Ko esat novērojis, gadu strādādams Rīgas domē? Nils Ušakovs esot visdziļāk iekļāvies Eiropā kā sociālistu ģimenes pilntiesīgs loceklis… 33
Vēroju, ka mēru Nilu Ušakovu īpaši neinteresē, kas notiek valstī, kas – domē. Viņa galvenā nodarbošanās – taisīt sev pīāru.
Tam taču ir kāds mērķis?
Labi pavadīt laiku, griezt lentes, iesauļoties atpūtas ceļojumos. Vārdos viņš akcentē patriotismu, darbos mēdz būt pret Latviju. Līdzdalība referenduma organizēšanā par otru valsts valodu, nespēja skaidri nostāties pret Krimas okupāciju liecina, kurš kurā pusē ir. Varbūt tā ne vienmēr ir klaja pretdarbība, bet jūtams, ka aiz “Saskaņas” stāv lielākas intereses, karājas raustāmās aukliņas, kuras reizēm padarbina. Rīgā uzbūvētā varas vertikāle ir izteikti padomiska. Deputāti kalpo par balsojamo mašīnu, izskatās, viņiem nav nekādu uzskatu vai tos nepauž – kāda tur sociāldemokrātija! Rosināju palielināt pašvaldību policistu algas, kreisie, visticamāk, to noraidīs nākamajā domes sēdē, kaut gan budžetā nauda būtu. Man liekas pareizi, ka politiķi, labēji vai kreisi, bet pirmām kārtām domā par cilvēkiem, nevis kārtējām miljonu dotācijām “Rīgas satiksmei”. Policistiem jāgaida nākamās vēlēšanas, kad sociālisti kļūs labvēlīgi.
“Saskaņa” grib paplašināt elektorātu, zvejot balsis un tikt valdībā. Uz to virzās visai mērķtiecīgi. Tas būtu Latvijai bīstami?
Noteikti bīstami. Tad padomisms no Rīgas domes tiks pārcelts arī uz valdību. Tas ir risks, ka ievieš blatu sistēmu, praksi amatos iekārtot radagabalus, izdalīt iepirkumus pietuvinātām personām. Saskaņiešiem tas nemaz neliekas koruptīvi. Viņiem tas šķiet normāli. Un Krievija izmantos, ka Latvijā pie varas nonācis spēks, ar kuru laba saspēle, lai neteiktu, ka “Saskaņa” strādā pēc Maskavas diktāta. Ziniet, Latgales mazpilsētas, kaut ne tik glītas un uzpostas, iederas Vācijas, Eiropas ainavā. Tikmēr Rīga Ušakova valdīšanas gados pārvērsta par pilsētu, kas sāk līdzināties tipiskai Krievijas pilsētai. Kādas Rīgā ielas, kādas noplukušas mājas un cik bieži notiek bezgaumīgi pasākumi. Padomiska saimniekošana, vadīšana pēc putinisma parauga man nav pieņemama.
Būdams aktīvs sociālo tīklu dalībnieks, tur aizskarat un vēršaties pret Artusa Kaimiņa partiju. Par ko vainojat konkurentus?
Politiskās aprindās nav noslēpums, ka pār vēlēšanām krīt gara Šlesera ēna. Ir pazīmes par viņa cilvēkiem dažos sarakstos, ir jautājums, kam pieder “Saskaņu” un “KPV LV” tagad propagandējošais laikraksts “Dienas Bizness”. Latvija ir maza, lai nemanītu kustības, – acīmredzami lielāku projektu ievest “Saskaņu” valdībā, atbalstot ar populistu “KPV LV” balsīm. Nebrīnītos, ja arī citos sarakstos būtu iedēts pa dzegu-zēnam, kurš vēlāk atklātos par šādas koalīcijas balstītāju. Man nav rokā stingru pierādījumu, izdruku par zvaniem no Maskavas, sarunu ierakstu, kas liecina par projekta veidošanu. Taču šobrīd “Attīstībai/Par!” apkopo esošo informāciju, lai to atklātu sabiedrībai. Citas partijas vairās par to runāt, jo “KPV LV” uzbrūk ļoti agresīvām metodēm, aizskarot tuviniekus. Taču šinī brīdī un šādā veidā mūsu valstiskums kopš neatkarības atjaunošanas vēl nav ticis apdraudēts. Visā Eiropā redzama Krievijas un tās naudas ietekme vēlēšanās, kad populistiski spēki raujas pēc varas. Arī Igaunijā tiekot gatavota kāda “alternatīva” partija. Mani satrauc šāda iejaukšanās, un Latvijā plānus cer īstenot ar “KPV LV” palīdzību.
Vai tik dramatiski un ar Maskavas roku? Šlesers ir uzņēmīgs, hiperaktīvs cilvēks, varbūt ar privātām, merkantilām interesēm.
Neizslēdzu, bet Krievija vienmēr spēlējusi ar dažādām kārtīm, viņiem ir daudz darbināmu instrumentu. Droši vien vietējiem iesaistītajiem Šleseram vai Gob-zemam arī katram savi iemesli. Pieļauju, Artuss Kaimiņš par tāl-ejošiem plāniem tikai aptuveni nojauš un naivi domā, ka spēs paturēt kontroli.
Pag, “KPV LV” partijā taču ir citi labticīgi cilvēki, kuriem nez vai pa ceļam ar oligarhu privātām un Maskavas interesēm.
Nezinu, cik viņiem spēka noturēt savu partiju un neatkarīgu politiku pret ciniski ar lielu naudu balstītu “projektēšanu”.
