Padomi vecu ābeļu kopšanā 0
“Veidot kokus var iemācīties, tikai to darot, tādēļ jāķeras vien savam dārzam klāt. Vecas ābeles ir pacietīgas un piedos kļūdas,” mudina Bulduru Dārzkopības vidusskolas augļkopības pasniedzēja GUNTA KRASTIŅA. Jārēķinās, ka koku veidošana ir darbs katru gadu, nevis vienreizēja akcija.
Novērtē koku
Ko darīt? Saulainā dienā lēni apiet ap koku un mēģina iztēloties, kādam tam vajadzētu izskatīties. Prātā der paturēt piramīdu – tā ir pareizā vainaga forma. Apakšējiem zariem jābūt garākiem, augšējiem – īsākiem. Kā dominējošo vienmēr atstāj galotni. Svarīgi, lai zari nenoēnotu un negultos viens uz otra. Veidojot ābeli, ik pa laikam atkāpjas dažus soļus un novērtē vainagu. Darbs rit raitāk, ja darbojas divatā: viens ar zāģi sēž kokā, otrs – komandē.
Kāpēc? Griež saulainā dienā tādēļ, lai griezuma vietas ātri apžūtu un tajās neiekļūtu slimību ierosinātāji. Protams, arī tādēļ, lai nesaltu rokas strādājot. Kā iedrošinājums iesācējiem kalpos fakts, ka koku vainagu veidošanā nav viena – pareizā varianta. Svarīgi ir tikai pamatprincipi, par kuriem iepriekš vajag palasīt literatūrā vai pamācīties kursos. Katrs koks ir unikāls, turklāt neviens dabā nelīdzinās tiem, kas apskatāmi mācību grāmatās. Arī katram kokam un šķirnei ir savs raksturs. Daži veido nelielus vainagus, īsākus zarus, tiem ikgadējie pieaugumi mazāki, daži (piemēram, ‘Sīpoliņš’, ‘Antonovka’) aug kā traki.
Populārākie ir vainagi, kas vienādi zarojas uz visām pusēm, taču var veidot arī plakanas formas vainagus. Lielam kokam jāņem vērā jau esošo galveno vainagzaru izvietojums.
Dārzā var darboties arī radoši un rotaļīgi, piemēram, no ābelēm veidot dzīvžogus, izcirpt dažādas formas vai speciāli zarus veidot tā, lai bērniem būtu ērti kāpelēt vai varētu iekārt šūpuļtīklu.
Gādā gaismu
Ko darīt? Pirmām kārtām nozāģē galotni (nereti ir vairākas, tad atstāj tikai vienu) vai kādu no zariem, kas visvairāk noēno visu vainagu.
Kāpēc? Visiem augiem svarīga ir gaisma. Tie ābeles zari, kas labi izgaismoti, audzē bagātīgu zaļo lapu masu, kas baro augu (tajās notiek fotosintēzes procesi). To pamanījuši visi – jo ābols augstākā zarā un dabūjis vairāk saules, jo tas skaistāks un gardāks.
Nozāģētā galotne pazeminās arī ābeles augumu, kas sevišķi svarīgi, lai arī turpmāk viegli varētu kopt vainagu un vākt ražu.
Tie ābeles zari, kas paliek ēnā, veido garus, tukšus posmus, lai zaļo lapu cekulu izstumtu gaismā. Arī āboli ir tikai pašā galā, turklāt mazi, jo barības vielas no koka līdz tiem tiek transportētas ļoti tālu. Kad ēna kļuvusi pārāk liela, zari atmirst, jo kokam kļuvuši nederīgi.
Liela auguma ābeles vainaga veidošana ir grūts un arī bīstams darbs. Tādēļ tās sakopšanai ieteicams aicināt speciālistu, kam ir arborista iemaņas un kas prot lietot speciālus stiprinājumus, kāpjot kokā.
Izzāģē nokaltušos
Ko darīt? Lai koka vainags būtu labāk novērtējams, izzāģē nokaltušos un tos zarus, kurus skārusi kāda slimība, ir brūces (augļukoku vēzis). Sauso zaru zāģēšanu bez bailēm un žēluma var veikt katrs iesācējs.
Kāpēc? Nokaltušie zari sabiezina koka vainagu, tas sliktāk izgaismojas un vējojas. Šādi apstākļi ir labvēlīgi gan dažādām slimībām, gan kaitēkļiem. Turklāt sausie zari arī nejauki skrāpē un ķeras matos un drēbēs, kad kopj dārzu. Turklāt tie neglīti izskatās.
Vēža izraisītās brūces, kas izskatās kā sačokurojušies audi, parasti veciem kokiem nav bīstami. Turklāt daudzas vecās šķirnes ir izturīgas pret šo slimību.
Retina skeletzarus
Ko darīt? Kokam atstāj ne vairāk kā sešus (labāk mazāk) lielos skeletzarus. Atstājami ir tādi, kas nav resnāki par centrālo zaru un pie stumbra veido pēc iespējas platāku leņķi (jo horizontālāk, jo labāk).
Kāpēc? Ja zars pie stumbra veido šauru leņķi, tā saukto žākli vai stakli, tas pirmais atlūzīs vējā vai no ražas.
Platā, lēzenā leņķī augošajam zaram ir zaru valnītis, kas to padara mehāniski izturīgu.
Koku vainagam nevajag daudz resno zaru, jo arī tie sabiezina vainagu.
Liekos izgriež
Ko darīt? Nozāģē pārāk garos un tos zarus, kas gulstas viens virs otra. Nozāģē vai saīsina zarus, kas ar augļu svaru gulsies uz zemes. Izgriež dzinumus, kuri virzās uz vainaga centru un vertikāli uz augšu.
Kokam vienā reizē nedrīkst izgriezt vairāk par trešdaļu no kopējās zaru masas.
Kāpēc? Vainagu veidojot, katru gadu ieteicams izgriezt tikai nelielu daļu zaru. Zaļās masas zaudējums augam ir liels stress. Tas var reaģēt ar to, ka sāk mežonīgi augt un veidot grūti savaldāmus ūdenszarus vai arī it kā sarauties un nīkuļot.
Profesionāli augļkopji var rīkoties arī radikāli un apgriezt pamatīgi, taču pēc tam viņi mērķtiecīgi rīkosies ar šādu koku.
Cerētā vainagu atjaunošanās pēc apgriešanas var arī nenotikt, kā tas bija pērn, kad bija ļoti sauss.
