iespējams, nav pamanījuši, ka Latvijā padomju represijas tiek traktētas kā noziegums pret cilvēci. 1992. gada 25. martā pieņemtais Augstākās Padomes lēmums “Par konvencionālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci” cita starpā nosaka “saskaņā ar konvencionālajām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības Komunistiskās partijas un Latvijas Komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci, gluži tāpat kā nacionālsociālistu līdzīgu rīcību, un neattiecināt uz šiem noziegumiem noilgumu”. DP vakar nebija gatava sniegt skaidrojumu, kādi apstākļi un argumenti bijuši pamatā lēmumam izbeigt kriminālprocesu.
