Padomi, izvēloties stādus augļudārzam 0
Ir sākušies lielie rudens stādu tirgi, un pircējiem atkal ir mūžīgā problēma – grūti izvēlēties pašas labākās šķirnes un stādus no plašā piedāvājuma. Stādaudzētājs Pēteris Heimanis no Pūres iesaka izvēlēties pārbaudītas vērtības – sevišķi tiem, kas dārzkopībā ir iesācēji.
Stādu podā vai kailsakni?
Drīz sāksies kailsakņu augu tirgošana. Šādus stādus var iegādāties augu miera periodā rudenī un pavasarī, taču visu sezonu var iegādāties augus podos.
Kailsakņu lielākā priekšrocība – tie ir lētāki nekā podotie. Tas ir svarīgi, ja jāstāda daudz kociņu.
Kailsakņi pēc iespējas ātrāk jāstāda zemē, jo kailās saknes kalst.
Podos augošie stādi, sevišķi vecākie, ar ieveidotiem vainagiem ir dārgāki par kailsakņiem. Taču, ja dārzā plānots iestādīt tikai vienu vai dažus kociņus, tā ir labākā izvēle. Turklāt, pērkot augu ražas laikā, var iegādāties jau ar auglīti. Tieši tas reizēm palīdz izvēlēties īsto šķirni.
Savukārt dekoratīvos kociņus labāk izvēlēties ziedēšanas brīdī. Turklāt šādi var būt drošs, ka iegādājas īsto šķirni (reti, bet arī audzētavās stādi var sajukt).
Izvēloties augu podā, svarīga auguma un poda proporcija. Ja gara maiksts būs mazā podiņā, tādu stādu labāk nepirkt.
Augļukokus no podiem var izstādīt dārzā arī vasarā. Sakņu kamols auga dzīves laikā ir vairākkārt pārstādīts un pārpodots, tāpēc izveidojies kompakts.
Augs podā ar auglīšiem ir laba un populāra dāvana.
Augus podos var glabāt līdz stādīšanai piemērotam brīdim.
Kailsakņu aprikozes un persikus nevajadzētu stādīt rudenī. Toties podos augošos gan var.
Labi ir pirkt avenes podos – tad laba raža būs jau nākamajā gadā.
Ābeles un bumbieres
Šķirņu dažādība ir liela, un katram garšo kas cits. Taču svarīgi iegādāties augus, kas potēti uz puspundura vai pundura formas potcelma. Tas nozīmē, ka šādi kociņi neveidos lielu vainagu un agri sāks ražot. Kā apliecinājums tam – jau maziem kociņiem stādaudzētavā bieži ir pa auglītim.
Mazdārziņos labāk izraudzīties puspundura kociņus, jo tie ir izturīgāki un vieglāk kopjami. Uz pundura formas potcelma augi vairāk jāaprūpē – tiem ir neliela sakņu sistēma, tātad vairāk būs jāmēslo un jālaista. Turklāt visu dzīvi tiem vajadzēs stabilu balstu.
Toties punduri ir laba izvēle, ja gribas augļu dažādību nelielā teitorijā. Tos var stādīt 1–1,5 m citu no cita. Protams, regulāri jāveido vainags.
Puspundura kociņus stāda 2,5–3 m citu no cita.
Dažādi ķirši
Saldos ķiršus vajadzētu stādīt vismaz divus – labāka raža, ja šķirņu ir vairāk. Taču jārēķinās, ka ķirši augs lieli. Mazdārziņā tā var būt problēma, sevišķi, ja saimnieks nav čakls vainagu veidotājs.
Ja kaimiņam ir saldais ķirsis, var stādīt tikai vienu šķirni vai pavasarī vainagā iekārt zaru no citas šķirnes auga.
Skābie ķirši neveidos tik lielu augumu, turklāt tie ir salcietīgāki. Ražu vieglāk nosargāt no putniem.
Piepilsētas mazdārziņos parasti nav problēmu ar augļukoku apputeksnēšanos, jo kaimiņiem kopā veidojas liela šķirņu dažādība.
Eksoti persiki un aprikozes
Pērn ziema bija silta un laiks sevišķi labvēlīgs aprikozēm un persikiem. Cilvēki sapriecājušies un noticējuši, ka Latvijā tomēr var audzēt šos gardos eksotus. Taču, lai laba raža būtu arī citos, ne tik labvēlīgos gados, svarīga gan stādīšanas vieta, gan kopšana. Persikiem un aprikozēm vajag saulainu vietu un aizvēju. Neder augsts grunstūdens un mitra, zema vieta (pēdējo gadu sausuma apstākļus dārzā nevar ņemt vērā).
Lai aprikozes ražotu, tām vajag kompāniju. Labāk iestādīt trīs dažādas šķirnes, lai apputeksnēšanās būtu garantēta (nevar paredzēt ziedēšanas laiku).
Persiks var ražot arī lepnā vientulībā. Taču arī tam labāk iestādīt divas šķirnes – agrāku un vēlāku. Arī garšas īpašības augļiem nedaudz atšķiras.
Jārēķinās, ka aprikozēm reizēm mēdz veidoties nesaderība ar potcelmu (potētas uz Kaukāza plūmes) un tās var aiziet bojā. Jo lielāku stādu pērk, jo var labāk pārbaudīt, kāda izskatās potējuma vieta.
Vismaz pirmos gadus pēc stādīšanas aprikozes ziemā jāpiesedz.
Izturīgas šķirnes dārziņam
Ja plānots dārzā iestādīt tikai vienu kociņu no katra veida, labāk izvēlēties laika gaitā pārbaudītas šķirnes.
Ābele
‘Dace’ – kraupja imūna šķirne, gardi āboli, glabājami arī ziemā, agri sāk ražot, un augļi vējā nebirst.
Bumbiere
‘Suvenīrs’ – piemērota mazdārziņiem, jo raža ienākas pakāpeniski.
‘Tem Bo Li’ – Āzijas bumbieru šķirne, gandrīz neieņēmīga pret bumbieru kadiķu rūsu. Augļi apaļīgi, līdzīgi āboliem. Var vākt un ēst arī no koka.
Saldais ķirsis
‘Paula’ – dzeltenas gardas ogas, kuras putni mazāk pamana nekā sarkanās. Ja tas ir vienīgais ķirsis apkārtnē, tad kā apputeksnētāju var stādīt ‘Iputj’, kam ir sarkanas, ļoti gardas ogas.
Skābais ķirsis
‘Latvijas Zemais’ – ziemcietīgs, labi ražo.
Plūme
‘Komēta’ – salcietīga, veido krūmveida vainagu, ražo bagātīgi, ogas gardas, agri gatavas.
‘Ulena Renklode’ derēs velākai ražai. Ogas izcili gardas, taču līdz ražošanai jāgaida vairāki gadi.
Plūmēm vajag apputeksnētāju, taču parasti dārza tuvumā ir kāda Kaukāza plūme, kas tam noder.
Aprikoze
‘Krasnoščokij’ un ‘Ēdelveiss’ (viena neražo, vajag apputeksnētāju).
Persiks
‘Sočnij’ – agri ienākas, gards, mazāk pūst.
Pavairojam jāņogas
Ogulāju, kam jābūt katrā dārzā, Pēteris Heimanis iesaka jāņogu šķirni ‘Vīksnas Sarkanā’. Tās ieteicams audzēt vairākus krūmus, jo ogas ir skaistas un gardas, bagātīgi ražo. Turklāt sula ir tik garda, ka dzer pat bērni. Stādus var viegli izaudzēt arī pats.
Rudenī sagriež spēcīgus dzinumus, atlapo un sagarina sprīdi garus. Augšējo spraudeņa daļu griež taisnu, apakšējo – slīpi, pretī pumpuram.
Šādus spraudeņus ieteicams saguldīt kūdrā un pārziemināt pagrabā vai citā vietā, pierakt piesegumā, kur sals netiek klāt.
Pirms glabāšanas kūdru viegli samitrina.
Ja vajag tikai dažus stādus, var jau tagad spraudeņus iespraust kūdras substrātā kastītē. Vislabāk spraust pavasarī dobē.
Jau pirmajā rudenī izveidosies glīts stādiņš.
Pēc diviem gadiem krūmiņu var stādīt paliekošā vietā, lai ražo.
