Rēzeknē padomju armijas slavināšanai prasa pašvaldības naudu 26
Rēzeknes pilsētas dome šodien lemj par finansējuma piešķiršanu Jurija Sediševa grāmatas “Soveršennoje imi bessmrtno” (“Viņu paveiktais ir nemirstīgs”) izdošanai.
Pilns manuskripts gan nav pieejams arī pašiem deputātiem, bet aprakstā teikts, ka “grāmatā būs īsas to PSRS varoņu biogrāfijas, kas krituši Latvijas teritorijā 1944. un 1945. gadā, kā arī to, kas pēc kara dzīvojuši Latvijā”. Darbu iecerēts izdot tikai krievu valodā bez tulkojuma latviski. Šādu grāmatu J. Sediševs jau izdevis, un šis plānots kā atkārtots izdevums, kas papildināts ar vēl vairākām biogrāfijām un attēliem. Spriežot pēc uzmetuma, attēlos būs ne vien aprakstīto sarkanarmiešu portreti, bet arī foto no 9. maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa Rīgā un tamlīdzīgi.
Aptuveni 400 lappušu biezās grāmatas tirāža plānota 500 eksemplāros. Tās izdošanai Latgales Kultūras centra izdevniecība Rēzeknes domē lūgusi 5440 eiro. Pašvaldības Finanšu komiteja šo ieceri daļēji atbalstīja, lemjot piešķirt 3800 eiro. Šodien šis jautājums vēl jāskata domes sēdē.
Pagaidām pret šādas grāmatas finansēšanu iebilst vienīgi deputāts Jāzeps Korsaks (ievēlēts no Apvienotā latvisko partiju saraksta). “Ar šādām grāmatām tiek idealizēta sarkanā armija un jaunajai paaudzei tiek radīts maldīgs priekšstats par vēsturi, kas noved pie piektās kolonnas izveidošanas,” uzskata Korsaks. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka grāmatas vizuālajā noformējumā plānots izmantot “Georga lentītes”, un atgādināja, ka šo pašu simbolu pašlaik Ukrainā izmanto prokrieviskie teroristi.
Tupretim Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (“SC”) nekādu okupācijas režīma slavināšanu grāmatā nav saskatījis. “Tur neitrālā formā atspoguļotas to cilvēku biogrāfijas, kas Latvijas teritorijā cīnījās pret fašismu. Turklāt daudzi no aprakstītajiem cilvēkiem ir latvieši. Tā ir daļa no vēstures. Es uzskatu, ka šo grāmatu vajadzētu izdot arī latviešu valodā, ja varēsim tam atrast līdzekļus,” pirms domes sēdes teica Rēzeknes mērs. Arī citi deputāti ir atbalstoši. Piemēram Lidija Ostapceva (“SC”), kas ir arī Rēzeknes 3. vidusskolas direktore, izteikusies, ka šo darbu vajadzētu dalīt skolēniem.
Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis atrunājās, ka iesniegumu domei par finansējuma piešķiršanu grāmatas izdošanai sagatavojis nevis pēc savas iniciatīvas, bet gan pēc Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” lūguma. Neraugoties uz patriotisko nosaukumu, šis fonds ir prokrieviska organizācija, kurā pulcējas bijušie sarkanarmieši un viņu atbalstītāji. Arī grāmatas autors Jurijs Sediševs vēsturnieku vidū nav zināms. Viņš ir sabiedrisks darbinieks dažādās krievu tautiešu organizācijās, kas nodarbojas ar Otrā pasaules kara upuru apbedījumu un pieminekļu apkopšanu.
