Padomi neirotiskām mammām – kas jādara, lai sabojātu sava bērna psihi 0
Šoreiz viss apgrieztā kārtībā – padomi, kā nevajag rīkoties jeb darbības, kas bērnu padarīs par tikpat neirotisku būtni kā mammu, kas šādu rīcību bērnu audzināšanā pieļauj. Speciālistu padomus apkopojis portāls Deti.mail.ru
Saskaņā ar psiholoģijas zinātņu doktora, profesora A.I. Zaharova vadībā veikta pētījuma rezultātiem, sākumskolas beigās vairāk nekā pusei bērnu ir psiholoģiskas dabas problēmas: bailes, raudulīgums, attīstības aizture, nespēja adaptēties kolektīvā, trauksme, miega traucējumi u.c. Vairumā gadījumu visu šo bērnu neirožu iemesls ir meklējams ģimenē.
Aplūkosim, kā iespējami ātrāk palīdzēt savam bērnam papildināt šo neirotiķu pulciņu, cerot, ka tu kā vecāks rīkosies tieši pretēji, jo tu jau saprati, ka padomi tiek sniegti no otras puses – kā nevajag rīkoties…
1. Izvirzi mērķi izpētīt visjaunākās agrīnās attīstības metodes: lai bērns sāk lasīt agrāk, nekā iemācījies runāt. Pieprasi viņam visaugstākos rezultātus it visā. Saskaries ar nemitīgiem satraukumiem starp savām reālajām iespējām un to augsto panākumu līmeni, ko no viņa gaida pieaugušie, bērns nemitīgi varēs izjust nemieru, kas, protams, vēlāk pāraugs trauksmē.
2. Sargā bērnu no visa un visur. Mammas paaugstināta trauksme dezorientē bērna dzīves pieredzes iegūšanu, kas starp citu, noved pie zema pašvērtējuma, nepārliecinātības pār sevi. Pastāvīga baiļu sajūta no nezināmā noved pie tā, ka bērns pārstāj izrādīt jebkādu iniciatīvu.
3. Ieskaidro bērnam, ka visi cilvēki uz pasaules un nelieši un krāpnieki, īpaši – viņa tēvs. Saskaņā ar neirotiķes – mammas kodeksu bērnam vienmēr jāzina par vecāku ķildām, jāmierina pieaugušos un jāļauj izlemt vecāku laulību likteni. Protams, tavam bērnam personīgajā dzīvē būs sarežģījumi, toties, pilnīgi ticami, no viņa varētu iznākt labs psihologs.
4. Kliedz, izsmej un sodi bērnu par jebkuru pieļauto kļūdu. Komentē visas bērna darbības. Ideālais vārdu salikums: “tu vienmēr”, “tu neko”, “visi, izņemot tevi”. Esi maksimāli kritiska. Neslavē, apkārt viņam visi cilvēki ir ideāli, taču viņš nekad par tādu nekļūs. Salīdzini viņu ar citiem bērniem, brāļiem vai māsām, vai pati ar sevi bērnībā: “Lūk, es tavos gados…”.
5. Biedē bērnu ar raganām un ļauniem onkuļiem, kuri “atnāks un paņems”, pēc tam šīs bailes izsmejot. Iemāci paciest bailes, sāpes un nevienam to nerādīt. Tev palīdzēs frāzes: “pārstāj činkstēt”, “neesi gļēvulis”, “tev nesāp”, “mazums, ko tik tu negribi”, “tu vēl neesi piekusis”, “tas nav nekas”, “ēd – garšīgi”, “nav karsts – normāls ūdens”.
6. Iemanto uzticību, bet tad sodi. Frāzes, kas palīdzēs: “izstāsti godīgi, es tevi par to nesodīšu”, “kāpēc tu tā izdarīji”, “kurš tev prasīja”, “cik reižu tevi var brīdināt”.
7. No autiņbiksīšu laikiem bērnam iemāci dzimuma stereotipus: zēni neraud, neapvainojas, nebaidās. Meitenes ir klusiņas un kautrīgas. Meitenei jāatceras, ka visi vīrieši ir nekārtīgi, bet zēniem – ka visas sievietes ir ar savtīgiem nolūkiem.
8. Ja bērns kaut ko dara ne tā, sāc demonstrēt, cik tu daudz ciet. Viņam nav jāizaug par egoistu, kurš “domā par sevi vairāk nekā par tevi”. Biežāk atkārto frāzes: “lūk, es nomiršu”, “tu mani novedīsi kapā”, “visi nervi sabojāti”.
9. Atceries: neirotiska mamma vienmēr ir pati, pati dāsnākā, taktiskākā, pateicīgākā un pašrpārliecinātākā. Ideāla! Tev ar visām grūtībām jātiek galā viegli un ar pilnīgu pašpārliecinātību, ātri jāatrod jebkuras problēmas risinājums un vienmēr jāizskatās laimīgai.
10. Tev vienmēr jāspēj kontrolēt savas emocijas un vadīt savas jūtas: nekad nejusties nogurušai, nežēloties. Ja ar bērnu kaut kas nav kārtībā, tā ir tikai tava vaina. Starp citu, vari rīkoties arī tieši pretēji: nepildīt vecāku pienākumus, censties iespējami vairāk atpūsties no bērniem un uzvelt viņa audzināšanu uz izglītības iestāžu darbinieku pleciem.
Sekojot iepriekšminētajiem ieteikumiem, garantēts, ka tavs bērns arī būs neirotiķis, kārtējais psihologu klients, kurš cietīs no depresijas, neticības sev un nespēs izveidot pilnvērtīgas attiecības ar līdzcilvēkiem. Vai tu vēlies savam bērnam šādu nākotni? Lemt tev…
