Padomju armijai veltīto pieminekli Pārdaugavā grasās nogāzt tuvāko nedēļu laikā 46
Padomju armijai veltītā pieminekļa demontāža Uzvaras parkā jāuzsāk tuvāko nedēļu laikā, lai pagūtu procesu pabeigt līdz 15.novembrim, šodien preses konferencē akcentēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Visticamāk, piemineklis tiks demontēts nogāžot.
Politiķis norādīja, ka slēgtā aptaujas procedūrā ir izraudzīts būvnieks šo darbu veikšanai. Ja šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tiks pieņemts pozitīvs lēmums par finansējuma piešķīrumu pieminekļa demontāžai, tad piektdien ar būvnieku varētu tikt noslēgts līgums.
“Nacionālo drošības interešu dēļ mēs izvēlējāmies būvnieku slēgtā aptaujas procedūrā, bet informācija nebija slēpta. Informācija par iepirkumu bija pieejama elektroniskajā iepirkumu sistēmā. Savukārt maijā jau notika pirmās sarunas ar būvniekiem,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs.
Pēc Staķa vārdiem, sākotnēji esot bijušas bažas, vai vispār kāds pieteiksies. Viņš pauda sapratni, ka sabiedrībai ir bažas par pieminekļa demontāžas procesa organizēšanu. Rīgas domes priekšsēdētājs norādīja, ka daļu informācijas patlaban nav iespējams atklāt. Savukārt, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība pieminekļa demontāžas procesā ir pārstāvēta, projekta īstenošanā klātesoša būs “Sabiedrība par atklātību Delna”.
Staķis pavēstīja, ka pieminekļa demontāžas darbu izmaksas plānotas ap 2,1 miljons eiro, kuru aptuvenais sadalījums plānots sekojošs: 3% plānots ieguldīt būvlaukuma iekārtošanā un uzturēšanā, 3% – paredzēt inženierkomunikāciju aizsardzībai un pārkārtošanai, 7% – obeliska un skulptūru demontāžai, 24% – postamentu, tehnisko telpu un pamatu demontāžai, 45% – baseina nojaukšanai un aizbēršanai, 18% – teritorijas labiekārtošanas izmaksām.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange žurnālistiem uzsvēra, ka saistībā ar pieminekļa demontāžu ir divi riski: pirmais ir iekļauties noteiktajā laika periodā, jo likums nosaka, ka pieminekļa virszemes daļai ir jābūt demontētai līdz 15.novembrim, savukārt otrais risks ir saistīts ar nacionālo drošību, tādēļ ir nepieciešams izvairīties no procesa “torpedēšanas”.
Viņš norādīja, ka maijā tika uzsāktas sarunas ar būvniekiem, lai apzinātu, kādi ir būvnieku rīcībā esošie resursi, tehnoloģijas un kāda interese ir kopumā. Tālāk tika izstrādāti kritēriji, lai būvnieki varētu piedalīties slēgtā cenu aptaujā. Kopumā aptaujā piedalījās pieci būvnieki.
“Es labi saprotu masu mediju interesi par to, kas ir šis būvnieks, bet dodiet mums nedaudz laika, jo līdz būvdarbu uzsākšanai mēs strādājam pie drošības protokola, lai saprastu, kā tiks organizēti darbi, vai, piemēram, darbiniekiem būs vestes ar uzrakstiem. Tas paredzēts tāpēc, lai maksimāli nodrošinātu procesa drošību un izvairītos no provokācijas riskiem,” sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors.
Runājot par pieminekļa demontāžas metodi, Lange skaidroja, ka, ņemot vērā saspringto darbu izpildes termiņu, būvnieki nespēj izmantot konvencionālo metodi, proti, demontēt to no augšas un leju. Visticamāk, piemineklis tiks demontēts nogāžot, tomēr, precīzi kādā veidā tas notiks, vēl tiks precizēts.
Kā liecina informācija tīmekļvietnē “rigaspieminekli.lv”, “Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” Uzvaras parkā tika uzstādīts 1985.gadā. Tas ir alegorisks memoriāls ansamblis, kura centrā atrodas 79 metrus augsts obelisks, ko veido piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku – bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.
Savukārt Rīgas domes deputātu frakcija “Saskaņa” uzskata par nepieļaujamu piešķirt no rezerves fonda līdzekļiem finansējumu 2,1 miljona eiro apmērā pieminekļa demontāžai, aģentūru LETA informēja partijā.
“Saskaņa” piedāvā šos līdzekļus novirzīt pilsētas sociālajā budžetā, lai varētu atbalstīt rīdziniekus un lai “varētu finansēt atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbību, turpināt atbalstīt kara darbībā cietušos, kuri Rīgā ierodas katru dienu”.
“Saskaņas” ieskatā, līdzekļi no rezerves fonda ir paredzēti ārkārtas situācijām, palīdzībai situācijās, kad pastāv globāli draudi, bet ne pieminekļa demontāžai.
