Padomjlaika skapis par modernu mēbeli: 3 padomi, kā to izdarīt pašam 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.
Rudens un epidēmijas piespiež ilgāku laiku pavadīt mājās. Šo laiku var lietderīgi pavadīt, uzlabojot savu mājas interjeru – pārkrāsojot kādu mēbeli, kura ir morāli novecojusi, bet tehniski vēl tīri labi kalpo. Pārsteidzošā kārtā padomjlaika sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ražotās mēbeles, servanti, kumodes, viesistabas un guļamistabas garnitūras ar spožo poliestera lakas pārklājumu ir jau iekļuvušas teju vintāžas mēbeļu kategorijā. Tā laika sekciju mēbeles ir čempiones praktiskumā.
Īstais brīdis atjaunot
Tolaik mēbeles lielākoties tika finierētas ar sarkankokam raksturīgu smagnējo – brūni sarkani oranžo – krāsu gammu. Bija arī gaišāki – ar osi finierēti modeļi vai smalkāki, ar tumšu riekstkoku klāti. Tomēr laiki mainās, un mainās arī attieksme pret dzīvi un gaume. Šobrīd cilvēki vēlas mājoklī ienest vairāk gaismas un dzīvesprieka. Tomēr, atsvaidzinot mājokli, nevajag steigties ar veco mēbeļu likvidēšanu. Dot mēbelei otro mūžu piederas pie videi draudzīga dzīvesveida. Piedevām mēbeļu apdares krāsas un materiāli galvenokārt ir veidoti uz ūdens bāzes, tādējādi nerada telpā lielu smaku.
Interjeristi iesaka telpā ievietot vienu vai divus atjaunotos priekšmetus, kas veidotu “odziņu”. Ideāli, ja viens priekšmets būtu liels, piemēram, sekcija un otrs mazāks, piemēram, bufete, trimo. Pats galvenais varonis šajā pārveidē būs krāsa un dekors. Var izvēlēties jebkuru stila koncepciju un brīvi eksperimentēt. Ja kaut kas saiet greizi, var izlabot vai pārkrāsot. Izmest ārā jau vienmēr var paspēt.
Sagatavošanas process
Pirms krāsošanas mēbele ir tehniski jāsakārto. Jāizņem visi plaukti un atvilktnītes, jāiedzen nagliņas un jāpieskrūvē skrūvītes. Labākai slīdamībai atvilktnes un vadulu sadures virsmas ierīvē ar parafīnu vai ziepēm. Dažreiz ir izstrādājusies skrūvītes vieta. To var nostiprināt, iedzenot un ielīmējot caurumiņā koka tapiņas, kaut vai vairākus nosmailinātus sērkociņus. Kad līme būs nokaltusi, skrūvītei bāze ir atjaunota. Ja mēbelei kaut kur ir atlīmējies nažu finieris, zem tā ievada PVA līmi un piespiež ar skrūvspīlēm. Pirms krāsošanas noņem atslāņojušos laku. Lielākus virsmas bojājumus var izlīdzināt ar špakteli.
Tomēr reizēm apmēram 0,6 mm biezā nažu finiera stāvoklis ir tik slikts, ka tas jānoņem. Tā kā mēbele tiek pārkrāsota, dekoratīvajam cēlkoka finierim nav vairs nozīmes, drīzāk tas traucē, jo rada risku ar laiku atlobīties un samaitāt visu darbu. Finieri noņem ar špakteļlāpstiņu, virzoties ieslīpi no sāniem. Grubuļu noņemšanai palīdzēs arī ass plakanais kalts. Vispirms noņemamais finierējuma slānis jāatmiekšķē. To dara, aptuveni uz divām stundām virsmu pārsedzot ar siltā ūdenī izmērcētu mitru (ne slapju) audumu. Kad finierējuma slānis būs labi atmircis, to vienkārši paceļ un noņem no virsmas.
Kad audumu noņems, finierējumā parādīsies plaisas. Procesu sāk ar kaltu, pēc iespējas uzmanīgāk paralēli koksnes tekstūrai noņemot pārklājumu un cenšoties neieskrambāt apakšā esošās mēbeles virsmu. Tad seko slīpēšana ar orbitālajai slīpmašīnai piestiprinātu 80. graudainības smilšpapīru. Process jāatkārto ar smalkākajiem 120. un pēc tam 220. graudainības smilšpapīriem, līdz virsma kļūst gluda.
No brutālā uz smalko
Pirms krāsošanas mēbeļu virsmas notīra no putekļiem un taukainiem netīrumiem. Izmanto ziepes vai tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur vasku vai eļļas. Virsmu var krāsot, apgleznot, vecināt, dekorēt ar reljefiem plastiskiem elementiem. Visvienkāršākais un brutālākais veids ir virsmas aplīmēt ar pašlīmējošo dekoratīvo plēvi, kas veikalos nopērkama dažnedažāda. Plēves ir labi kopjamas un pie neliela treniņa viegli uzklājamas ar speciālu lāpstiņu. Ja ir runa par ātru, mazsvarīgu telpu atsvaidzināšanu, tas nav sliktākais risinājums. Maliņas ieteicams krāsot ar smalku otiņu un ar krāsu nofiksēt plēves malu. Tas dos stiprumu, jo asos locījumos plēvei ir tendence atgriezties pie sākotnējā stāvokļa.
Vertikālu virsmu dekorēšanai noder pat tapetes. Tās ieteicams līmēt ar speciālo līmi un ļoti rūpīgi piegriezt maliņas, lai neķeras un neatlobās. Tapetes var vaskot, lai padarītu virskārtu izturīgāku. Tās var piekrāsot pēc savas gaumes. Uz mēbeļu plaknēm var līmēt audumu. Tiesa, tad auduma maliņas nepieciešams fiksēt ar līstīti vai kanvu.
Beidzot mēbeles var vienkārši nokrāsot ar otu, rullīti vai aerosolu. Par krāsas piemērotību jāinteresējas pie pārdevēja konsultanta krāsu veikalā.
Laika gaitā ir izkristalizējušās dažādas dekoratīvo krāsu līnijas, kas pierādījušas savu ilglaicību. Tādas ir dekoratoriem domātās krāsas, piemēram, “Annie Sloan Chalk Paints”. Šīs laika gaitā pārbaudītās krāsas, kas veidotas vecām angļu mēbelēm raksturīgajos toņos, ir ļoti universālas, un tās var izmantot visu veidu dizaina projektos un interjeros.
“Krāsām ir laba saķere ar mēbeļu virsmām bez slīpēšanas un gruntēšanas,” stāsta dekoratore Margarita Voitoviča, “MAG Handmade” īpašniece. “Ar tām ir viegli strādāt, krāsām nav izmešu, un tās var droši lietot mājas apstākļos, iesaistot procesā visu ģimeni. Krāsas labi ķeras pie virsmas, to kārtiņa nosedz sīkos virsmas defektus. Restaurējot padomjlaiku stila mēbeles, svarīgi ir nepārspīlēt. Vintāžas mēbelēm pilnīgi pietiek, ja tās nokrāso baltas un kādu atsevišķu detaļu bagātina ar dekupāžu vai citu dekoru. Iesaku pirms tehnikas lietošanas patrenēties uz kāda kartona gabala vai mēbeles aizmugurējās sieniņas. Krāsa noteikti iet kopā ar speciālo vasku, kas piešķir tai dziļumu un noturību. Horizontālās virsmas, piemēram, galda virsmu, klāj ar parketa laku, kas nodrošina izturību un vieglu kopšanu,” iesaka dekoratore.
