Centieties izvairīties no pašsaprotamu procesu attēlošanas 1
Dažas lietas lasītājs saprot pats. “Viņš ievadīja viņā locekli”, “viņa apkampa viņu ar savām kājām”. Jā, varam saderēt, ka ievadīja un, iespējams, apskāva, ko tur daudz. Jūs rakstāt protokolu vai romānu/stāstu?
Jūsu labākie draugi – darbības vārdi
Lietvārdi ir jūsu sliktākie ienaidnieki. Rakstīt par seksu, izmantojot lietvārdus, ir grūti, ja vien, protams, tas nav komikss. Cilvēks var noliekties uz priekšu, atslābināties, nopūsties, piekļauties utt. Loceklis var tikai stāvēt vai nestāvēt. Vagīna pat to nevar.
Loceklis var vai nu stāvēt, vai nestāvēt
Atkārtosim visi korī – loceklis var vai nu stāvēt, vai nestāvēt. Loceklis nevar darīt gandrīz neko no tā, ko jums patīk piedēvēt viņam. Loceklis nevar vēlēties, sarauties, skriet uz priekšu, klausīties, pēkšņi atdzīvoties vai, vēl trakāk, eksplodēt. Protams, ja vien jūs nerakstāt šausmu stāstu par locekli.
Lūdzu, neaiztieciet klitoru
Lieciet mierā klitoru! Reālajā dzīvē maz cilvēku patiešām prot to izmantot, nemaz nerunājot par tekstiem. Mēs zinām, ka jūs vēlaties rakstīt par klitoru tikai tāpēc, lai pierādītu lasītājam: jūs zināt, ka klitors ir. Mēs iesakām atrisināt šo problēmu jau priekšvārdā un rakstīt: “Dārgais lasītāj, es zinu, ka klitors ir.”